Atsevišķi Jelgavas domes opozīcijas deputāti pauž bažas par iespējamu Jelgavas slimnīcas Bērnu nodaļas slēgšanu slimnīcu tīkla optimizācijas gaitā, tikmēr ne Veselības ministrijā (VM), ne Jelgavas domē un slimnīcā skaidru atbildi par nodaļas nākotni nesniedz.
Sabiedriskajai apspriešanai nodotajos grozījumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā ir norādīts, ka SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, kurā pašlaik darbojas Bērnu nodaļa, līdz 2027. gada 31. decembrim nodrošina dežūrārstu pediatru ar fiksētu maksājumu gadā 211 017 eiro apmērā, pēc nepieciešamības paredzot arī pediatrijas profila pacientu stacionēšanu.
Runājot par Jelgavas slimnīcu, veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) aģentūrai LETA pauda, ka sarunas par speciālistu pieejamību vēl notiek ar vairākām slimnīcām. Pediatrijas jomā metodiskais vadības centrs vērtējot kvalitāti un speciālistu pieejamību, kā arī kopā ar ministriju skatot pakalpojumu karti.
Ministrs uzsvēra, ka Jelgavā bērnu gultām ir jābūt, tomēr, iespējams, mazākā apjomā nekā patlaban, jo slodze neesot tik liela un daļa pacientu dodas uz Rīgu. Vienlaikus Jelgavā jābūt dežūrārstu nodrošinājumam un pieejamai neatliekamajai palīdzībai bērniem. Ministrs arī apgalvoja, ka šajā jautājumā nav tā, ka kāds lēmums tiek pieņemts ar varu vai tā, ka to nevarētu pārskatīt.
Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā, jautājums par slimnīcu pēc opozīcijas ierosinājuma bija iekļauts arī Jelgavas domes sēdes darba kārtībā.
“Šobrīd nav runa par bērnu nodaļas likvidāciju, nekādā gadījumā,” sēdē pauda domes priekšsēdētāja vietnieks sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumu programmā Aigars Rublis (JV), piebilstot, ka to viņam ir apliecinājis arī veselības ministrs.
Taču VM uz Bērnu nodaļu Jelgavas slimnīcā “skatās kā uz nodaļu, kas varētu strādāt nedaudz citādākā formā, un viņu arguments saistīts ar speciālistu pieejamību”, stāstīja Rublis. Viņš apgalvoja, ka “sarunas ir atvērtas”, nekādi lēmumi vēl nav pieņemti, vienlaikus atzīstot, ka “runa iet par reorganizāciju”.
Domes vadība solīja aizstāvēt pacientu intereses, nosūtot savu viedokli par grozījumiem veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā.
Arī Jelgavas slimnīcā aģentūrai LETA pauda, ka informācija par nodaļas slēgšanu neatbilst patiesībai, jo noteikumi vēl ir publiskajā apspriešanā, un nekādi galīgi lēmumi šajā jautājumā nav pieņemti.
“Vienlaikus šis jautājums tiek skatīts kā viens no iespējamajiem nākotnes scenārijiem – šāds priekšlikums ir izteikts no VM puses. Pašvaldība un Jelgavas slimnīca nepiekrīt Bērnu nodaļas slēgšanai un attiecīgi ir sagatavojusi savu viedokli par VM noteikumiem, kā arī turpinās sarunas ar atbildīgajām institūcijām,” uzsver ārstniecības iestādē.
Neatkarīgi no iespējamā attīstības scenārija, nākamajā gadā slimnīcā ir plānots saglabāt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību bērniem, attīstīt ambulatoro pakalpojumu pieejamību, kā arī sadarboties ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
Kā potenciāls risks tiek saskatīta iespējamā finansējuma samazināšana neatliekamās palīdzības jomā, kam pašvaldība nepiekrīt un par ko diskusijas ar VM turpinās.
Jau ziņots, ka sabiedriskajai apspriešanai nodoti grozījumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā, kuros konkrēti nosaukts, kuras slimnīcas paredzēts iekļaut lokālo, reģionālo un daudzprofilu slimnīcu līmenī.
Iecerēts, ka jaunais slimnīcu dalījums un ar to saistītās prasības stāsies spēkā 2027. gadā. VM skaidro, ka ārstniecības iestādēm nepieciešams laiks projektā paredzēto izmaiņu ieviešanai.
Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejama diennakts neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, diagnostiskie izmeklējumi, terapijas un hronisku pacientu ārstēšana.
Reģionālās slimnīcas papildus nodrošinās plašāku specializēto palīdzību, tai skaitā biežāk nepieciešamos ķirurģijas, traumatoloģijas, dzemdību un bērnu aprūpes pakalpojumus.
Savukārt daudzprofilu slimnīcas nodrošinās ārstēšanu visos galvenajos jeb pamatprofilos – neatliekamajā medicīnā, terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijā, kā arī citos sarežģītākos ārstēšanas virzienos, kur nepieciešama augstāka kapacitāte un speciālistu pieejamība.
Daudzprofilu slimnīcu līmenī tiks iekļauta Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca.
Savukārt reģionālo slimnīcu līmenī iekļauta Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Madonas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.
Lokālo slimnīcu līmenī ir Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Preiļu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, kā arī Bauskas slimnīca.
Atsevišķām lokālajām slimnīcām paredzēti papildu risinājumi neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības nodrošināšanai, ņemot vērā reģionālos apstākļus un pieejamības jautājumus.
Latgales pierobežas lokālajām slimnīcām – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, Alūksnes slimnīcai, Preiļu slimnīcai, Ludzas medicīnas centram un Krāslavas slimnīcai – noteikti īpaši nosacījumi, lai nodrošinātu papildus gatavību pacientu uzņemšanu. Šie risinājumi ļauj saglabāt ārstniecības pieejamību pierobežas teritorijās, kur ģeogrāfiskā sasniedzamība ir īpaši nozīmīga, atzīmē VM.
Tāpat paredzēti pielāgoti risinājumi Tukuma un Bauskas slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbībai, ņemot vērā šo slimnīcu nozīmi neatliekamās palīdzības pieejamības nodrošināšanā un 60 minūšu sasniedzamību pieguļošajās teritorijās.
