Notekūdeņu monitorings uzrāda koronavīrusa izplatības pieaugumu

Notekūdeņu monitorings atsevišķās Latvijas pilsētās uzrāda koronavīrusa izplatības pieaugumu, mikroblogošanas vietnē “Twitter” pauda Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pārstāve Dita Gudra.

Septembra monitorings uzrādot vīrusa pieaugumu Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un Jelgavā. Kaut gan Liepājā pēdējos mērījumos esot redzama stabilizēšanās un tā koncentrācijas nedaudz samazinājusies.

Gudra informē, ka Ventspilī esot vērojams krass pieaugums, kas nesaskanot ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem. Arī Valmierā un Jēkabpilī esot novērojams koronavīrusa koncentrācijas pieaugums, kas liecinot par infekcijas izplatības pieaugumu.

Straujš vīrusa koncentrācijas pieaugums esot Tukumā, kur vairākus mērījumus pēc kārtas rādītāji strauji kāpj. Arī situācija Salaspilī uzrādot koncentrācijas pieaugumu.

Gudra piebilda, ka visās monitoringa pašvaldībās dominējošais ir Covid-19 Omikrona apakšvariants BA4/5, kas konstatēts vairāk nekā 95% gadījumu.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Dāvids Fridmanis paskaidroja, ka Valsts notekūdeņu monitoringa programmā Bauskā un Iecavā «Covid-19» izraisītāja monitorings netiek veikts, jo šī gada valsts budžetā līdzekļi tika paredzēti (piešķirti) tikai 12 apdzīvoto teritoriju regulārai apsekošanai.

D. Fridmanis norādīja, ka pilsētas izraudzītas sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru un būtiskākie izvēles kritēriji to nozīmīguma secībā bija: iedzīvotāju skaits, reģionālā pārstāvība, notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmuma un attiecīgās pašvaldības atsaucība, kā arī paraugu loģistikas iespējas.

Izvēlēto pilsētu attēlojums redzams valsts zinātniskā institūta «BIOR» mājaslapā (https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/notekudenu-monitoringscovid-19-izplatibas-noteiksanai). «Covid-19» slimības izraisītāja monitorings tiek īstenots, sadarbojoties valsts zinātniskajam institūtam «BIOR», Rīgas Tehniskajai universitātei un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram. D. Fridmanis atzina, ka bez papildu finansējuma šāda monitoringa varbūtība Bauskā, arī Iecavā, ir ļoti niecīga.

Kā ziņots, Latvijā ieviesta sistēma ar mērķi monitorēt notekūdeņos atrodamo SARS-CoV-2 atlieku daudzumu, lai savlaicīgi noteiktu slimības uzliesmojumus apdzīvotās vietās un identificētu pilsētas un reģionus ar paaugstinātu saslimušo skaitu.

Kā norādīts “BIOR” mājaslapā Notekūdeņu monitoringam ir būtiska nozīme vīrusu epidemioloģijā. SARS-CoV-2 vīrusa izplatības analīze notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmās sniedz papildu informāciju SPKC un citām veselības iestādēm, lai varētu prognozēt un novērot vīrusa izplatības dinamiku.

Šāda monitoringa priekšrocība ir tā, ka tādejādi iespējams konstatēt gan slimnieku ar simptomiem, gan bez simptomiem, klātesamību pašvaldībā.

Divas reizes nedēļā pašvaldību centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēmu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tiek ievākti neattīrītu notekūdeņu paraugi, kas tiek nogādāti “BIOR” un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kur tajos tiek analizēta SARS-CoV-2 vīrusa RNS un citu ar sabiedrības veselības aspektiem saistītu vielu klātesamība un izplatība notekūdeņos.

Analizējot monitoringa rezultātus ilgtermiņā un dažādās vietās, ir iespējams novērot saslimstības dinamiku pašvaldībā un objektīvi saskatīt tendences.