Ombuds nekonstatē redakcionālo vadlīniju pārkāpumus “Lsm.lv” rakstā “”Krieveļi” un “latišņa” Kāpēc par naida izraisīšanu nesoda?”

Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons nekonstatē sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju pārkāpumus “Lsm.lv” rakstā “”Krieveļi” un “latišņa” sociālajos tīklos. Kāpēc par naida izraisīšanu nesoda?”, liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) mājaslapā publicētais atzinums.

Rakstā, kā norādīts atzinumā, tiek atspoguļota informācija par iespējamajām naida runas izpausmēm sociālo tīklošanas vietņu ierakstos un tiesībsargājošo iestāžu reakciju uz tām.

Raksta sākumā aprakstīta situācija, kurā policija pirms 9.maija aicinājusi ziņot par pārkāpumiem, tostarp, arī sociālajā tīklā “X”. Kāds lietotājs “X” rakstījis – “Pie berģu prusaku kapiem krieveļi stāv ceļmalā, kur nedrīkst lai noliktu lakstus. Policijas nav.@Valsts_policija”. Valsts policija uz šo ierakstu reaģējusi, atbildot “Paldies par informāciju!”. Savukārt policija nav reaģējusi uz ierakstu, kurā kāds cits lietotājs zem konkrētā autora komentāriem norādījis aicinājumu uz vardarbību.

Rakstā juristi, Cilvēktiesību centra pārstāvji, Latvijas Universitātes asociētā profesore un Tiesībsarga biroja pārstāve skaidro dažādus naida runas aspektus un nianses. Savukārt raksta noslēgumā tiek izklāstīta redakcijas komunikācija ar Valsts policiju par raksta sākumā aprakstīto ierakstu sociālajā tīklā “X”.

Kāda biedrība ombudam lūdza izvērtēt publikācijas atbilstību Latvijas valsts drošības mērķiem mazināt un novērst padomju okupācijas un rusifikācijas nozieguma sekas Latvijā, publikācijas kvalitāti, atbilstību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, sabiedrības kopējo labumu no publikācijas, kā arī žurnālista lojalitāti Latvijas valstij.

Ombudam izvērtējot iesniegumu un konkrēto publikāciju, “Lsm.lv” rakstā netika konstatēti Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju pārkāpumi.

Apsalons konstatēja, ka publikācija atbilst gan SEPLP definētajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu mērķiem stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu un veicināt Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai, gan vadlīnijās noteiktajām sabiedrības interesēm saņemt patiesu informāciju par tās dzīvi ietekmējošiem lēmumiem, procesiem un notikumiem, uzraudzīt politisko, ekonomisko un tiesu varu, stiprināt tiesiskumu un labklājību, dzīvot drošā vidē, mazināt netaisnību un nevienlīdzību.

Ombuda ieskatā, publikācija nepārkāpj sabiedrisko mediju darbības profesionālos principus – precizitāti, objektivitāti, faktu nošķiršanu no viedokļiem un izvairīšanos no stereotipizācijas.

Savukārt, izvērtējot raksta atbilstību Latvijas valsts drošības mērķiem mazināt un novērst padomju okupācijas un rusifikācijas nozieguma sekas Latvijā, ombuds secina, ka publikācijas mērķis un tā noteicošais uzdevums, kā arī rakstā iztirzātās tēmas, sniedz ieguldījumu Latvijas valsts iekšējās drošības un padomju okupācijas seku novēršanas jautājumos.

Ombuds skaidro, ka neiecietība pret atšķirīgu viedokļu paudējiem un naidu rosinošu izteikumu pieļaušana savstarpējā saziņā un saskarsmē, kā arī nevienlīdzīga attieksme pret atšķirīgām cilvēku grupām vismaz daļēji ir vērtējama arī kā padomju okupācijas sekas, ņemot vērā totalitāras sabiedrības savstarpējo attiecību, tai skaitā arī pieklājības normu principiālo atšķirību no tām savstarpējo attiecību normām, kas raksturo demokrātisku sabiedrību.

Līdztekus ombuds norāda, ka no biedrības norādītajiem “Lsm.lv” publicētā raksta autora biogrāfijas datiem un Latvijas Televīzijas galvenās redaktores Sigitas Roķes sniegtās atbildes nevar izdarīt pamatotus un drošticamus secinājumus par raksta autora piederību kādai vārdā nenosauktai interešu grupai un šīs grupas iejaukšanos sabiedrisko mediju darbībā.

Vienlaikus ombuds iesaka sabiedriskajiem medijiem turpināt rakstā aktualizētās tēmas aplūkošanu un rosināt plašāku diskusiju sabiedrībā par “naida runas” un “naidpilnu izteikumu” nošķiršanas iespējām, par pieļaujamo un nepieļaujamo sociālo tīklošanas vietņu ierakstos sabiedrību vienojošo uzvedības normu kontekstā, šim nolūkam uzklausot ne vien tiesību speciālistus, bet vēl plašāku ekspertu loku.

Tas, ombuda ieskatā, veicinātu dziļāku auditorijas izpratni par robežām starp vārda brīvības garantētajām tiesībām paust savu viedokli arī spilgtā, emocionāli bagātā vai pat rupjā formā un pienākumu saglabāt cieņpilnu attieksmi pret oponentu, respektējot otra tiesības uz goda un cieņas aizsardzību.

Tāpat ombuds iesaka informēt “Lsm.lv” auditoriju par to, vai un kā ir noslēgusies redakcijas sarakste ar Valsts policijas vadību, lai rastu skaidrību, vai rakstā aprakstītais ir nevienlīdzīgas attieksmes izpausme un vai šādas izpausmes nav tikai atsevišķs gadījums. Ombuds uzskata, ka šim nolūkam daudz produktīvāka par formālu saraksti būtu plašāka intervija ar atbildīgo Valsts policijas pārstāvi.