Otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 64,3% iedzīvotāju

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 882 400 jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem otrajā ceturksnī bija 5700 jeb 3,5%.

Gada laikā nodarbinātības līmenis vecumā no 15 līdz 74 gadiem samazinājās par 0,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits – par 5200. Salīdzinot ar pirmo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 2500.

Otrajā ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,4 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,1% un 61,7%).

CSP informē, ka otrajā ceturksnī 85,5% nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 8% – pašnodarbinātas personas, 5,4% – darba devēji un pavisam neliela daļa jeb 1,1% bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.

Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2024.gada pirmajā ceturksnī ES – 61,3%), šī gada otrajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,7%, savukārt Lietuvā – 66,3%.

Otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 29%, kas ir par vienu procentpunktu zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 54 600 jauniešu (2023.gada otrajā ceturksnī – 54 900).

Otrajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,8 stundas, kas ir par 0,3 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,4 stundām vairāk nekā pirms gada.

Katrs trīspadsmitais (70 100 jeb 7,9%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 5100 jeb 0,6 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 2100 jeb 0,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Otrajā ceturksnī 46 100 jeb 5,2% nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 1000 jeb 2,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 1300 jeb 2,9% vairāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī.

Otrajā ceturksnī vīrieši (23 200) nedaudz biežāk nekā sievietes (22 900) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk (49%) līdzās pamatdarbam nostrādāja vienu līdz 10 stundas nedēļā, bet 24,1% nostrādāja 11 līdz 20 stundas.

Visbiežāk blakusdarbs tiek veikts izglītības (14,5%), veselības un sociālās aprūpes nozarēs (16,5%).

Otrajā ceturksnī 12,3% jeb 93 100 darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 12 400 jeb 1,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (80 700 jeb 10,5%) un par 5300 jeb 0,8 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (87 800 jeb 11,5%). 

No attālināti strādājošajiem 57,6% bija sievietes un 42,4% – vīrieši. Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (49,3% no nozares darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarēs (43,9%). Nedaudz vairāk par ceturtdaļu attālināti strādāja zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomās (26,5%) un nedaudz mazāk valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas jomā (24%).

Šī gada otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7300 iedzīvotāju.

Titulattēls ar ilustratīvu nozīmi; foto: Ivars Bogdanovs/ “Bauskas Dzīves” arhīvs.