Pašvaldību policijas varēs pašas lemt par dalību ceļu satiksmes kontrolē 

Pašvaldību policijas varēs pašas lemt par dalību ceļu satiksmes kontrolē atbilstoši pieejamiem resursiem, šodien pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

Komisija šodien uzklausījusi un atbalstījusi LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) priekšlikumu izmaiņām Ceļu satiksmes likumā, nosakot pašvaldības policijai tiesības lemt par dalību ceļu satiksmes kontrolē atbilstoši pieejamiem resursiem.

Iepriekš minētās Saeimas komisijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu izmaiņām Ceļu satiksmes likumā, formulējot, ka “valsts vai pašvaldības policija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina kārtību uz ceļiem, regulē transportlīdzekļu un gājēju kustību, veic satiksmes uzraudzību, kontrolē ceļu stāvokli, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un transportlīdzekļu tehnisko stāvokli”.

LPS un LLPA pauda bažas, ka ar šādu formulējumu pastāvētu iespējas pašvaldības policijai pilnībā uzdot nodrošināt ceļu satiksmes uzraudzību, kas radītu nopietnus drošības, finanšu resursu un kompetences riskus.

Pašvaldību ieskatā, pašvaldības policijas loma tradicionāli bijusi koncentrēta uz vietējā mēroga jautājumiem, nevis uz plaša mēroga ceļu satiksmes regulēšanu.

LLPA skatījumā, minētā iecere būtu novedusi pie konfliktējošām funkcijām un dažu pašvaldību policistu ekspertīzes trūkuma situācijās, kas prasītu speciālu apmācību un papildu resursus no pašvaldību budžeta. 

Arī LPS komisijas sēdē norādīja, ka daudzām funkcijām, kas dublējas valstij un pašvaldībām, nav precīzi noteiktas atbildību robežas, tādēļ kontrolējošās institūcijas savu atbildību interpretē atbilstoši kompetencei.

Līdz ar to turpmāk pašvaldības policijai atbilstoši Ceļu satiksmes likumam būs tiesības kontrolēt ceļu satiksmi, izvērtējot esošo situāciju un nepieciešamību konkrētajā teritorijā (pilsētā, novadā), atbilstoši budžeta iespējām un tādā apmērā, kādi ir reāli pieejamie resursi, tai skaitā cilvēkresursi, tehniskais nodrošinājums, transportlīdzekļi u.c.

Jau vēstīts, ka LPS pēdējos divus gadus aktīvi pauda viedokli un aicināja Iekšlietu ministriju (IeM) un Saeimu nenoteikt Pašvaldību likumā pašvaldības policiju kā obligātu funkciju, vienlaikus neparedzot tam finansējuma avotu. Jebkura darbība, kas paplašina funkcijas, ir saistīta ar papildus finansējumu. 

Proti, lai nodrošinātu obligātu policiju darbību atbilstoši IeM izstrādātajām vadlīnijām, pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešami papildus līdzekli 1,5% – 2% apmērā no ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākumu nodokļa jeb vairāki simti miljoni eiro.

LPS aicina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju uz sadarbību pašvaldību saistošo noteikumu izstrādē saistībā ar pašvaldības policijas tiesībām uzraudzīt ceļu satiksmi.

Foto: liepaja.lv