Ņemot vērā to, ka politiķu vidū Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasība par pedagogu zemākās mēneša
darba algas likmes palielināšanu līdz 310 latiem no nākamā gada
septembra neguva atbalstu, pedagogi sāk gatavošanos streikam, šodien
žurnālistiem sacīja LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško.
Viņa norādīja, ka streiks būs galējais līdzeklis, ja netiks panākta
pozitīva virzība prasību izpildē. Ir izstrādāts konkrēts LIZDA
aktivitāšu plāns, lai panāktu arodbiedrības prasību izpildi. Mikiško
teica, ka pirmais solis ir vēstules izplatīšana ar arodbiedrības
prasībām Izglītības un zinātnes ministrijai, Ministru kabinetam, Saeimai
un Finanšu ministrijai.
Mikiško arī sacīja, ka jautājums par pedagogu algu palielināšanu līdz
310 latiem vairs nav aktuāls un šāda palielinājuma dēļ pedagogi streikā
neizies. “310 latu periods ir beidzies, viss. Tas bija uz 2014.gada
budžetu, kad mēs prasījām, lūdzu, iekļaujiet 2014.gada budžetā 310 jeb
10% palielinājumu, bet mums iedeva tikai 5%. Līdz ar to vienošanās
pilnībā nav izpildīta un mēs sākam jaunu dzīvi. Budžets ir pieņemts bez
prasītā palielinājuma, vilciens ir aizgājis. Ja mēs tagad prasīsim 310
latus, tas jau būs muļķīgi – iziet streikā par 15 latiem. Nē, viss,
tādas runas ir beigušās, un meklējam citu variantu,” sacīja Mikiško.
Pedagogi par prasību izvirza sākt darbu pie pedagogu atalgojuma
sistēmas pilnveides, lai novērstu nevienlīdzību atalgojumā, tajā
ietverot gan mazo lauku skolu jautājumu, gan arī pedagogu kvalitātes
pakāpes. Tāpat pedagogi vēlas, lai tiktu izstrādāts visu līmeņu pedagogu
darba algu palielināšanas grafiks, katru gadu nodrošinot 10% pieaugumu,
līdz tiek sasniegts tāds atalgojums kā vidējais Eiropas Savienībā.
Vēl viena no izvirzītajām prasībām ir parakstīt memorandu par
akadēmiskā un zinātniskā personāla darba samaksas pārskatīšanu, kas jau
ilgstoši netiekot darīts. Tāpat arodbiedrība vēlas, lai koncepcijā par
izdienas pensiju piešķiršanu tiktu iekļauti sporta pedagogi, speciālās
izglītības un pirmsskolas izglītības pedagogi. Mikiško sacīja, ka “šie
ir četri lieli punkti, kas aptver tos jautājumus, par ko mēs
protestējam”.
Mikiško nevarēja pateikt konkrētu datumu, kad streiks varētu notikt,
bet šogad nekādi piketi vai gājieni nav plānoti. Tam neesot jēgas, jo
budžets tikai šonakt pieņemts. Taču pedagogi ir gatavi izmantot visas
iespējamās protesta formas nākamajā gadā.
Arodbiedrības vadītāja pieļauj, ka varētu būt veiksmīga sadarbība prasību izpildē un streiks nemaz nebūs nepieciešams.
Viņa izteica arī kritiku par Izglītības un zinātnes ministrijas
darbu. Šodien sēdē izskanējis arī viedoklis, vai nevajadzētu prasīt
izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) atkāpšanos,
kurš to būtu pelnījis. Mikiško gan atzina, “jo biežāk mainīsim ministru,
jo mazāk ko sasniegsim”. Pedagogu vidū esot neapmierinātība ar
ministrijas darbu.
Ar šodienas valdes sēdi esot sākta gatavošanās streikam, taču līdz
tam paredzētas vēl daudzas citas aktivitātes. Viena no aktivitātēm –
dalība no šā gada 5.oktobra līdz nākamā gada 5.oktobrim Pasaules
Izglītības darbinieku arodbiedrības un Eiropas Izglītības darbinieku
arodbiedrības izsludinātajā akcijā “Vienoti kvalitatīvai izglītībai”,
kurā LIZDA iecerējusi konkrētus pasākumus.
Otrs lielais pasākums ir Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanu
kampaņa, kura laikā tikt runāts ar deputātu kandidātiem, aktivitātes
plānotas arī pirmsvēlēšanu periodā. Paredzēti arī semināri un diskusijas
ar visām sabiedrības grupām, lai skaidrotu pedagogu prasības un to
pamatotību.
Šodien arodbiedrības valdes ārkārtas sēdē tika vērtēti sarunu
rezultāti ar politiķiem pedagogu algu palielināšanas jautājumā, kā arī
lemts par turpmākajām arodbiedrības aktivitātēm savu prasību īstenošanā.
Prasīto 310 latu vietā pedagogiem nemainīgi tika piedāvāti 295 lati par likmi no nākamā gada septembra, kas viņus neapmierināja.
Kā ziņots, LIZDA padome oktobra vidū vienbalsīgi nolēma neparakstīt
sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu. Arodbiedrība
atkārtoti izvirzīja prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu
pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz
310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu
zinātnei un augstākajai izglītībai.
Savukārt 24.oktobrī piketā pie Saeimas bija ieradušies aptuveni 2000
pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta
projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.
Mikiško aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka šis ir pirmais solis un
sākums protesta akcijām. Nākamais solis varētu būt streiks. Viņasprāt,
politiķu vidū valda neizpratne, jo uz papīra algu pieliek, bet reālajā
dzīvē pedagogiem algas tomēr nepalielinās. Viņa uzskata, ka nevar runāt
par pārmaiņām un kvalitāti, ja tam neatvēl naudu. Mikiško sacīja, ka
pedagogi ir gatavi reformām un pārmaiņām, taču akcentēja, ka mūsu
pedagogiem ir zemākā alga Eiropā. Viņa izteicās, ka Latvija ir tuvu tam,
lai zemo algu un skolotāju pārslodzes dēļ zaudētu izglītības kvalitāti.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) iepriekš
sacīja, ka pašreizējā budžetā nav finansējuma, lai palielinātu pedagogu
zemāko likmi līdz 310 latiem. Viņaprāt, uz 310 latiem par likmi pedagogi
varētu cerēt 2015.gadā, jo ministrija ir sagatavojusi strukturālo
reformu paketi, kas ļautu rast nepieciešamo finansējumu.
