LETA
Pērn Latvijā apstiprināti 817 jauni dižkoki, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
Patlaban Latvijā oficiāli ir reģistrēti 15 579 dižkoki. Tā kā ziņot var ne tikai par savā īpašumā augošu dižkoku, bet arī par citviet redzētiem dižiem kokiem, sabiedrība labprāt iesaistās sabiedriskajā ziņošanā par jauniem dižkokiem, atzīmē DAP.
Cilvēki visvairāk pamana un atpazīst folklorā izdaudzinātos kokus, kas arī dabā ir labi pamanāmi – dižus ozolus, priedes un liepas. Lai arī Latvijas reģionos nemainīgi dižkoku topu līderi ir parastais ozols “Quercus robur” (38% no kopējā dižkoku skaita), parastā priede “Pinus sylvestris” (22%) un parastā liepa “Tilia cordata” (11%), dabas daudzveidībai tikpat svarīga ir arī vīksna, vītols, osis, kadiķis un citu sugu koki.
Visvairāk jeb 5375 dižkoki pašlaik konstatēti Vidzemē.
Pieteikt jaunu dižkoku var ikviens, sniedzot datus DAP tīmekļvietnes “daba.gov.lv” sadaļā “Pieteikt dižkoku”. Turpat pieejama informācija, kā koku pareizi nomērīt un cik resnam vai garam ir jābūt katras sugas dižkokam.
DAP atgādina, ka par dižkoku jeb aizsargājamu dabas pieminekli var kļūt ikvienas sugas koks, sasniedzot MK noteikumos minēto stumbra apkārtmēru vai garumu. Neatkarīgi no tā, vai kokam ir vai nav piestiprināta dižkoku atpazīšanas zīme – “Ozollapa”, dižam kokam ir aizsargājama koka statuss. Un par šādu koku un tā saglabāšanu ir atbildīgs zemes īpašnieks. Svarīga informācija zemes īpašniekiem, uz kuru zemes aug dižkoks vai potenciālais dižkoks, apkopota DAP tīmekļvietnes sadaļā “Dabas pieminekļi – aizsargājamie koki jeb dižkoki”.
Plašāka sabiedrības iesaiste dižkoku apzināšanā aizsākās 2017.gadā, gaidot Latvijas simto gadadienu. Tolaik Latvijā bija saskaitīti ap 6000 dižkoku.
Titulattēlā – Dižkoks Bornsmindes parkā, Rundāles pagastā. Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.
Reklāma