Pētījums: Jauniešus savās pašvaldībās neapmierina infrastruktūra, izklaides un un nodarbinātības iespējas

Jauniešus savās pašvaldībās galvenokārt neapmierina infrastruktūras, izklaides un nodarbinātības iespējas, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas dati.

Lielākā daļa jeb 73% respondentu ir apmierināti ar savu pašvaldību kā vietu, kur dzīvot, mācīties, pavadīt brīvo laiku un strādāt. Vairāk apmierināti ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem un meitenes. Tāpat pozitīvākus vērtējumus sniedza jaunieši, kuru ģimenēs runā latviešu valodā.

Kritiskākus vērtējumus izteica Rīgā dzīvojošie jaunieši, kur apmierināti ar savu pašvaldību bija 69% respondentu. Tikmēr jaunieši no citām pašvaldībām sniedza pozitīvākus vērtējumus. Piemēram, valstspilsētās apmierināti ar savu pašvaldību bija 77% jauniešu, bet laukos – 75%.

Galvenie neapmierinātības cēloņi ir saistīti ar infrastruktūras, izklaides un nodarbinātības iespējām pašvaldībās. 35% respondentu norādīja uz ierobežotām brīvā laika pavadīšanas iespējām un atpūtas vietu trūkumu.

Savukārt 10% jauniešu minēja darba un nodarbinātības iespēju trūkumu. Par nodarbinātību biežāk sūdzējās laukos dzīvojošie jaunieši, īpaši Kurzemes reģionā. Tikmēr jauniešus Latgales reģionā vairāk uztrauc iespēju trūkums jomās, kas viņus interesē.

Papildus tam jauniešus neapmierina sliktā ceļu un ielu kvalitāte, ierobežotās iespējas sportā un izglītībā, sabiedriskā transporta retā kursēšana. Pieminēta arī nesakopta vide pašvaldībās un bērnu rotaļu laukumu trūkums. Tāpat jaunieši pauda, ka pašvaldība nepietiekami domā par viņiem.

Jaunieši visaugstāk novērtē iespēju piedalīties amatiermākslas aktivitātēs, piemēram, koros, deju kolektīvos un folkloras kopās – pozitīvu novērtējumu sniedza 53% respondentu. Līdzīgs novērtējums tika sniegts par sporta aktivitātēm un kultūras pasākumiem ārpus skolas.

Tikmēr zemāk jaunieši novērtējuši savas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos un politiskajās aktivitātēs. 23% jauniešu novērtē, ka viņiem ir iespējas ietekmēt lēmumus savā izglītības iestādē. Vēl mazāks ir to jauniešu īpatsvars, kuri ir pārliecināti par savu ietekmi uz lēmumiem pašvaldības un valsts līmenī – attiecīgi 12% un 10%.

Savukārt 15% jauniešu domā, ka viņiem ir lielas iespējas iesaistīties politisko partiju aktivitātēs. Turpretim 40% jauniešu atzina, ka viņiem neinteresē politisko partiju aktivitātes.

Kritiskāk savas iespējas novērtējuši jaunieši vecuma grupās 13-15 gadi un 22-25 gadi. Tikmēr 16 līdz 17 gadus veci respondenti bija izteikti pozitīvāk, izņemot par iespējām apgūt neformālās izglītības programmām, kur sniedza viskritiskākos novērtējumus.

Tāpat kritiskāk savas iespējas vērtē jaunieši, kas dzīvo mazpilsētās un Latgalē, kā arī tie respondenti, kuru ģimenē runā citā valodā, ne latviešu.

Izteikti zemāka jauniešu aktivitāte novērota, vērtējot līdzdalību jauniešu centros un jauniešu iniciatīvu projektos – tajos iesaistījušies attiecīgi 12% un 8%. Savukārt skolēnu vai studentu pašpārvaldēs iesaistījušies 13% jauniešu.

Vēl mazāk jauniešu iesaistās nevalstiskajās organizācijās, vietējās kopienas aktivitātēs, kā arī politisko partiju aktivitātēs – pozitīvu atbildi sniedza mazāk nekā 10% jauniešu.

Aptaujātie jaunieši galvenokārt piedalījušies kultūras un sporta aktivitātēs – attiecīgi 55% un 35%. Tikmēr 11% jauniešu atzina, ka pēdējā gada laikā nav iesaistījušies nevienā no anketā iekļautajām aktivitātēm.

Pētījuma dati liecina, ka Latvijas jaunieši kopumā reti izvēlas piedalīties dažādās aktivitātēs ārpus skolas. 44% jauniešu gada laikā ir piedalījušies tikai vienā vai divās aktivitātēs. Katrs ceturtais jaunietis piedalās trīs līdz četrās aktivitātēs, bet vēl mazāk – katrs piektais – piecās vai vairāk aktivitātēs.

Mazāk aktīvi ir 22-25 gadus veci jaunieši, kā arī respondenti no mazpilsētām un Vidzemes.

Brīvprātīgo darbu ir veikuši 18% aptaujāto jauniešu, galvenokārt vecuma grupā 18-21 gadi, kā arī no Zemgales, Latgales un Vidzemes. 38% no viņiem norādīja, ka brīvprātīgo darbu veikuši vienu reizi, 33% jauniešu – divas līdz trīs reizes, bet 23% – vairāk nekā četras reizes. 6% jauniešu nevarēja atbildēt, cik reizes veikuši brīvprātīgo darbu.

Tiešsaistes aptaujā piedalījās 520 jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Aptauja īstenota pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.

Ilustratīvs attēls no latviapress.com