Pētījums: Pieaug meiteņu iesaiste kautiņos, zēnu – samazinās

Lai gan kautiņā iesaistīto zēnu īpatsvars, salīdzinot ar meitenēm, joprojām ir lielāks, tomēr zēnu iesaiste kautiņos sāk samazināties, bet meiteņu – pieaug, liecina Slimību profilakses un kontroles centra publicētā Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma rezultāti.

Pusaudžu vecums raksturojas ar impulsīvām savstarpējām attiecībām, kas nereti beidzas ar kautiņu un potenciālu iespējamību iegūt fizisku ievainojumu, skaidro centrā. 

2022.gada aptaujas dati liecina, ka pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi kautiņā iesaistīts katrs trešais pusaudzis, attiecīgi 43,5% zēnu un 23,2% meiteņu. Zēni visās vecuma grupās biežāk nekā meitenes gūst ievainojumus, taču kopš 1994.gada aptaujas traumu guvušo meiteņu īpatsvars ir palielinājies straujāk nekā traumu guvušo zēnu īpatsvars un dzimuma atšķirības izlīdzinās. Starp zēniem traumu guvušo īpatsvars, palielinoties vecumam, samazinās izteiktāk nekā meitenēm.

Savstarpēji neiecietīgāki gan starp zēniem, gan meitenēm ir tieši 11 gadus vecie pusaudži. Starp 11 gadīgiem zēniem kautiņā iesaistīto īpatsvars ir 55,5%, kas ar katru nākamo vecuma grupu samazinās, līdz 15 gadu vecumā sasniedz 31,2%. Savukārt meitenēm starpība starp vecuma grupām nav tik izteikta.

Savukārt to pusaudžu īpatsvars, kuri norādījuši, ka kautiņā pēdējā gada laikā piedalījušies trīs un vairāk reizes, zēnu vidū ir 13,6%, bet meiteņu – 6,7%.

Pētījumā secināts, ka pusaudžu atkārtota iesaistīšanās kautiņos norāda par regulāru fizisku savstarpējo attiecību kārtošanu. Tā raksturīgāka ir 11 gadu vecumā, īpaši zēniem, kad trīs un vairāk reizes gada laikā kautiņā piedalījušies 18%. Pieaugot vecumam, šādu zēnu īpatsvars samazinās. Zēniem visās vecuma grupās, salīdzinot aptauju rezultātus pa gadiem, arī vēro samazinājuma tendenci vairākkārtīgai iesaistei kautiņā.

Savukārt meitenēm tendence ir pretēja. 20 gadu periodā atkārtotos kautiņos iesaistīto meiteņu īpatsvars palielinās, īpaši 11 un 13 gadu vecumā. Salīdzinot kautiņos iesaistīto pusaudžu īpatsvaru, kopš 2002.gada zēniem vēro samazināšanos visās vecuma grupās, bet meitenēm – pieaugumu.

SPKS uzsver, ka kopumā traumas pusaudžu vidū ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ, tostarp sporta, transportlīdzekļu negadījumu, vardarbības, kritienu, saindēšanās un citu negadījumu rezultātā.

No astoņām skolēnu veselības paradumu pētījumu aptaujām laika periodā no 1994.gada līdz 2022.gadam var secināt, ka traumatisma problēma pusaudžu vidū nav mazinājusies, norāda SPKC. 

Vaicājot pusaudžiem, cik reižu pēdējo 12 mēnešu laikā gūts savainojums vai bijusi vajadzība ārstēties pie ārsta vai medmāsas, secināts, ka gada laikā ievainojumus ieguvuši vairāk kā puse no visiem respondentiem, proti, 52,5% meiteņu un 59,2% zēnu. Cietušo skaits ir augsts un salīdzinoši līdzīgs abiem dzimumiem visās vecuma grupās, taču visvairāk to ir starp 11 gadus veciem zēniem – 66,2% un 13 gadus vecām meitenēm – 54%, norādīts pētījumā.

Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju 2018.gadā, traumu guvušo īpatsvars 2022.gadā nedaudz samazinājies, izņemot 11 gadu veciem pusaudžiem. Samazinās arī dzimuma atšķirības. Taču, ja salīdzina ar pētījuma pirmo aptauju 1994.gadā, 11 gadu vecu meiteņu vidū traumas guvušo īpatsvars 2022.gadā palielinājies trīs reizes, starp 13 gadus vecām meitenēm – 3,7 reizes, bet starp 15 gadus vecām meitenēm pat 4,1 reizi. Savukārt zēniem pieauguma tempi ir mazāki, proti, 2,2 reizes 11 gadu vecumā, 2,3 reizes 13 gados un 1,9 reizes 15 gados. 

Tas liecina, ka dzimuma atšķirības samazinās un traumu profilaksē lielāka vērība jāpievērš arī meitenēm, secināts pētījumā.

Pētījumā minēts, ka svarīgi, lai veselības veicināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, pedagogi, politikas veidotāji un vecāki sadarbotos pusaudžu traumu riska faktoru novēršanā un efektīvu profilakses stratēģiju īstenošanā, tādējādi kopā nodrošinot pusaudžu drošību un labklājību.

Pētījums veikts 2022./2023. mācību gada laikā, un tas tiek realizēts katrus četrus gadus un aptver reprezentablu skolēnu grupu 11, 13 un 15 gadu vecumā, gūstot datus par dažādu ievainojumu biežumu un to veicinošiem apstākļiem pusaudžu vecumā.