Vidusskolēnu ekspektācijas par pirmo atalgojumu ir visai pieticīgas –
vidēji 200 latu, liecina Starptautiskās Komerciālās profesionālās
vidusskolas (SKPV) veiktais pētījums skolas audzēkņu vidū.
Pretēji izplatītajam uzskatam, ka mūsdienu jauniešu ekspektācijas par
iespējamo atalgojumu ir neadekvātas un kompetencēm neatbilstošas,
pētījuma rezultāti liecina, ka vidējais atalgojums, ko skolēni vēlētos
saņemt kā algu pēc pirmo profesionālo iemaņu gūšanas, ir vidēji 200
latu, norāda pētījuma autori.
Pētījums arī apliecina, ka lielākā daļa skolēnu plāno turpināt
studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Lielākā daļa
skolēnu nedomā par darba vietas meklēšanu ārpus valsts, un, vaicāti,
kādu redz savu dzīvi piecu gadu perspektīvā, atbildēs minējuši, ka
dzīvos Latvijā un apvienos darbu ar studijām.
SKPV sagatavo speciālistus finanšu un komerczinību jomā, kā arī
informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistus un vizuālā tēla stilistus.
Skolēni arī snieguši konkrētas norādes par iespējamo studiju vietu
nākotnē, piemēram, populāra ir Rīgas Tehniskā universitāte, arī Latvijas
Universitāte ar akadēmisko programmu IT nozarē.
Vairāki jaunieši arī norādījuši, ka pēc skolas beigšanas vēlētos ne
vien turpināt studijas, bet arī sākt savu biznesu vai darboties kā
uzņēmumu vadītāji.
Savukārt SKPV interneta aptaujas, kurā varēja piedalīties ikviens
vidusskolēns, iegūtie dati liecina, ka vidējais atalgojums, kādu vēlētos
saņemt jaunieši jau pēc augstskolas beigšanas ir 300-400 latu, tā
norādījuši 38,5% respondentu. Nedaudz mazāk – 26,9% pašreizējo
vidusskolēnu – kā optimālu pirmo atalgojumu pēc augstskolas beigšanas
norādījuši 200-300 latus.
Tomēr jauniešu vidū joprojām esot populārs uzskats, ka labu un
izglītībai atbilstošu darbu var iegūt, vien izmantojot plašu paziņu
loku, un tas tiek uzskatīts par būtiskāku faktoru nekā profesionālās
prasmes, personīgā motivācija un vēlme strādāt.
SKPV skolēnu pētījumā saņemtās atbildes arī liecina, ka daudzi no
jauniešiem patlaban nedomā par savu nākotni, izglītības un karjeras
perspektīvām, pamatojot to ar faktu, ka situācija valstī ir gana
neskaidra un arī izglītības jomā iespējamas pārmaiņas, kas perspektīvā
ietekmētu skolēnu izvēli. Tāpat jaunieši godīgi atzīst, ka pašreizējā
dzīves posmā lielāku uzmanību velta ikdienas aktivitātēm un notikumiem,
nekā domā par tuvākas vai tālākas nākotnes vīzijām, stāsta pētījuma
veicēji.
