Jūlijā aptuveni 10 000 iedzīvotāju, kas sasnieguši pensijas vecumu,
sāks saņemt pirmās 2.līmeņa pensijas, kas varētu būt aptuveni par 5%
lielāka nekā tiem, kuri neizmantoja šo uzkrāšanas iespēju, – raksta
“Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Latvijā 2. pensiju līmenis sāka darboties 2001.gada 1.jūlijā.
Iedzīvotājiem, kas dzimuši pēc 1971.gada, dalība tajā ir obligāta, bet
no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam dzimušajiem –
brīvprātīga.
“Swedbank” pētījumā secināts, ka, pašreizējiem darbspējīgā vecuma
cilvēkiem aizejot pensijā, viņu ienākumi nākotnē var sarukt uz pusi.
Vidējā pensija – bez 2.pensiju līmeņa uzkrājuma, jo to saņems tikai tie,
kuriem pensionēšanās vecums ir pienācis, sākot ar 1.jūliju – ir
aptuveni 185 lati, kas ir aptuveni 40% no Latvijas darbspējīgo
iedzīvotāju rīcībā esošajiem vidējiem ienākumiem.
Bankas Investīciju produktu daļas vadītāja Reiņa Jansona aprēķini
liecina, ka atkarībā no tā, kurā gadā cilvēks kļuva par pensiju 2.
līmeņa dalībnieku, viņa kopējais pensijas kapitāls (pensiju 1. un
2.līmenī kopā) varētu būt par vairāk nekā 5% lielāks nekā cilvēkam, kurš
nepieteicās pensiju 2.līmenim.
Pamatojoties uz bankas aprēķiniem, 2.pensiju līmenis vidēji lielu
pensiju, kas ir 185 lati, palielinās par aptuveni 9 latiem, ar
nosacījumu, ka ieguldījumu plāns ir bijis vidēji pelnošs.
No 1.jūlija apdrošināšanas kompānijas drīkst piedāvāt mūža pensijas
polises, kas ļauj 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus saņemt mantojumā,
norādot labuma guvēju. Tādējādi darba mūžā uzkrātā summa personas nāves
gadījumā vairs netiks automātiski ieskaitīta valsts budžetā.
Mantiniekam, kuram tiks novēlēta apdrošinātā pensija vai, pareizāk
sakot, 2. pensiju līmeņa daļa, tā tiks izmaksāta ik mēnesi, bet ne ilgāk
kā 20 gadu garumā. Turklāt mantinieks var būt ne tikai radinieks, bet
jebkurš.