Plāns Eiropas Savienībā izveidot īpašu fondu

Eirokomisārs Bretons rosina atvēlēt 100 miljardus eiro ES aizsardzības rūpniecības veicināšanai

Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz diviem gadiem Eiropas Savienība (ES) ir nopietni domājusi par savu aizsardzības spēju stiprināšanu un militārās rūpniecības attīstīšanu, lai varētu apgādāt ar bruņojumu ne tikai sevi, bet arī Ukrainu. Par aizsardzību atbildīgais ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons ierosinājis izveidot fondu, kas veicinātu aizsardzības rūpniecību un sadarbību starp dalībvalstīm un uzņēmumiem.

«Būs nepieciešams ievērojams finansējums»
Eiropas Komisija (EK) oktobra beigās uzsāka konsultācijas, lai izstrādātu Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģiju, kuras mērķis būs stiprināt bloka ieroču un munīcijas ražošanas jaudu, vienlaikus veicinot kopīgus ES dalībvalstu bruņojuma iepirkumus.
Pēdējo mēnešu laikā aizsardzības nozares pārstāvji, ES dalībvalstis un citas ieinteresētās puses ir nosūtījušas EK savas idejas un ieteikumus aizsardzības rūpniecības stratēģijai. Februāra beigās EK iepazīstinās ar stratēģijas gala uzmetumu.
Par stratēģiju atbildīgais ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons iepriekš paziņojis, ka būs nepieciešams ievērojams finansējums, lai aizsardzības rūpniecības stratēģiju varētu iedzīvināt.
«Lai nodrošinātu, ka mēs arvien vairāk strādājam kopā, mums ir vajadzīgi stimuli. Ja jūs strādājat kopā, teiksim, četras valstis, dažādi uzņēmumi, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi, mēs varam jums sniegt atbalstu. Manuprāt, mums ir vajadzīgs milzīgs aizsardzības fonds, iespējams, 100 miljardu eiro apmērā, lai to paveiktu. Mēs pašlaik strādājam pie tā, lai līdz februāra beigām pabeigtu aizsardzības rūpniecības stratēģiju. Un tad mums būs globāls skatījums uz to, kas būtu jādara, un es esmu pārliecināts, ka mēs to paveiksim,» sacīja T. Bretons.

«Mēs turēsim savu solījumu par lādiņu piegādi Ukrainai»
T. Bretons piebilda, ka ES dalībvalstu līderi par bloka aizsardzības izaicinājumiem runās februāra sākumā plānotajā samitā, kad varētu apspriest arī viņa ideju par fondu.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs iepriekš paziņoja, ka gaidāmajā samitā dalībvalstu līderiem uz galda ir jābūt pēc iespējas precīzākam pārskatam par to, kādu konkrētu ieguldījumu Eiropa šogad sniegs Ukrainas atbalstam. O. Šolcs arī vēlas, lai Eiropas dienvidu valstis, piemēram, Francija, Itālija un Spānija, palielinātu militāro atbalstu Ukrainai.
Tjerī Bretons ir pārliecināts, ka ES līdz pavasarim spēs izpildīt pērn martā doto solījumu gada laikā saražot vairāk nekā vienu miljonu artilērijas lādiņu, ko nosūtīt Ukrainai, neraugoties uz Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa nesen publiski paustajām šaubām.
«Mēs turēsimies pie sava solījuma. Man ir bijusi iespēja apmeklēt ikvienu Eiropas aizsardzības rūpniecības uzņēmumu. Un mani ļoti patīkami pārsteidza nozares apņēmība palielināt ražošanas jaudu. Tāpēc es varu apgalvot, ka mēs līdz martam vai aprīlim izpildīsim savu apņemšanos,» teica T. Bretons.
«Krievijas prezidents [Vladimirs] Putins vēro visu, ko mēs darām. Tāpēc es neesmu priecīgs, ja kāds no Eiropas valstu aizsardzības ministriem saka, ka mēs nespēsim izpildīt savu solījumu Ukrainai. Šī nav tā informācija, ko sniedz, kad jūsu kontinentā notiek karš,» norādīja T. Bretons.
Komisārs piebilda, ka, lai sasniegtu šo mērķi, būs jāsamazina ES bruņojuma eksports uz trešajām valstīm un jāpanāk, lai dalībvalstu valdības piespiestu savus bruņojuma ražotājus palielināt izlaides apjomus.
T. Bretons arī norādīja, ka ES ieroču ražošanas apjoma ziņā ir jāpanāk Krievija, kas ne tikai ievērojami ir kāpinājusi savu munīcijas ražošanu, bet arī ir saņēmusi tūkstošiem lādiņu no sabiedrotās Ziemeļkorejas.
«Esmu pārliecināts, ka tuvāko 18 mēnešu līdz divu gadu laikā mēs būsim vienā līmenī ar Krieviju. Līdz gada beigām mēs saražosim kā minimums 1,3 līdz 1,4 miljonus lādiņu un turpināsim palielināt ražošanas apjomu nākamgad,» prognozēja komisārs.
Militārie analītiķi norāda, ka pieeja milzīgam munīcijas daudzumam ir ļoti svarīga sīvajā pozīciju karā, kas pašlaik norisinās simtiem kilometru garajā frontē Ukrainas austrumos un dienvidos, un pastāv bažas, ka Ukraina nespēs noturēt aizsardzības pozīcijas, ja nesaņems daudz lielāku atbalstu no Rietumiem. ◆

UZZIŅAI

Komisārs Bretons rosināja veidot fondu, kas veicinātu aizsardzības rūpniecību.
Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģijas uzmetums būs gatavs februāra beigās.
Tad valstu līderi varētu apspriest stratēģiju un fondu rūpniecības veicināšanai.
Bretons: Būs nepieciešams fonds 100 miljardu eiro apmērā.
Bretons: ES turēs solījumu par vairāk nekā miljona lādiņu piegādi Ukrainai.
Komisārs: ES ieroču ražošanas apjoma ziņā ir jāpanāk Krievija.

Teksts: Uldis Ķezberis, Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists, «EURANET PLUS»

Foto – «Rheinmetall» militārā ražotne Vācijā, 2023. gada jūnijs.  «REUTERS», FABIANs BIMMERs/ no «lsm.lv».