Prezidents iesniedzis grozījumus valsts uzņēmumu valžu atalgojuma iesaldēšanai

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ja grozījumi tiks pieņemti, publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojums nākamos divus gadus nedrīkstēs pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.

Valsts prezidents lūdz Saeimu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Rinkēvičs vēstulē Saeimas Prezidijam norāda, ka Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība būtu efektīva un pārredzama, kā arī to valdes un padomes locekļiem noteiktā atlīdzība būtu konkurētspējīga, bet arī samērīga.

“Sabiedrības interesēs ir gūt maksimālu labumu no publiskas personas īpašumā esošajiem aktīviem, un to izmantošanai ir jāatbilst valsts vai pašvaldības izvirzītajiem mērķiem,” uzsver Valsts prezidents.

Rinkēvičs akcentē, ka gadījumos, kad valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība nav komerciāla rakstura un tās ienākumus lielākoties veido publiskais finansējums, valdes un padomes locekļu atalgojuma jautājums ir īpaši vērtējams, tai skaitā iepretim valsts budžeta iespējām.

Valsts prezidents norāda, ka patlaban vadlīnijas par valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanu formāli paredz, ka kapitālsabiedrībās, kurās ieņēmumus vairāk nekā 80% apmērā veido publiskais finansējums, atlīdzības apmēru var noteikt līdz 20% zemāku nekā atlīdzība līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā attiecīgajā nozarē.

Vienlaikus vadlīnijas paredz arī vairākas atkāpes iespējas no šī ieteikuma. “Tas attiecīgi paver iespējas atlīdzību palielināt, kā rezultātā faktiskā atlīdzība var sasniegt vai pat pārsniegt privātā sektora atlīdzības apmēru,” pauž Rinkēvičs.

Valsts prezidents vērš arī uzmanību, ka pašreizējās valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. Svarīgākā prioritāte 2025.gada budžeta veidošanā ir stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību. Tāpat ir citas nozares ar samilzušām vajadzībām, tai skaitā tās, kurās darbojas nekomerciālās valsts kapitālsabiedrības.

Valsts prezidenta ieskatā likumdevējam ir jāizvērtē visi pieejamie rīki, lai maksimāli ierobežotu nepieciešamību budžeta vajadzību finansēšanai izmantot instrumentus, kas var negatīvi skart visu sabiedrību.

Viņš skaidro, ka uz diviem gadiem terminēta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības pieauguma ierobežošana un nekomerciālo kapitālsabiedrību gadījumā – atlīdzības noteikšana 80% apmērā salīdzinājumā ar atlīdzību privātajā sektorā bez iespējām piemērot citas atkāpes atlīdzības paaugstināšanai – ir viens no šādiem rīkiem. Tādēļ Valsts prezidents saredz iespēju piedāvāt atbilstošu grozījumu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja