Prezidents: Lielā talka nav tikai atkritumu savākšana, bet arī vides labiekārtošana

Lielā talka nav tikai atkritumu savākšana, tā ir arī vides labiekārtošana, lai visi Latvijā justos labāk, šodien Rīgas pilī notikušajā Lielās talkas atklāšanas pasākumā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents atzīmēja, ka talka ir iespēja satikt vienam otru, kas jo īpaši svarīgi ir tagad, kad cilvēkiem ilgstoši liegts pulcēties un kontaktēties. Talka ir arī iespēja satuvināties ar dabu, jo diemžēl kapitālistiskā ekonomika rada atsvešinātību, sacīja valsts pirmā persona.

Levits Lielo talku pielīdzināja Jāņu svinēšanas un Dziesmu svētku tradīcijai, kurās var iesaistīties ikviens. Viņš uzskata, ka šādi lieli pasākumi ir spēka avots kopības sajūtai, kas ir ļoti svarīga, lai dotu pienesumu savai valstij, kā arī rādītu labu piemēru citām tautām.

Tāpat prezidents uzsvēra, ka karš Ukrainā parādījis cik svarīga ir valsts energoneatkarība, kurā būtiska loma ir atjaunojamajiem resursiem. “Latvija iestājas par to, lai iespējami ātri sarautu visas saites ar Krieviju, jo īpaši attiecībā uz energoneatkarību. Latvija jau iepriekš brīdināja Eiropu, ka tā veicina energoatkarību no Krievijas fosilajiem resursiem. Mēs varam būt vieni no pirmajiem, kas maina šo kursu,” norādīja Levits.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda nostāju, ka ir pilnīgi nepieņemami, ka Zviedrijā enerģiju un siltumu ražo no Latvijā ražotām granulām, savukārt Latvijā – no Krievijas gāzes. Ministrs uzskata, ka talka ir arī iespēja izglītot sabiedrību par Eiropas Savienības Zaļo kursu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) atzina, ka izmaiņas sabiedrības attieksmē pret vidi nevar panākt īsā laikā, taču ar katru gadu situācija uzlabojas, un tajā savu ieguldījumu ir devusi arī Lielā talka ar savām aktivitātēm.

Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme informēja, ka šogad Lielā talka Latvijā norisināsies 15.reizi, un tā notiks 30.aprīlī.

Foto: Publicitātes