www.bauskasdzive.lv
Pirms pieciem gadiem interese par saules paneļiem Latvijā bija maza, bet pēc energoresursu cenu lēciena interese strauji aug. Ekononikas ministrija (EM) gatavo jaunu grantu programmu, kur privātmāju īpašniekiem būs pieejams līdz 6000 eiro atbalsts, ko varēs izmantot arī saules paneļu uzstādīšanai, ziņo Latvijas radio raidījums “Eiro fokusā”.
Finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš stāstīja, ka uzņēmumu energoefektivitātes aizdevumu programmā, kurā kopējais finansējums ir 20 miljoni eiro un viens projekts var saņemt atbalstu līdz 2,85 miljoniem eiro, tādi atjaunojamās enerģijas projekti kā vēja turbīnas vai saules paneļi līdz šim nav bijuši daudz. Pērn realizētais projekts Cēsu novada Amatciemā ar 720 saules paneļiem saņēma “Altum” līdzfinansējumu 170 000 eiro.
“Līdz šim lielākā daļa ir gājusi energoefektivitātei, aptuveni ceturtdaļa ilgtspējīgam transportam un tikai pāris procenti bija portfelī tādi projekti kā saules paneļi. Redzam, ka šie ietaupījumi parasti ir tik lieli kā, piemēram, Amatciemā 17% no ciemam nepieciešamās enerģijas jau ir zaļa. Mēs redzam citus projektus, kuros mums ir bijis energo ietaupījums līdz pat 2/3, tie projekti ļoti ātri sniedz savu atdevi. Mums ir pieejama nauda pietiekami un šeit mēs pat teiktu – dodiet projektus, tā būs patīkama problēma, ko risināt, jo šie projekti ir tik zaļi, ka mēs esam spējuši piesaistīt finansējumu papildus arī no starptautiskajām finanšu institūcijām, un šobrīd, es domāju, ka vismaz turpmākajiem gadiem jebkuru projektu, kurš būs tādā veidā finansējams, ka tas ir kā, piemēram, kredīts, mēs varēsim nodrošināt,” stāstīja Bērziņš.
Saules paneļu uzstādīšanu Amatciemā nodrošināja enerģētikas uzņēmumu grupa ”AJ Power”, kas līdz šim uzstādījis saules paneļus, sākot ar jaudu no 6 līdz 489 kW. Uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš stāstīja, ka Amatciema projektā uzņēmums ne tikai sagatavoja un realizēja pašu projektu, bet arī piesaistīja finansējumu.
“Projekts ir īpašs, pirmkārt, ar to, ka priekš Latvijas pietiekami liela jauda uzstādīta – gandrīz 260 KW, kas šobrīd ir viens no lielākajiem saules parkiem Latvijā. Otrkārt, projekts ir īpašs ar to, ka tā uzstādīšanas vieta – kalna nogāze ir diezgan stāva, kas ir liels tehnisks izaicinājums, to uzstādot. Treškārt, finansējuma modelis ir savādāks nekā tradicionāli, jo klients iegādājas elektroenerģiju no saules parka, nevis iegādājies saules paneļu sistēmu. “Altum” programma ir īpaša ar to, ka viņi piedāvā finansējumu ne tikai klientiem, bet arī “Esko” kompānijām, kādi esam mēs. Tas nozīmē to, ka mēs varam piesaistīt “Altum” finansējumu, lai uzbūvētu parku priekš klienta un klients pēc tam izmaksā šo saules parku.
Klientam pašam nav jānodarbojas ne ar finansējuma piesaisti, ne būvniecību un tamlīdzīgām lietām. Iegūst vienkārši tīru, zaļu elektroenerģiju un konkrētā brīdī saules parks pāriet viņu rīcībā,” stāstīja Samtiņš.
EM pārstāvis Gatis Silovs stāstīja, ka pērn ļoti pieprasīta bija “Altum” programma privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai. Šopavasar ministrija izstrādā jaunu programmu privātmājām un plānots, ka viena privātmāja varēs saņemt grantu līdz 6000 eiro.
“Primāri programmas mērķis bija domāts tieši enerģijas zudumu samazināšanai. Tātad māja no Ekonomikas ministrijas “Altum” programmas var saņemt 6000 eiro grantu un tad tā ir mājas izvēle, cik lielu daļu no šī granta velta tieši saules paneļu uzstādīšanai.
Vēsturiski 95% naudas aiziet enerģijas samazināšanai un apmēram 5% ir saules paneļiem, jo tomēr efektīvāk ir vispirms salabot visu, kas jāsaremontē mājā, lai enerģija nepazustu, un atsevišķos gadījumos ir lietderīgi arī šos saules paneļus uzstādīt. Attiecīgi, redzot, ka samazinājums ir vismaz 20%, “Altum” izmaksā grantu, kas ir pa visām pozīcijām 6000 eiro,” stāstīja EM pārstāvis.
“AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Samtiņš vērtēja – lai saules paneļu būvniecība noritētu raiti, nedrīkst kavēties ar atbalsta programmu izstrādāšanu.
“Galvenais būtu, lai šīs atbalsta programmas nekavētos, lai tās būtu ātrāk zināmas klientiem un arī iedzīvotājiem, kas vēlas izmantot šīs atbalsta sistēmas. Kamēr nav atbalsts un neskaidrība, saules parku būvniecība ir apstājusies. Mazākie projekti, droši vien privātmājā var uzstādīt, ir 3 līdz 5 kW, tad jārēķinās ar izmaksām apmēram, sākot no 1000 eiro par kW bez PVN. Protams, lielajiem projektiem, tādiem, kas jau aiziet vairākos 100 kW, šīs izmaksas mazinās. Sākoties globālai piegāžu krīzei un energoresursu cenu krīzei, cenas ir pieaugušas. Pašiem saules paneļiem izmaksas ir pieaugušas plus mīnus par 30%, un, es gribētu teikt, ka tik zemas cenas, kā bija pagājušā gada vasarā par saules paneļu sistēmām Latvijā, iespējams, ka nebūs vairs nekad,” klāstīja Samtiņš.
Uzstādot saules paneļus, jāņem vērā virkne faktoru – kur atrodas ēka, vai jumts tiem ir piemērots, vai nav noēnojums no kokiem vai citām ēkām, jo ne visos gadījumos saules paneļi būs pats piemērotākais risinājums.
Cik izmaksās vairākas reizes gadā tīrīt sniegu no šiem paneļiem, kāds ir paneļu lietošanas ilgums, kā šie nolietoti paneļi tiks utilizēti u.t.t.Labums varētu būt mazāks nekā domājam.
Paši iztukšojam savus maciņus, paši pēc tam raudam.
Kas ietilpst Zaļajā enerģijā.
Skriešana pakaļ modei! Tas nekad neatmaksāsies! Viens kaimiņš uzlika un apkātējiem arī vajaga. Zibens spēriens un viss ir metams.
Kādas gan te muļķības par paneļiem sarakstītas! Jautājums ir vienkāršs – vai jums tie ir vai arī spriežam par lietām, kuras redzam no attāluma. Paneļi šobrīd atmaksājas ļoti ātri (~5 gadi vs 20+ kā pirms kādiem 10 gadiem) pie nosacījuma, ka mājsaimniecība patērē pietiekoši daudz elektronerģiju – t.i. mājās ir siltumsūknis, elektroauto utml. Paneļi no sniega nav jātīra, jo ziemas periodā saules radiācija sastāda varbūt tikai kādus 5% no gada ieguvuma, līdz ar to šīs liekās kustības var atmest. Paneļi zibeni nepiesaista papildus, tie ir sazemēti pēc noteikumiem un var veidot arī zibensaizsardzību ēkai. Paneļu kalpošanas laiks ir pietiekošs, turklāt to nolietojums 10-20% nenozīmē tūlītēju izmešanu, bet gan var paplašināt laukumu tā vietā. Cilvēki, kuriem ir platība, kaut vai uz zemes, pērk lietotus vāciešu paneļus, kuriem samazinājusies efektivitāte un izklāj lielākā laukumā. Tīri fiziski paneļiem kalpošanas ilgums būs kādi gadi 20, līdz tos sabojās korozija un mitrums. Utilizēšana? Gan jau arī līdz tam nonāksim – tie sastāv no alumīnija rāmjiem un kas tur pašā panelī? Kaut kāda plastmasa. Alu utilizējas uz urrā, arī plastmasas varēs utilizēt, kad problēma būs aktuāla.
Viss šis man atgādina stāstu par siltajām grīdām – kādas tik muļķības par tām netika rakstītas. Ar putām uz lūpām rakstīja visi tie kuriem to nebija utt. To sauc par tumsonību, ja tā konkrēti.