Kara situācijā pretgaisa aizsardzība koncentrētos uz galvenajām apdzīvotajām vietām un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, aģentūrai LETA atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Lai plašāk nosegtu gaisa koridorus un spētu savlaicīgi konstatēt dronus, NBS komandieris vēlētos vairāk detekcijas iekārtu. Tās dotu precīzāku informāciju un lidojošo objektu atpazīšanas spējas. “Tas nav viegli izdarāms. Pat uzliekot daudz vairāk radaru, lidojošais objekts radarā joprojām būs tikai punkts, taču tā būs stabilāka informācija,” pauda Pudāns.
NBS, pārskatot budžetu, sagatavojis “ātros risinājumus” ar papildu radaru iegādi tā, lai tie iespējami lielā mērā būtu vadāmi attālināti. NBS sazinās ar ražotāju, taču patlaban pasaulē daudzas valstis vēlas iegādāties šīs iekārtas. Īpaši radarus vēlas Tuvo Austrumu valstis, kas nozīmē, ka cenu piedāvājumā Latvija varot zaudēt. Konkrētas summas radaru iegādei komandieris neminēja.
Tāpat NBS sadarbojas ar Ukrainu, lai no šīs valsts saņemtu elektroniskās karadarbības iekārtas un dažādas autonomās sistēmas, tostarp dronus. Patlaban esot jāsagaida Ukrainas lēmums atļaut tirgot šādas iekārtas.
Latvijas industrija spējot piedāvāt pārtvērējdronus, taču dažos segmentos vietējā industrija vēl esot attīstības procesā, tāpēc “jāpastiepj rokas un kaut kas jāņem ārpus mūsu industrijas”, izteicās Pudāns.
Pudāns informēja, ka patlaban notiek Latvijā ražoto pārtvērējdronu kaujas gatavības pārbaudes. “Jauna un vēl nepierasta sistēma. (…) Tāpēc redzēsim, kādi ir rezultāti. Pirmās sistēmas jau mums ir, bet jūnijā plānotas tālākās piegādes,” piebilda NBS komandieris.
Vaicāts, vai ir iespējama visas austrumu pierobežas nodrošināšana ar mobilām NBS pretgaisa aizsardzības vienībām, Pudāns atbildēja, ka varot vienlaicīgi aktivizēt visas pretgaisa aizsardzības spējas, taču pāris diennakšu laikā efektivitāte zudīs, jo nebūs cilvēku, ar kuriem viņus nomainīt. “Ja cilvēkus nenomaina un viņi visu laiku pastāvīgi skatās objektīvā vai radarā, tad pēc pāris diennaktīm viņu uzmanība zūd,” sprieda Pudāns.
Pudāns sarunā ar aģentūru LETA atzina, ka pat kara laikā pilnībā visas robežas nosegšana neietilpst NBS plānos. Pretgaisa aizsardzība krīzes situācijā būtu koncentrēta uz galvenajām apdzīvotajām vietām un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, jo pretējā gadījumā kopējais armijas budžets sastāvētu tikai no pretgaisa aizsardzības vajadzībām. Piemēram, ar milzīgām izmaksām būtu jārēķinās, ja Latvija vēlētos ko līdzīgu Izraēlas pretgaisa aizsardzība sistēmai, uzsvēra Pudāns.
Taujāts, vai NBS saņem kādu informāciju no Ukrainas par plānotajiem dronu uzbrukumiem Krievijā, Pudāns atbildēja, ka tiekot strādāts pie tā, lai notiktu pēc iespējas ātrāka informācijas apmaiņa. Ukrainas puse sadarbojoties, taču NBS komandieris saprotot, ka Ukraina nevarot iepriekš atklāt informāciju par dronu palaišanas dienu, jo NBS šādas informācijas gadījumā veiktu sagatavošanās aktivitātes, kuras attiecīgi labi varētu redzēt Krievija. “Un ukraiņi nav ieinteresēti, lai agresorvalsts būtu augstākā gatavībā,” piebilda Pudāns.
Gadījums, kad maija beigās Drīdža ezerā iekrita drons, kuru agrīnās brīdināšanas radari nekonstatēja, apliecinot, ka nepieciešami daudz vairāk radari, jo NBS radari nespēj pilnībā nosegt gaisa telpu zemā augstumā. “Augstums virs kilometra ir nosegts, bet zemāk par kilometru ir caurumi,” atzina NBS komandieris.
Jau ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā šūnu apraides paziņojumus saņēmuši Latgales un Vidzemes iedzīvotāji un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp 7. maijā tas notika maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē.
Cilvēki līdz šim šādos incidentos nav cietuši, bet pēdējais gadījums Rēzeknē noveda vispirms pie aizsardzības ministra un pēc tam arī visas Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības krišanas.
