Radiācijas centra direktore: Ja Ukrainā notiktu kodoltrieciens, radiācijas riski Latvijā būtu pietiekami zemi

Ja kaimiņvalstī notiktu negadījums atomelektrostacijā (AES), vai, piemēram, Ukrainā notiktu kodoltrieciens, Latvijā izveidotās patvertnes iedzīvotājiem nebūtu vajadzīgas, jo radiācijas līmenis būtu pietiekami zems, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

Vaicāta, vai veidojot Latvijā esošās patvertnes, tika lūgts centra viedoklis, viņa atzina, ka tas tika lūgts. 

Šatrovska sacīja, ka jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, ir analizēti iespējamie riski, tai skaitā arī potenciāli triecieni AES. Un konstatēts, ka ietekme uz Latviju būtu niecīga, ņemot vērā, ka Ukrainas AES ir pietiekamā attālumā no Latvijas teritorijas.

Pēc viņas sacītā, lielākais analizētais risks bija saistīts ar Zaporižjas AES, bet jāņem vērā, ka pašlaik tās reaktori nedarbojas.

Viņa uzsvēra, ka centrs saņem ziņas par to, kas notiek ar Ukrainas kodolobjektiem. Pati Ukraina starptautiskajā vidē regulāri sniedz par to informāciju.

Tāpat Latvijā un citās valstīs ir izveidoti monitoringa tīkli, ar kuru palīdzību var sekot līdzi situācijai saistībā ar radiācijas līmeni. Ja kāda valsts konstatē paaugstinātu radiācijas līmeni, tā ziņo pārējām. Tāpat šie dati ir publiski pieejami sabiedrībai, viņa skaidroja.

Šatrovska atzina, ka ir valstis, ar kurām sadarbība nav tik veiksmīga, kā to gribētos. Vienlaikus, piemēram, Baltkrievija pērn esot informējusi, ka darbību tās AES ir sācis otrais reaktors. Tas nozīmē, ka riska līmenis ir pieaudzis, bet aizsardzības pasākumi nav mainījušies, viņa pauda.

Vaicāta, cik reāli ir riski, ka Krievija vai Baltkrievija varētu mēģināt izmantot radiācijas avotus, lai nodarītu kaitējumu kaimiņvalstīm, Šatrovska sacīja, ka par tādu iespējamo risku centrs informāciju nav saņēmis. 

Kā vēstīts, NATO ģenerālsekretāra palīgs aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos Anguss Lapslijs oktobrī norādīja, ka NATO ir novērojusi Ziemeļkorejas kļūšanu par kodolvalsti, Ķīnas kodolspēju straujo paplašināšanos un notikumu attīstību Irānā, bet visvairāk aliansi uztrauc Krievija.

Viņš sacīja, ka Maskava pēdējos divos gados aizvien intensīvāk investē savos kodolspēkos un “ievieš daudz jaunu sistēmu un liek lielāku uzsvaru uz investīcijām tuva un vidēja darbības rādiusa ieroču sistēmās”.

Lapslijs norādīja, ka Maskava pēdējā laikā “ļoti daudz runā par savu kodolieroču doktrīnu un par to, kā tā var vai nevar attīstīties”. Viņaprāt, tas ir diezgan skaidrs mēģinājums ietekmēt NATO, kad runa ir par atbalstu Ukrainai.

Krievijas diktators Vladimirs Putins un citi Kremļa pārstāvji bieži draudējuši Rietumiem ar Krievijas kodolarsenālu. Taču NATO nav novērojusi nekādas reālas izmaiņas Maskavas nostājā attiecībā uz kodolieročiem.

NATO jaunais ģenerālsekretārs Marks Rite, stājoties amatā 1.oktobrī, uzsvēra, ka, lai gan Putina izteikumi par kodolieročiem ir “pārgalvīgi un bezatbildīgi”, nav pierādījumu par to, ka pastāv nenovēršami kodolieroču izmantošanas draudi.