Dzelzceļa “Rail Baltica” projekts visās trijās Baltijas valstīs ir pārliecinoši pārgājis no plānošanas posma uz pilna mēroga būvniecību, norādījis Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” izpilddirektors Marko Kivila.
Kā aģentūru LETA informēja “RB Rail”, piektdien Baltijas Asambleja tikās Viļņā, lai apspriestu aktuālus reģionālās sadarbības jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot “Rail Baltica” projekta īstenošanas gaitai un turpmākajai attīstībai.
Sēdes laikā deputāti tika informēti par projekta ieviešanas statusu, finanšu perspektīvām un stratēģisko nozīmi, tostarp par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras liela mēroga infrastruktūras projekti.
Kivila tikšanās laikā uzsvēra, ka “Rail Baltica” ir pārliecinoši iegājis būvniecības fāzē un darbi aktīvi norisinās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. “Vairāk nekā 267 kilometri pamattrases jau ir sagatavoti būvniecībai, un vairāk nekā 40% no tās atrodas aktīvā būvniecības stadijā. Tas apliecina Baltijas valstu stingro apņemšanos īstenot šo stratēģiski nozīmīgo transporta koridoru,” informēja Kivila.
Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta prognozējama un stabila finansējuma nozīmei. Dalībnieki uzsvēra, ka pirmā posma savlaicīga pabeigšana līdz 2030. gadam ir cieši saistīta ar pietiekama Eiropas Savienības (ES) atbalsta pieejamību nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.
Kivila norādīja, ka pašreizējais projekta grafiks ir izstrādāts, balstoties uz konkrētiem pieņēmumiem par finansējuma nepārtrauktību un būvniecības jaudu. “Grafiks ir sagatavots, pieņemot, ka finansējums būs pilnībā pieejams un piekļuve būvniecības resursiem nepārtraukta. Tas atstāj ierobežotu elastību neparedzētu izaicinājumu gadījumā,” viņš sacīja.
“Ja mainās nosacījumi, uz kuriem balstās pašreizējais grafiks, jo īpaši attiecībā uz finansējuma pieejamību būvdarbiem, termiņi neizbēgami tiks ietekmēti. Tas attiecas gan uz gadījumiem, kad ES finansējums neatbilst sākotnējiem pieņēmumiem, gan uz situācijām, kad kavējas valsts finansējums vai alternatīvu finanšu instrumentu ieviešanai nepieciešams papildu laiks. Ja mainās pieņēmumi, mainās arī grafiks,” skaidroja Kivila.
Viņš arī norādīja, ka projektā ir izstrādāti vairāki ieviešanas scenāriji atkarībā no finansēšanas apstākļiem. Tomēr, kamēr galvenie lēmumi par finansējumu vēl neesot pieņemti, 2030. gads joprojām ir galvenais atskaites punkts un darbības mērķis.
Viņš papildināja, ka atsevišķi ekspluatācijai gatavi posmi paredzēti līdz 2030. gadam, taču visa tīkla pabeigšana būs atkarīga no pietiekama finansējuma nodrošināšanas. Igaunija virzās uz savienojuma izveidi starp Tallinu un Pērnavu līdz 2030. gadam, savukārt Lietuvā plānots nodot ekspluatācijā Kauņas-Panevēžas posmu, nodrošinot savienojumu ar Polijas robežu, izmantojot esošo infrastruktūru. Kivila uzsvēra, ka ieviešanas nosacījumi dažādās valstīs atšķiras un daži posmi tiek īstenoti sarežģītākā vidē.
“Latvijā projektēšanas tiesiskais regulējums, kā arī atšķirīgā pamattrases līgumu struktūra ir veidojusi citu ieviešanas secību un riska profilu salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu,” viņš skaidroja.
Kivila papildināja, ka, lai gan pamattrases būvniecība jau ir sākta, pilnīga ekspluatācijas gatavība ir atkarīga no finansējuma nodrošināšanas un efektīvas izmaksu pārvaldības. Šie faktori tieši ietekmējot kopējo grafiku un ir būtiski priekšnosacījumi progresa saglabāšanai atbilstoši pašreizējām prognozēm.
“RB Rail” vadītājs arī uzsvēra, ka ilgtermiņa stabilitāte Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (CEF) ir būtiska, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un novērstu turpmāku kavēšanos.
Asambleja uzsvēra “Rail Baltica” nozīmi kā vienu no galvenajiem Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamatelementiem, kas veicina ekonomisko izaugsmi, reģionālo integrāciju, klimata mērķu sasniegšanu un militāro mobilitāti ES austrumu pierobežā.
Jau ziņots, ka atbilstoši “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
