Valdību veidojošo partiju deputāti rosina likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikt, ka izglītojamam ir pienākums reģistrēt saimniecisko darbību izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas ietvaros, ja, neatskaitot izdevumus, saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 3000 eiro taksācijas gadā.
Spēkā esošajos valsts izglītības standartos ir paredzēts izglītojamajam gūt praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, veidojot savus mācību uzņēmumus.
Deputāti norāda, ka patlaban nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvie akti nenosaka skolēna kā nodokļa maksātāja rīcību situācijās, kurās tiek gūti ienākumi no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotā izglītības programmā vispārējā vai profesionālajā izglītībā.
Lai gan mācību uzņēmumi kalpo kā līdzeklis uzņēmējspēju attīstīšanai un gūstot praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, tas nevar tiešā veidā tikt uzskatīts par saimniecisko darbību, bet tikai par daļu no mācību procesa, uzskata koalīcijas deputāti.
Parlamentāriešu ieskatā nepieciešams padarīt skaidru un caurskatāmu mācību uzņēmu darbības norisi, kā arī sakārtot nodokļu regulējumu, lai skolēnam, gūstot peļņu izglītības programmas ietvaros, mācību procesā tiktu ieaudzināta apziņa arī par nodokļu nomaksas nepieciešamību.
Koalīcijas deputātu sagatavotajā likumprojektā noteikts, ka izglītojamam nav pienākuma reģistrēt saimniecisko darbību, ja uz to attiecināmā mācību uzņēmumu saimnieciskās darbības ieņēmumu daļa, neatskaitot izdevumus, nepārsniedz 3000 eiro taksācijas gadā.
Lai noteiktu dienu, kad taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 eiro, maksātājs – izglītojamais rakstveidā veic ieņēmumu uzskaiti brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā. Sasniedzot ieņēmumu 3000 eiro slieksni gadā, maksātājam – izglītojamam, ja saimniecisko darbību ir plānots turpināt, ir pienākums piecu darba dienu laikā reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā, izvēloties sev piemērojamāko saimnieciskās darbības režīmu, teikts likumprojekta anotācijā.
