Rosina veikt parlamentāro izmeklēšanu par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām

Saeimas opozīcijā esošo “Apvienotā saraksta” (AS), Nacionālās apvienības un “Latvija pirmajā vietā” kopā 34 deputāti rosina izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Komisijas izveidošanas mērķis būtu apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, “lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu”.

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Andris Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Jānis Vitenbergs (NA), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans (LPV), Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Vaicāts par šo soli, AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Tavars aģentūrai LETA norādīja, ka, tā kā pēc divām dienām ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, sīkākus komentārus par izmeklēšanas komisijas mērķi būtu atbilstošāk sniegt pirmdien, 10.jūnijā.

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi būs jābalso Saeimai. Taču ierasti šādi balsojumi Saeimā līdz šim vairāk uztverti kā formalitāte, jo Satversmē ir noteikts, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to prasa vismaz 34 deputāti.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas kopējās izmaksas “Rail Baltica” projektā pirms pieciem gadiem bija lēstas ap 1,9 miljardiem eiro, bet tagad izmaksu daļa pirmajā posmā ir vismaz trīskāršojusies, pirmdien, 3.jūnijā, pēc koalīcijas sanāksmes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Detalizētu informāciju par izmaksām sabiedrība uzzināšot tuvākajā laikā, kad tiks publiskota visa izmaksu analīze. Ja salīdzina kopējo investīciju apjomu aplēsi, kas bija pirms pieciem gadiem, kas bija apmēram 1,9 miljardi eiro Latvijai, tagad šī summa esot vismaz trīs reizes lielāka, norādīja ministrs. Briškens solīja, ka Satiksmes ministrija atslepenos daudzus iepriekš gatavotos dokumentus, lai sabiedrībai ir iespēja ar to iepazīties.

Briškens pauda, ka 11.jūnijā valdība varētu skatīt informatīvo ziņojumu, kas cita starpā iezīmē projekta pirmās fāzes ieviešanas scenāriju, kas esot arī svarīgs partneriem Eiropas Savienībā, lai izzīmētu ceļu, ko Latvija izvēlas.

Satiksmes ministrs ir pozitīvi noskaņots, ka “kopīgiem spēkiem” tiks atrast veids, kā nodrošināt finansējumu projekta pirmajai fāzei. Vienīgais Briškenu bažīgu radot tas, ka līdzšinējā pārvaldība bijusi “ļoti vāja”, kas izpaudies dažādos līmeņos – gan ieviesējinstitūcijās, gan politiskā līmenī.

Kā ziņots, “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) pārstāvji.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.