Studenti un sabiedrība uzskata, ka atbildīgs par studiju izvēli ir
pats jaunietis, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un
sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” kopīgi veiktais pētījums.
Kā norāda RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers,
publiskajā telpā ne vienreiz vien ir izskanējis, ka daudzi jaunieši
izvēlas studēt jomās, kurās nākotnē varētu būt grūti atrast darbu,
savukārt jomas, kuras nākotnē varētu būt perspektīvas, studēt gribētāju
vidū bieži vien nav populāras.
Tādēļ RSU sadarbībā ar tirgus un ”SKDS”
veikusi pētījumu, jautājot, ko sabiedrība un bakalaura studiju
programmu studenti uzskata par visvairāk atbildīgu jaunieša studiju
izvēlē – pašu jaunieti, valdību, jaunieša vecākus, augstskolu vai
pamatskolu un vidusskolu.
Pētījums liecina, ka studenti un sabiedrība par visvairāk atbildīgu
studiju izvēlē atzīst pašu jaunieti. To norādījuši 60% iedzīvotāju, bet
studējošo vidū šādi domā pat 80% aptaujāto.
Kā otrs svarīgākais atbildīgais visbiežāk norādīta valdība, jo tā
veido augstākās izglītības politiku – tā sabiedrības aptaujā kā svarīga
lēmuma ietekmētāja minēta 50% gadījumu, bet studentu vidū to par svarīgu
atzīst 38%.
Veiktā aptauja liecinot, ka atšķirības starp studējošajiem un
sabiedrību kopumā parādās vecāku un augstskolas atbildības izvērtēšanā.
35% sabiedrības trešajā vietā minējuši jauniešu vecākus, bet 31% –
augstskolu. Savukārt jaunieši trešajā vietā norādījuši augstskolu – 32%,
bet 31,5% – vecākus.
Kā pēdējais svarīgākais faktors minēts pamatskola un vidusskola. Tās par atbildīgām minējuši vidēji 18% abās aptaujas grupās.
RSU rektors Jānis Gardovskis uzskata, ka jauniešu atzīšana par
atbildīgiem studiju izvēlē apliecina viņu un vecāku savstarpējo
uzticību, kā arī to, ka jaunieši apzinās savu lomu lēmuma pieņemšanā par
studijām un darba iespējām nākotnē.
“Jau tradicionāli augstu tiek vērtēta valdības atbildība visā, kas
notiek ar indivīdu, tai skaitā studiju izvēlē. Neskatoties uz to, ka
valsts var noteikt no valsts budžeta finansēto studiju vietas un jomas,
jauniešiem vairāk jāapzinās savas izvēles nozīmīgums, jo studiju izvēle
ietekmē visu turpmāko dzīvi. Pamatskolas un vidusskolas zemā ietekme
raksturo to, ka lēmumu par studiju izvēli nosaka ne tikai iegūstamās
zināšanas, bet arī jauniešu priekšstati par iegūstamajām prasmēm,
karjeras tempu un profesijas atalgojumu,” saka Gardovskis.
Viņaprāt, skolas ietekmei tomēr vajadzētu būt augstākai, jo,
piemēram, tieši vidusskolā iegūtās zināšanas un eksāmenu atzīmes nosaka,
kurā augstskolā jaunietis spēs iestāties un ar kādu atdevi studēs.
Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju un tikpat jau esošie bakalaura līmeņa studenti.
