Tiešā līguma neesamība ar Latvenergo, bija viens no pirmajiem klupšanas akmeņiem, ar ko daļai Latvijas iedzīvotāju nācies sastapties jau pirmajā mēnesī pēc jauno Latvenergo tarifu stāšanās spēkā.Līdz ar to patērētājiem nereti nācies jau uzreiz par elektrību samaksāt paaugstināto jeb pamata tarifu – 10,74 santīmus par kilovatstundu, lai gan pēc patēriņa viņam būtu pienākušās vēl 1 200 kWh par starta tarifu jeb 8,25 santīmiem, raksta Dienas Bizness. Vislielākās problēmas ar jaunajiem elektrības tarifiem radušās daudzdzīvokļu mājās un dārzniecību kooperatīvos. Latvenergo šo problēmu atzīst: «Sāpīgākā situācija ir ar tiem klientiem, kam ir apakšlietotāji, jo tie klienti, kas ir šajā apakšlietotāju statusā, nevar īsti situāciju ietekmēt, jo līgumattiecības ar Latvenergo ir tikai ēkas vai kooperatīva apsaimniekotājam. Ja apsaimniekotājs mums nepaziņo, cik mājsaimniecību viņa īpašumā īsti ir un cik daudz elektroenerģiju viņas patērē, mums nav nekāds pamats, palielināt starta tarifa kilovatstundu apjomu,» DB norādīja a/s Latvenergo mārketinga un klientu apkalpošanas direktore Solvita Linde, iebilstot, ka atsaucība no apsaimniekotājiem, iesniedzot deklarācijas ar savu apakšlietotāju parakstiem, neesot liela.
