LETA
Latvijā lielākā daļa autovadītāju sistemātiski pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, otrdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
“Latvijā ir ātruma pandēmija,” pauda Briškens.
Viņš norādīja, ka atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes pētījuma datiem ātrumam ir tieša kolerācija ar bojāgājušajiem, tostarp, ja vidējo ātrumu samazinātu par diviem kilometriem stundā, varētu izglābtu 20 dzīvību.
Tāpat Briškens minēja, ka atbilstoši pētījuma datiem Latvijā atļauto braukšanas ātrumu ievēro tikai 29% šoferu. “Tāpēc veidojas mitoloģija par lēnajiem braucējiem, kuri it kā rada palēninājumu plūsmā un tādējādi apdraudējumu. Nē, tieši šie lēnie braucēji ir tā daļa, kas brauc atbilstoši noteikumiem, savukārt visi pārējie sistemātiski un regulāri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu,” teica ministrs.
Viņš arī pauda, ka ir nepieciešams palielināt sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā. “Es neizbēgami vēlreiz virzīšu šādu priekšlikumu,” sacīja satiksmes ministrs.
Tāpat Briškens minēja, ka pēc iespējas vairāk kravu pārvadājumu no autoceļiem būtu jāpārceļ uz dzelzceļu, kā arī, iespējams, varētu vērtēt kustības laika ierobežojumu noteikšanu smagajām automašīnām, liedzot kravu pārvadājumus noteiktās stundās.
Viņš arī norādīja, ka ir detalizēti jāanalizē ceļu satiksmes negadījumu iemesli. Tostarp ministrs norādīja, ka šobrīd datos biežākais avārijas iemesls ir ar nosaukums “cits”. Līdz ar to informācijas detalizācijas līmenis, lai izdarītu secinājumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem, nav pietiekams.
Savukārt, runājot par pirms vairākiem gadiem izskanējušo iecerei par valsts galveno autoceļu pārveidi par četru joslu ātrgaitas autoceļiem, Briškens norādīja, ka šai idejai finansiālā seguma nekad nav bijis.
Jau vēstīts, ka 2020.gadā izskanēja, ka līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt četru joslu ātrgaitas autoceļus nedaudz vairāk kā 1000 kilometru garumā. Tobrīd tika lēsts, ka valsts galveno autoceļu pārbūve par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās būtu 5,206 miljardi eiro.
Foto: Satiksmes ministrija
Normālie kaimiņi būvē vai ir sabūvējuši autobāņus. Jādraudzējas ar galvu un jābūt speciālistam nevis daiļdir…jam. Atradies transporta speciālists.
Nekavējoties par ātruma pārkāpumu līdz 10 km/h 100 eiro pirmo reizi, 500 eiro otro reizi un tiesības uz vienu gadu nost.
Nu, bet loģiski, ka pārkāps, ja ceļi nav atbilstoši mūsdienām. Piemēram tas pats A7 kā galvenais ceļš. 1 Josla un 90 km/h un protams tur veidojas bīstamas situācijas apdzīšanu dēļ, jo tur kristiski trūkst tās 2 joslas un izbūvēs tikai līdz 2040 gadam ? Nu vienkārši trūkst vārdu…
5 Miljardi, pilnīgi smiekli sanāca. Ņemot vērā Rail Baltic pieaugošās izmaksas, tad nebrīnos, ka tie būtu 50 miljardi 😀
“Šumaherus” ātruma pārkāpējus tiesiskos nihilistus nekavējoties apturēs tikai nenovēršams, neizbēgams ļoti bargs administratīvais sods ar transporta līdzekļu vadītāja apliecības terminētu atņemšanu no viena līdz pieciem gadiem un transporta līdzekļa konfiskāciju, tiem, kuri izvairās no administratīvā soda samaksas.
Notiek dabīgā atlase.Ātrie izšķīdīs pret šķēršjiem,paliks lēnie.
Par auto bāni nav ko sapņot! Reāli nav pat tādu ceļu kur braukt 90km stundā segums nelidzens bedres! Nu ir tas Kekavas bānis8km! Tagad bazunē visās savās sapulcēs! Baigi vajadzēja? Tāpat visas fūres pamatā aiziet uz Salaspili, nebrauks jau ar fūri uz rigu bez vajadzības! Par to naudu būtu paplašinājuši ceļu no Grenctāles lidz Iecavas stacijai. Uzɓuvejuši tiltu pār Mēmeli!
Jocīgs vīrietis. Kas viņu ir audzinājusi? Vecmāmiņa?