Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA) nesaskata jēgu apvienot Veselības un Labklājības ministriju, aģentūru LETA informēja LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
LSKA norāda, ka priekšlikums apvienot Veselības un Labklājības ministrijas neatbilst sabiedrības sociāli jūtīgākās daļas interesēm, tādēļ LSKA pievienojas Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) viedoklim, ka šāds priekšlikums pašlaik nav pamatots un vairāk atgādina politisku deklarāciju, nevis pārdomātu reformu, norāda Kalnāja. Par to, ka senioru vairākums neatbalsta šādu reformu, liecina arī LSKA veiktā anketēšana.
Labklājības un Veselības ministriju atkalapvienošana būtu solis atpakaļ, jo jaunas hipertrofētas struktūras izveidošana nekādā veidā nemazinātu birokrātiju un neuzlabotu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti ne labklājības, ne arī veselības jomā, uzskata LSKA.
LSKA ieskatā drīzāk ir jādomā par to, kā novērst sistēmiskās nepilnības veselības nozarē, ar kurām nākas saskarties praktiski katram senioram, nevis domāt kā salauzt labi strādājošu sistēmu labklājības sfērā.
Kalnāja informē, ka ir veikta vairāku LSKA ietilpstošo biedrību dalībnieku aptauja un, lai arī daļa uzskata, ka abu ministriju apvienošana ir pieļaujama, ja apvienotajā ministrijā darbu turpinās esošie Labklājības ministrijas speciālisti, tomēr vairums aptaujāto ir pret šo ieceri. Lielākā daļa senioru uzskata, ka Veselības un Labklājības ministriju apvienošana, visticamāk, neļaus uzlabot katras ministrijas pārziņā esošo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
LSKA pievienojas LPF paustajām bažām, ka veselības aprūpes nepilnības radīs papildu slogu labklājības sistēmai, kā rezultātā abas tiks deformētas. Tādēļ LSKA ieskatā, pirms izvirzīt kaut vai teorētisku jautājumu par abu šo ministriju apvienošanu, sākumā būtu jāsakārto veselības nozares sāpīgie jautājumi, kā, piemēram, garais gaidīšanas laiks pie ārstiem – speciālistiem, kurš ir aptuveni trīs reizes ilgāks nekā Eiropas Savienībā vidēji.
Sistēma ir sadrumstalota, kurā, kā norāda Pasaules veselības organizācija, vecāku cilvēku vajadzībām pietrūkst koordinācijas starp ģimenes ārstiem, ilgstošās aprūpes dienestiem un sociālajiem dienestiem. Ģimenes ārstu pieejamība reģionos, kā arī tas, ka realitātē veselības aprūpe joprojām bieži vien ir par dārgu, par tālu un par lēnu. Un šīs ne tuvu nav vienīgās problēmas, piebilst Kalnāja.
LSKA pievienojas sava sadarbības partnera LPF paustajam, ka nepietiekama un novēlota ārstēšana tieši ietekmē sociālo jomu. Cilvēki, kuri savlaicīgi nesaņem medicīnisko palīdzību, biežāk nonāk ilgstošā sociālās aprūpes vai pabalstu sistēmā. LSKA ieskatā abu ministriju apvienošana situāciju veselības jomā neuzlabos, toties, ļoti iespējams, izraisīs problēmas labklājības jomā.
Tādēļ LSKA, līdzīgi kā LPF, uzskata, ka diskusija par ministriju apvienošanu šobrīd ir priekšlaicīga un nekādus iedzīvotājiem jūtamus uzlabojumus nenesīs. LSKA uzskata, ka par iespējamo abu ministriju apvienošanu diskusijas varētu atsākt pēc vēlēšanām, nevis izmantot daudziem sāpīgus jautājumus kā politiskās retorikas instrumentu bez kāda konkrēta seguma un piedāvājuma.
Jau ziņots, ka “Jaunā vienotība” gaidāmajās Saeimas vēlēšanās piedāvās apvienot VM un LM, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). Ministrs neredz veselības aprūpi atrautu no labklājības un sociālās sfēras. Viņaprāt, šīm jomām jābūt apvienotām.
