Šodien no plkst.20 Latvijā būs novērojams Drakonīdu meteoru plūsmas maksimums, kas īpaši labvēlīgos apstākļos varētu izvērsties par zvaigžņu lietu, informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.Ja parasti šīs plūsmas ikgadējā aktivitāte ir salīdzinoši zema un plūsmas aktivitātes maksimumā ir iespējams saskaitīt ne vairāk kā desmit meteorus stundā, tad atsevišķos gados meteoru plūsmas aktivitāte ievērojami pieaug. Piemēram, 1933.gadā un 1946.gadā Drakonīdu maksimumā bija novērojami pat vairāk nekā 10 000 meteoru stundā. Vēlākos pētījumos tika noskaidrots, ka minētajos gados Zeme bija šķērsojusi 1900.gadā no Džakobīni-Cinnera komētas atdalījušos vielu, kas sastāv no ledus un putekļu gabaliem, kas blīvi izvietojušies noteiktā komētas orbītas apgabalā. Saskaņā ar dažādiem pētījumiem 2011.gadā Zeme šķērsos tieši tos pašus Džakobīni-Cinnera komētas orbītas apgabalus, kuros atrodas 1900.gadā, kā arī 19.gadsimtā no komētas atdalījusies viela. Tiek prognozēts, ka 8.oktobra vakarpusē varētu būt novērojami no 600 līdz pat 1000 Drakonīdu meteoru stundā. Arī šāda meteoru plūsmas aktivitāte ir ievērojama, salīdzinot ar tradicionāli zināmākajām meteoru plūsmām Perseīdām un Geminīdām, kuru maksimumā ir novērojami 50-100 meteori stundā. Aprēķini liecina, ka nākamo 40 gadu laikā līdzīga Drakonīdu meteoru plūsmas aktivitāte nav gaidāma. Ģeogrāfiski Drakonīdu meteoru novērojumiem vispiemērotākais reģions šodien būs tieši Eiropa, kā arī Centrālāzija. Diemžēl novērojumiem noteikti traucēs gandrīz pilnais Mēness, kas Rīgā lec jau plkst.17.10, tādēļ vājāko meteoru novērošana varētu būt apgrūtinoša. Protams, neatņemams priekšnoteikums veiksmīgiem Drakonīdu meteoru novērojumiem ir skaidras debesis. SIA “StarSpace” sadarbībā ar LAB šodien “StarSpace” observatorijā Suntažos rīkos jau sesto Debess vērotāju salidojumu jeb “StarParty”, kura galvenais motīvs būs Mēness. Pasākuma laikā būs iespējams gan papildināt teorētiskās zināšanas par Zemes dabisko pavadoni, gan labvēlīgu laika apstākļu gadījumā veikt novērojumus, kā arī piedalīties saistošos fizikas eksperimentos. LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess novērojumus un astronomijas popularizēšanu. LAB biedri piedalās žurnāla “Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus LU astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija par LAB interneta vietnē “www.lab.lv”.
