SM rosinās vienkāršot “Rail Baltica” vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu

Satiksmes ministrija (SM) šogad plāno izstrādāt likuma grozījumus, lai vienkāršotu un paātrinātu iespējas atsavināt nekustamos īpašumus dzelzceļa projekta “Rail Baltica” vajadzībām, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, reģionālās un vides politikas komisijas sēdē stāstīja SM Dzelzceļa departamenta direktors Kārlis Eņģelis.

Viņš norādīja, ka viena no problēmām “Rail Baltica” īstenošanā ir saistībā ar nekustamo īpašumu atsavināšanu, un SM ir vairāki priekšlikumi kā situāciju uzlabot. Lai īpašumu atsavināšana notiktu ātrāk, projekta ieviesējam Latvijā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” varētu atļaut slēgt nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumus par cenu līdz 100 000 eiro bez saskaņošanas Ministru kabinetā (MK). Tāpat bez MK saskaņojuma varētu iztikt īpašumu maiņas gadījumā.

Savukārt, lai veicinātu īpašnieku vēlmi labprātīgi atsavināt nekustamos īpašumus, varētu izvērtēt iespēju par papildu kompensāciju piešķiršanu, piemēram, 20% apmērā no īpašuma vērtības.

Tāpat Eņģelis teica, ka regulējumā varētu ļaut sākt būvniecības procesu jau sākot īpašuma atsavināšanas procesu. Pēc viņa skaidrotā, šāda kārtība padarītu būvdarbus efektīvākus, jo būvniekam uzreiz būtu piekļuve visiem īpašumiem noteiktā posmā, kas ir svarīgi šādos lineāros būvniecības objektos. 

SM pārstāvis piebilda, ka ir jāpievēršas arī finansējuma piesaistes jautājumiem, jo līdzšinējais projekta finansēšanas modelis balstās uz uzsaukumiem Eiropas Komisijas konkursos, un šāda pieeja rada “saraustītu” situāciju ar finansējumu.

Arī Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons norādīja, ka liels izaicinājums ir finansējums nepārtrauktība, tāpēc jābūt stabilam projekta priekšfinansēšanas modelim.

Eņģelis teica, ka jautājumu par finansējumu ir plānots vērtēt MK tematiskajā “Rail Baltica” komitejā. Viņš piekrita, ka “ir jādomā ārpus tradicionālajiem CEF, Eiropas savienošanas instrumenta un valsts budžeta finansējumiem”, vienlaikus norādot, ka tas tiek darīts.

Runājot par nepieciešamajiem likuma grozījumiem projekta ātrākai izpildei, Eņģelis teica, ka SM konceptuālus piedāvātos grozījumus varētu prezentēt šajā Saeimas sesijā, bet precīzas likumu grozījumu redakcijas izstrādāt līdz rudenim. 

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Foto: Publicitātes attēls