LETA
Dzelzceļa projekts “Rail Baltica” noteikti būs, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece dzelzceļa projekta “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Malnača.
“”Rail Baltica” noteikti būs. Par to mums nav šaubu,” teica Malnača.
Viņa norādīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir apņēmušās panākt, ka līdz 2030.gadam visas trīs Baltijas valstis ir savienotas ar “Rail Baltica” līniju, taču šobrīd ir skaidrs, ka pilnā tvērumā projektu pagaidām nebūs iespējams realizēt, tāpēc tiek strādāts pie pirmās kārtas ieviešanas scenārija, kas paredz, piemēram, viena sliežu ceļa izbūvi, kā arī ne visu reģionālo staciju izbūvi uzreiz.
Tajā pašā laikā Malnača atzīmēja, lai gan tehniski projektu ir iespējams īstenot, jautājums ir par nepieciešamo finansējumu. “Ir ļoti daudz nezināmā saistībā ar šī projekta finansējumu,” viņa atzīmēja.
Vienlaikus SM valsts sekretāra vietniece uzsvēra, ka Eiropas Komisija ir apliecinājusi, ka turpinās atbalstīt šo projektu. “Mums nav ne mazāko šaubu par Eiropas Komisijas atbalstu,” teica Malnača, piebilstot, ka Eiropas Savienības (ES) finansējums nākamajam ES budžeta periodam vēl tiks tikai plānots, tāpēc šobrīd nav informācijas, cik lielā apmērā ES varētu atbalstīt “Rail Baltica” projektu.
Jau vēstīts, ka atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Vienlaikus atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka “Rail Baltica” projekts joprojām ir ekonomiski pamatots, un paredzams, ka tas radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 milimetru – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Foto: Publicitātes foto
Cik tas izmaksas ?
Tehniski iespējams īstenot? Kā var gvelzt tādas muļķības? Jau vecā Ulmanīša laikā varēja aizbraukt uz Berlīni pa sliedēm.
“”Rail Baltica” noteikti būs. Par to mums nav šaubu,” teica Malnača.
—
Labāk būtu domājuši, kur ņemt naudu. Jo naudas “veiksmes stāsta” nabagmājā ir tik maz kā nekad.
No Latvijas uz Berlīni varēja aizbraukt sākot no 1928. gada. Tajos laikos nebija tehnisku problēmu. Tikai “progresīvi” ierēdņi bez tehniskās izglītības un domāšanas var izdomāt, ka šodien neesot tehnisku problēmu uzbūvēt dzelzceļu Latvijā. Tehnisku problēmu dzelzceļu būvē Eiropā jau sen vairs nav, jau kādus 150 gadus. Dzelzceļu Rīga-Daugavpils uzbūvēja no 1858. gada līdz 1861. gadam ar zirgiem, rokām, gribu un inženieru prātu.
Barot visu ar solījumiem,jo viņiem nekas par to nebūs.Nauda ir tik daudz!?Īstenībā nekā NAV,no kurienes?,ja visa alga aiziet kungiem.
hehehe ubagi sapno par torti ar kirshiem
Kas ir nieka 15 miljardi? Būvējot metro zem Latvijas summu varētu uzdzīt līdz 150 miljardiem un vairāk. Armijnieki arī nebūs redzami.