LETA
Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums” pauž Satiksmes ministrija (SM).
SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot “nulles tolerances politiku” pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).
Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli – uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.
SM piedāvā īstenot pilotprojektu pasažieru sabiedrisko autobusu un kravas transportlīdzekļu autovadītāju nogurumu novērtēšanai, veikt izvērtējumu mikromobilitātes pakalpojumu drošības uzlabošanai, nosakot pienākumu mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem ieviest reakcijas testus visām transportlīdzekļu nomām brīvdienu naktīs.
Plānā kā prioritāra tiek piedāvāta ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pilnveidošana, īstenojot par pārkāpumiem ceļu satiksmē piešķirto pārkāpumu sodu politikas maiņu, kā arī ceļu satiksmes dalībnieku apmācības pilnveidošana, paaugstinot jauno transportlīdzekļu vadītāju apmācības prasības.
SM skatījumā, normatīvajiem aktiem ir izšķiroša nozīme ceļu satiksmes drošības nodrošināšanā. Tāpat arī standarti, kas attiecas uz ceļu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un norādēm, rada konsekventu pamatu ceļu satiksmes drošībai. Ceļu satiksmes drošības eksperti diskusijās izvērtējot nepieciešamību pēc jauniem uzlabojumiem un pilnveidojumiem ceļu infrastruktūrā, piemēram pretējo joslu atdalīšanu ar norobežojošajiem stabiņiem, krustojumu pārbūvi 90 grādu leņķī, “turboapļu” ieviešanu, distances apzīmējuma ieviešanu u.c.
Aktuāls jautājums ir arī ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu samazināšana – kreiso pagriezienu likvidēšana un papildus finansējuma piešķiršana ceļmalu pļaušanai, virsmas apstrādes tehnoloģijām u.c. pasākumiem, kā arī stāvlaukumu izbūve kravas transportlīdzekļiem, lai mazinātu risku satiksmes drošībai, jo šobrīd autovadītāji atpūtas brīžos kravas transportlīdzekļus novieto ceļa nomalēs un sabiedriskā transporta pieturvietās, atzīmēts SM ziņojumā.
SM klāsta, ka ceļu satiksmes drošības eksperti diskutē par dažādiem risinājumiem, lai motivētu ceļu satiksmes dalībniekus izturēties atbildīgi ceļu satiksmē, piemēram, ceļu satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā tiek vērtēts priekšlikums par apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanu, ņemot vērā vadītājam fiksētos pārkāpumus, tai skaitā ar tehniskajiem līdzekļiem.
“Nenoliedzami arī visaptveroša reakcija pēc avārijām ietver politiku un normatīvos aktus, kuru mērķis ir aizsargāt ievainoto, viņu ģimeņu un apkārtējo cilvēku, kuri sniedz sākotnējo palīdzību, labklājību. Tas ietver pasākumus, kas izveido juridisku un finansiālu atbalstu, nodrošinātu kompensāciju un atbalstītu indivīdu atveseļošanos un veiksmīgu reintegrāciju darba un mājas vidē pēc traumas. Šādas iniciatīvas var ietvert tiesību aktu ieviešanu, lai garantētu savlaicīgu piekļuvi veselības aprūpei, nodrošinātu rūpīgu avāriju izmeklēšanu, pilnvarotu pietiekamus atbildības apdrošināšanu transportlīdzekļu vadītājiem, īstenotu tiesiskās garantijas, lai atvieglotu gan civilprocesa, gan kriminālprocesa virzību, tostarp kompensācijas iespējas, un tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu personām, kurām traumu dēļ ir invaliditāte,” rakstīts ziņojumā.
Ministrijas skatījumā, droša ātruma izglītojošais aspekts ir būtisks, lai sasniegtu mērķi samazināt avārijās bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu, jo īpaši neaizsargāto satiksmes dalībnieku vidū. Ātruma ierobežojumu efektivitāte ir atkarīga no satiksmes dalībnieku uzmanīgas un likumpaklausīgas uzvedības, satiksmes uzraudzības funkcionalitātes un ceļa parametru uztveres, kas iegūta tieši no ceļu satiksmes vides. Ceļu satiksmes drošības eksperti diskutē, tai skaitā arī par nepieciešamajiem uzlabojumiem jauno autovadītāju apmācībā, vērtējot ierobežojumu noteikšanu mācību braukšanai ar mācību atļauju jeb “baltajām tiesībām”.
SM uzsver, ka drošs ātrums ceļu satiksmē atbilstoši ceļa zīmēm un norādījumiem ir būtisks pasākums, lai aizsargātu, piemēram, gājējus un velosipēdistus. Pētījumi liecinot, ka aptuveni vienu trešdaļu avāriju ar letālu iznākumu izraisa pārmērīgs vai neatbilstošs ātrums. Liels ātrums samazina reakcijas laiku gan autovadītājiem, gan mazaisargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ievērojami palielinot smagu traumu vai nāves gadījumu risku sadursmes gadījumā.
Ministrija pauž, ka tās piedāvātie pasākumi risināmi kopsakarībā ar iedzīvotāju uzvedības un uztveres maiņu, piemēram, izvēloties ceļu satiksmei atbilstoši drošu braukšanu, samazinot alkohola patēriņu un braukšanu dzērumā, kā arī nodrošinot transportlīdzekļa atbilstošu tehnisko kārtību.
Ceļu satiksmes drošības eksperti šobrīd diskutē par auto ar būtiskiem auto tehniskā stāvokļa defektiem konfiskāciju, kā arī auto konfiskāciju gadījumos, kad ir liels apjoms lēmumu par soda piemērošanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, un ilgstošā laika periodā noteiktie sodi netiek apmaksāti, piebilsts ziņojumā.
Latvijas apstākļiem atbilstoša ir ne tikai fotoradaru uzstādīšana, bet arī vidējā ātruma kontroles posmu ieviešana, kas mazina kopējo braukšanas ātrumu vismaz atsevišķos ceļu posmos, uzsver SM.
Ministrijas skatījumā, jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu, kā arī jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām, piemēram, nepārsniedzot 80 km/h atļauto ātruma ierobežojumu.
Lai ieguvums no Ceļu satiksmes drošības plāna īstenošanas būtu lielāks, ceļu satiksmes drošības jautājumi risināmi arī autoceļu pārbūves un atjaunošanas projektos u.c. rīcībās, kas ietver autoceļu infrastruktūras darbus, uzsver SM, vēlams ceļu satiksmes drošības un autoceļu infrastruktūras jautājumus risināt vienotas rīcības virziena ietvaros ar vienotu mērķi.
Titulattēla autors: Ivars Bogdanovs
0 tolerance pat par +10 kmh ārpus pilsētas varbūt ir nedaudz par daudz, +5 būtu jāatļauj, bet kopumā ļoti laba iecere.
Ja šādus svarīgus jautājumus izlems tie, kas sēž limuzīnā un stūrē šoferis un nevis tie, kas paši vienmēr stūrē, tad tiešām būs “vāks”
Andža laikam būs nokaitinājis visus Bauskas BMW īpašniekus, pēc mīnusiem spriežot.
Es gan tiecos piekrist, plūsma tāpat brauc kaut kur robežās no 90 – 100 kmh. Kur problēmas braukt plūsmā un neskriet?
Pirms piesakiet karu autovadītājiem parādiet kaut dažus minimālajiem EU standartiem atbilstošas automaģistrāles!Vairākjoslu,ar atdalošajām barjerām un atbilstošu platumu.Ak nav ko parādīt,tad klusējiet un nedraudiet!
Valsts kase kautkada veida japapildina.
Kulbergs velti strādāja? Briškena vieta ir cietumā. Desmit gadus cilvēks esot “būvējis” Rail Baltic vadošā amatā. Varbūt ar izziņu no psihiatra var mēģināt izvairīties no cietuma. Pašreizējie Briškena transporta murgi liecina, ka cilvēks nespēj atšķirt cēloņus no sekām un pats nekad nav vadījis mašīnu pa Latvijas ceļiem.
Te nav nekāda sakara par drošību šoferiem!!..valsts grib aplaupīt šoferus uzliekot lielos sodus,aizliegumus lai piepildītu valsts kasē naudu un savas algas pacelt katru gadu…
Pēc komentāriem spriežot, visi ceļu satiksmes noteikumi būtu jāatceļ vispār, citādi tā tāda viena vienīga laupīšana un cilvēku necieņa.
Patiesībā tas ir “progresīvo” hibrīdkarš. Ekonomikas bremzēšana. Bezjēdzīga budžeta naudas izšķērdēšana. Morāli un materiāli zaudējumi iedzīvotājiem. Lielāks vides piesārņojums. Pat risks valsts pastāvēšanai ja “progresīvie” turpinās “būvēt” Rail baltic stilā.
Pašlaik ir normāli satiksmes noteikumi, ir adekvāts sodu katalogs, bet ir pilnīgi neadekvāti ceļi, neadekvāti ceļu projektētāji un būvnieki. Ja kas ir jāmaina, tad ir jāmaina ceļu kvalitāte, ceļu uzturēšanas kvalitāte, pēc iespējas jāatdala gājēji un riteņbraucēji no autotransporta. Liela problēma ir zvēri uz ceļa, kurus apsit simtiem, ja ne tūkstošiem gada laikā bojājot auto un pat avarējot.
Ja skatās uz problēmu obejektīvi, tad ir tāda lieta kā ceļu garums uz vienu iedzīvotāju, jo tieši iedzīvotāju skaits nosaka cik daudz naudas ir valsts budžetam un attiecīgi ceļu uzlabošanai. Latvijā ir ap 35km uz vienu iedzīvotāju, Vācijā 8km! Ja grib mazināt negadījumu skaitu, kur Latvija ir līderos, tad apskatoties uz augstākminēto ciparu ir tikai 4 ceļi – 1) samazināt ceļu garumu un uz samazinājuma rēķina uzlabot pārpalikušos ceļus, 2) dabūt Latvijai jaunus iedzīvotājus, kuri spēj radīt vērtību, 3) piespiest ievērot CSN, 4) nedarīt neko un palikt līderos uz nosišanos.
Nonulēt priškenu ar visu sm!!!
SM, aizbrauc uz Somiju. Izmēri Somijas ceļus un izdali uz somu skaitu. Konstatēsi, ka somu ministri ir gudri, bet mūsu ministri ir muļķi.
Bet es vēlos nulles toleranci pret tādiem aprobežotiem ministriem kā Dirškens, kura vadībā noiet pa burbuli JEBKAS, kur viņš savu roku pielicis …
Matemātika šāda > Somijā kopējais ceļu garums ir 77 981 un Somijā dzīvo 5.6 miljoni, Latvijā ceļi – 68 507, iedzīvotāju skaits – 1.9 miljoni. Pat nevajag rēķināt, lai saprastu ko tas nozīmē… Plus mums ir purvs, kamēr liela daļa Somija sēž uz klints.
Es atvainojos, bet šitais viss izskatās pēc brutāla reketa pret jebkuru autovadītāju. Piedevām vēl valstiski īstenota reketa. Jo tālāk, jo trakāk…
Vajag manabalss iniciatīvu par valsts bankrotu, lai netiktu turpmāk cilvēki pakļauti tam kas notiek arvien intensīvāk!Cilvēki ir maz,sadalīsies pa pasauli un nekas nenotiks!
Labāk tad nulle tolerance pret dzērājšoferiem.
35km uz iedzīvotāju? Latvijā ir apmēram 50 miljoni kilometru ceļu vai arī tikai daži desmiti tūkstošu iedzīvotāju? Ko tik neraksta skolu bastojušie. Nav cilvēkam arī skaidrs kā tikt pie bērniem.
Lietuva atkārtošot poļu autobāņu izrāvienu. Mēs autobāņu vietā domājam par zirgu, velosipēdu un 80 km. Pamazām veidojas situācija kāda ir Haiti un Dominikanā. Vienas salas kaimiņvalstīs dzīvo stipri dažādas sabiedrības. Haiti -pilnīgi salašņas, Dominikanā daudzmaz normāli. Jūs gribat Haiti Latvijā? Briškens grib, citi arī.
Latvijā un Somijā nevar būt gandrīz vienāds asfaltēto ceļu garums, kaut vai Somijas izmēra dēļ. Cita veida takas nemaz nav ceļi Eiropas izpratnē. Ārzemniekus pārņem panika ja navigācija viņus iemāna Latvijas grunteniekā.Ja kas, grunts ceļi laikam ir Briškena sapnis, grunts ceļos 80 km droša ātruma robeža.
Kādas ir problēmas apskatīties statistiku – manis pievestajā statistikā ir vienota metodoloģija un iekļauti abu valstu publiskie ceļi – gan asfalts gan pārējie ceļi. Publiskie ceļi – tie kurus uztur valsts un pašvaldības un statistika tāda ir – LV, EE un LT Eiropā ir ar izrāvienu pirmajā vietā ar ceļu garumu uz vienu iedzīvotāju. Tas nav nekāds atklājums vai noslēpums. Baltijā ir vēsturiski saglabāts viss 18.gs pasta ceļu tīklojums, tāpēc arī tā un arī iedzīvotāju skaita samazinājums ir devis savu artavu. Igaunijā kopgarums uz vienu cilvēku ir vēl lielāks kā Latvijā. Tas tā pārdomām par tēmu cik lielu infrastrukūru mēs varam atļauties vispār – infrastruktūra nav tikai ceļi, bet elektrība, veselība, izglītība, pārvalde. Reāli mēs ar savu mazo iedzīvotāju skaitu cenšamies uzturēt to būtu normāli jāuztur divtik vai trīstik daudz iedzīvotājiem. Sekas mēs redzam visapkārt. Politiķiem reformas nozīmē pašnāvību, iedzīvotājiem – reformu neesamība nozīmēs lēnu iznīkšanu un dzīves pasliktināšanos.