Septembrī solītie Baltijas valstu lauksaimnieku protesta pasākumi pret nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem atlikti uz pavasari, jo patlaban “vēl pāragri izšaut visu pulveri”, informēja organizācijas “Zemnieku saeima” (ZSA) valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.”Pasākumu esam atlikuši, jo nevar izšaut visu pulveri pirms laika – jāsagaida īstais brīdis,” sacīja Dzelzkalēja, norādot, ka “īstais brīdis” pienāks pavasarī. Kā ziņots, ZSA kopā ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizācijām augustā paziņoja par ieceri septembrī rīkot miermīlīgu protesta akciju, lai akcentētu vietējo zemnieku diskriminējošo stāvokli saistībā ar Eiropā zemākajiem platību maksājumiem. Kā “Nozare.lv” 3.augustā sacīja ZSA vadītājs Juris Lazdiņš, zemnieki vienojušies par kopīgas akcijas rīkošanu septembra sākumā, kas izvērtīsies par otru “Baltijas ceļu”. “Stratēģiski piemērotākais brīdis skaļākiem protestiem būs pavasarī pirms sējas. Patlaban sakārtojam pasākumus pēc to prioritātes. Šinī rudenī gaidāmas vairākas tikšanās ar Baltijas kolēģiem, pamazām “pieslēdzot ” klāt Polijas lauksaimniekus. Kopīgi sagatavojām un nosūtījām vēstuli Eiropas lauksaimniekus apvienojošajai organizācijai “Copa-Cocega” ar prasību Eiropas Komisijā iestāties par taisnīgu lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013.gada. Nākamajā nedēļā notiks šīs organizācijas prezidija sēde, kurā piedalīšos un vēlreiz akcentēšu situāciju. Novembrī Latvijā un Igaunijā būs vairākas konferences, kur pārstāvēsim Latvijas pozīciju. Savukārt protesta akcijas, ja tādas būs nepieciešamas, atliksim uz pavasari,” sacīja ZSA vadītāja. Kā ziņots, patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī – 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru. Tikmēr Eiropas Komisija 29.jūlijā negaidot paziņoja, ka saistībā ar Komisijas lauksaimniecības budžeta priekšlikumiem jauno dalībvalstu zemnieki tikai 2020.gadā varētu saņemt aptuveni 50% no ES tiešmaksājumu apjoma, kas ir pretrunā ar prasītajiem 70%-80% no ES vidējā atbalsta apjoma. Latvijas mērķis ir panākt vietējiem zemniekiem labvēlīgākus tiešmaksājumus – vismaz 148 latus par hektāru jau no 2014.gada.
