Otrdien, 10. martā, Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos noteikumus, kas iekļauj Spānijas kailgliemezi Latvijas invazīvo sugu sarakstā, informē VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Vēl 2024. gada augustā Evita Novicka, Īslīces pagasta toreizējā iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekle, platformā „Mana balss” bija iesniegusi iniciatīvu par Spānijas kailgliemežu iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā. Pirms aptuveni pusotra gada viņa „Bauskas Dzīvei” stāstīja: „Pēc vairākām tikšanās reizēm ar iedzīvotājiem sapratām, ka kailgliemeži ir liela problēma. Sāku zvanīt uz institūcijām, kas Latvijā par to ir atbildīgas. Spānijas kailgliemezis atzīts par invazīvu sugu, un viss. Tālāk nekas nenotiek valstiskā līmenī, lai to ierobežotu. Līdzko kāda suga nonāk sarakstā, tas uzliek atbildību. Pašlaik tas tiek vilkts garumā.”
Pareizi E. Novicka uzsvēra, ka Spānijas kailgliemeža iekļaušana Latvijas invazīvo sugu sarakstā uzliek arī pienākumus. VARAM akcentē, ka MK noteikumi “Latvijas invazīvo sugu saraksts, introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi” nosaka arī pasākumus šīs sugas izplatības ierobežošanai un nodrošina pašvaldībām skaidru rīcību Spānijas kailgliemeža pārvaldībai.
Turpmāk pašvaldības varēs izvēlēties vienu vai vairākus pasākumus, piemēram, preventīvu aizsargzonu veidošanu, teritorijas sakopšanu, sabiedrības informēšanu vai tiešu iznīcināšanu invāzijas kontrolei. Pašvaldības šos pasākumus varēs noteikt saistošajos noteikumos vai lēmumā par Spānijas kailgliemeža pārvaldību, paredzot pienākumu zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem īstenot attiecīgos MK noteikumu pielikumā paredzētos pasākumus konkrētās teritorijās. Tas ļaus pašvaldībām praktiski organizēt un koordinēt Spānijas kailgliemeža ierobežošanas pasākumus vietējā līmenī, skaidro VARAM.
Latvijā Spānijas kailgliemezis pirmo reizi konstatēts 2009. gadā Pastendē, bet īpaši strauja sugas izplatība novērota kopš 2020. gada. Līdz 2025. gada 1. aprīlim Latvijā identificētas 662 šīs sugas atradnes.
Sugas izplatību veicina cilvēka darbība, īpaši dārzkopības prakse un stādu pārvietošana starp valstīm. Līdzīga problēma ar šo sugu novērota arī citās Eiropas valstīs, tostarp Baltijas reģionā.
Spānijas kailgliemezis rada vairākus riskus. Tas ir būtisks lauksaimniecības kaitēklis, kas var bojāt kultūraugus, samazināt ražas kvalitāti un palielināt saimniecību izmaksas. Lielas populācijas var negatīvi ietekmēt arī ekosistēmu pakalpojumus un samazināt zemes vai īpašumu vērtību. Turklāt pastāv arī potenciāli riski cilvēku un mājdzīvnieku veselībai, piemēram, patērējot nepietiekami nomazgātus augļus un dārzeņus, kas bijuši saskarē ar kailgliemežu gļotām.
