Vidējā ātruma kontroles sistēmu Latvijā varētu ieviest 16 valsts
autoceļu posmos, portālu informēja VSIA “Latvijas valsts ceļi”
(LVC).
Vienlaikus LVC skaidroja, ka precīzs posmu skaits, kuros šī sistēma
tiks ierīkota, būs zināms pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas. Par
pamatu autoceļu posmu izvēlei, kuros ieviest sistēmu, ņemta ceļu
satiksmes negadījumu statistika pēdējos trijos gados, kā arī kopējā
satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes
organizācija, piemēram, aizliegums apdzīt.
Starp autoceļu posmiem, kuros paredzēts ieviest vidējā ātruma kontroles sistēmu, ir autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas
robeža (A7) posms no 24,2. līdz 40,1.kilometram, autoceļa Rīga-Liepāja
(A9) posms no 156,6. līdz 169,4.kilometram, autoceļa Krievijas
robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (A13) posms no 81,8. līdz
88,5.kilometram, autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona (P30) posms no 22,1.
līdz 29,2.kilometram, Rīgas apvedceļa (A5) posms no 23. līdz
28,7.kilometram, autoceļa Rīga-Igaunijas robeža (A1) posms no 13,4. līdz
20. kilometram, autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža
(A6) posms no 102,2. līdz 116,1. kilometram, kā arī autoceļa
Rīga-Ventspils (A10) posms no 45. līdz 52,5. kilometram un no 134,9.
līdz 140,8.kilometram.
Tāpat vidējā ātruma kontroles sistēmu varētu ieviest autoceļa
Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3) posmā no 36,2. līdz 38,9.
kilometram, autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no 24. līdz 30,8.
kilometram, autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2)
posmā no 54,4. līdz 62,2. kilometram, autoceļa
Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (A6) posmā no 150,2. līdz
159,7. kilometram, autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas
robeža (A6) posmā no 133,3. līdz 139,2.kilometram, autoceļa Rīga-Liepāja
(A9) posmā no 26. līdz 38,2.kilometram un autoceļa
Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (A8) posmā no 49,4. līdz 69,3.kilometram.
Attiecīgos autoceļu posmus ar vidējā ātruma kontroles sistēmu
paredzēts aprīkot prioritārā secībā, atbilstoši pieejamajam
finansējumam.
Norādītie posmu galapunkti, kur paredzēta transportlīdzekļu valsts
reģistrācijas numuru atpazīšanas kameru uzstādīšana, norādīti
orientējoši, to faktiskā atrašanās vieta var tikt koriģēta aprīkojuma
uzstādīšanas laikā, atkarībā no tehniskajām iespējām.
Gada sākumā Ceļu satiksmes drošības padome pieņēma lēmumu novirzīt
700 000 eiro vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanai valsts autoceļu
tīklā. Projektu realizēs LVC.
Patlaban notiek darbs pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas, ir
saņemtas Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)
prasības vidējā ātruma kontroles risinājumiem. Abas institūcijas ir arī
iepazīstinātas ar prioritāro posmu sarakstu un to izvēles metodoloģiju.
Plānots, ka iepirkums elektrības pieslēgumu projektu izstrādei tiks
izsludināts maijā, savukārt iepirkums par vidējā ātruma kontroles
sistēmas izstrādi un aprīkojumu – vasaras sākumā.
LVC atzīmēja, ka prasības un kārtību tehnisko līdzekļu uzstādīšanai,
lai veiktu pārkāpumu fiksēšanu, neapturot transporta līdzekli, noteiks
Ministru kabinets (MK) un atbilstošie MK noteikumi vēl ir izstrādes
stadijā.
Vidējā ātruma kontroles sistēmā, šķērsojot konkrētu ceļa posma
robežu, pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē
šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa
posma, transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar
atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts, ar kādu vidējo ātrumu
transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā, un tas
salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.
