Igaunijas, Somijas un Zviedrijas izmeklētāji publicējuši starpziņojumu par Baltijas jūrā nogrimušo prāmi “Estonia”, kurā secinājuši, ka tas nedrīkstēja doties jūrā, jo nebija kuģošanai piemērotā stāvoklī.
“Estonia” atbilstību iešanai jūrā atkārtoti izvērtē Zviedrijas Negadījumu izvērtēšanas pārvalde (SHK) un Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs, balstoties uz 1997.gadā sagatavoto Kopīgās negadījuma izmeklēšanas komisijas ziņojumu, secinot, ka prāmis nebija piemērots kuģošanai.
Starpziņojumā norādīts, ka nepieciešamās sertifikācijas saņemšanai bija jāveic prāmja priekšgala daļu pārbaudes, tomēr tādas nebija veiktas, kas nozīmē, ka “Estonia” nevarēja doties jūrā. Izmeklētāji pieļauj, ka gadījumā, ja būtu veikta tāda regulējumam atbilstoša pārbaude, tiktu atklātas viziera konstrukcijas nepilnības un, visticamāk, negadījums tiktu novērsts.
Sertifikātā, kā noskaidrojuši izmeklētāji, nebija pieminēts praktisku apsvērumu dēļ izveidotais risinājums, ka priekšgala rampa ir triecienstarpsienas augšējais pagarinājums. Tādējādi sertifikāts uzskatāms par nepareizu un prāmis nebija atbilstošs satiksmei maršrutā Tallina-Stokholma.
Lai gan jaunajā izmeklēšanā ir izanalizēti un joprojām tiek analizēti dažādi pētījumi un dati, nekas neliecina par būtiski jauniem atklājumiem salīdzinājumā ar 1997.gada 3.decembrī publicēto ziņojumu.
Starpziņojumā secināts, ka “Estonia” vraka stāvoklis ir slikts ar konstrukcijas bojājumiem, korpusa deformācija atbilst nospiedumam jūras dibenā, līdz šim nav atrasti pierādījumi par sadursmi ar citu kuģi vai peldošu priekšmetu, līdz šim nav atrastas norādes, ka būtu noticis sprādziens prāmja priekšgalā.
Drošības izmeklēšanas birojs plāno feromagnētisku izpēti, bioloģisko paraugu vākšanu, priekšgala durvju izcelšanu un automašīnu klāja izpēti. Iegūtie dati tiks iekļauti gala ziņojumā, kurā arī tiks modelēta “Estonia” nogrimšana. Tāpat turpinās katastrofā izdzīvojušo un citu ar prāmi saistīto personu izjautāšana.
Sākotnējo izvērtējumu plānots pabeigt 2024.gadā, kad arī beigsies Somijas tiesību normās noteiktie ierobežojumi par personas atdusas vietas neaizskaramību.
Igaunijas Drošības izmeklēšanu birojs ierosināja sagatavot sākotnējo izvērtējumu pēc tam, kad 2020.gada septembrī Zviedrijas dokumentālo filmu kompānija “Monster Media Group Limited” publicēja jaunu video, kurā redzams caurums “Estonia” korpusa labajā bortā. Igaunijas puse lūdza Somijas un Zviedrijas atbildīgo institūciju palīdzību.
Prāmis “Estonia”, kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā “Meyer Werft”, nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.
Foto: Ekrānuzņēmums/Youtube/LTV
Meli turpinās? 🙂
Kāpēc noslēgts starpvalstu līgums, kas aizliedz nirt konkrētajā vietā?
Kāpēc kuģis tika apbērts ar akmeņu kravām?
Kāpēc izdzīvojušie stāsta, ka redzējuši peldošu objektu pirms sadursmes?
Kāpēc krievijas specdienests vairākas reizes brīdināja, lai neturpina ar prāmi Estonia pārvest Krievijas ieročus un citu tehniku?
Kāpēc citu valstu specdienesti neņēma vērā Krievijas specdienestu brīdinājumus?