Strauju atgūšanos mazumtirdzniecībā tuvākajā laikā nevar gaidīt

Strauju atgūšanos mazumtirdzniecībā tuvākajā laikā nevar gaidīt, un pirktspējas atgūšanās pozitīvā ietekme nāks ar novēlošanos, aģentūru LETA prognozēja “Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks.

Jau ziņots, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad augustā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājies par 2,7% salīdzinājumā ar 2022.gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 2,7%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, bija samazinājums par 3,4%, bet autodegvielas apmēri saruka par 1,2%.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, pēc sezonāli koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,4%. Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā mēneša laikā bija pieaugums par 0,5%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 0,6%.

Mālnieks norāda, ka augustā mazumtirdzniecībā pārdoto preču apjoms turpināja samazināties jau sesto mēnesi pēc kārtas. Ievērojamākais kāpums gada ietvaros bija apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+14,4%) un mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (+7,5%). Savukārt lielākais kritums novērojams nespecializētajos nepārtikas preču veikalos (-36,2%) un kultūras, atpūtas precēm (-9,7%).

Līdz ar naftas sadārdzinājumu pasaules tirgos, pārdotās degvielas apjomi ir kritušies, laužot iepriekšējo četru mēnešu apgrozījuma kāpuma tendenci, skaidro Mālnieks. Vienlaikus, par spīti vasaras sezonai un pārtikas deflācijai pēdējo mēnešu laikā, pārtikas preču veikalu apgrozījums turpināja sarukt, kaut gan mazliet lēnāk.

Apskatot situāciju kaimiņos, var noprast, ka situācija mazumtirdzniecībā arī tur nav iepriecinoša, atzīst ekonomists. Gan Igaunijā, gan Lietuvā apgrozījums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, krīt jau attiecīgi 12 un septiņus mēnešus pēc kārtas. 

Savukārt Zviedrijā kritums novērojams jau teju pusotru gadu, ko galvenokārt izskaidro augstais cenu līmenis un augstās procentu likmes. Mālnieks atzīmē, ka Zviedrijā ir lielāks mājsaimniecību īpatsvars ar hipotekāro kredītu nekā Latvijā, attiecīgi procentu likmju kāpuma ietekme uz patēriņu ir lielāka.

Kopumā fakts, ka algas beidzot atkal apsteidz inflāciju un attiecīgi pirktspēja uzlabojas, ir pozitīva ziņa mazumtirdzniecībai, norāda ekonomists. Arī patērētāju noskaņojums ir uz augšupejošas trajektorijas, lai arī kopumā jau vairāk nekā gadu saglabājas gana pesimistisks un zem ilgtermiņa vidējā. 

Mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojums arī ir zem ilgtermiņa vidējā, taču pēdējos mēnešos nav pasliktinājies. Uzņēmēju aptaujās atklājas, ka gaidas par pārdošanas apjomiem nākamajos trīs mēnešos nav īpaši optimistiskas, piebilst Mālnieks.