LETA
Krievijas veiktie raķešu triecieni Ukrainas ostas infrastruktūrai un faktiskā Melnās jūras graudu eksporta koridora blokāde būtiski ietekmē komerciālo kuģniecību. Ukrainas lauksaimniecības produkcijas iekraušanai pieejamo kuģu skaits Melnās jūras akvatorijā šonedēļ ir samazinājies par 35%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Tikmēr Ukrainas Lauksaimniecības ministrija apsver iespēju palielināt sauszemes transporta iesaisti lauksaimniecības preču piegādēm uz pasaules tirgiem.
Saskaņā ar jūrniecības un preču datu platformas “Shipfix” analīzi, šobrīd Melnās jūras akvatorijā ir pieejami 20 beramkravu kuģi, kas būtu gatavi transportēt Ukrainas lauksaimniecības produkciju. Savukārt pagājušajā nedēļā savu iekraušanas kārtu Melnās jūras akvatorijā gaidīja 30 beramkravu kuģi.
Aģentūra “Reuters” vēsta, ka daudzas apdrošināšanas kompānijas ir pārtraukušas sniegt pakalpojumus kuģniecības uzņēmumiem, kas vēlējās iekrauties Ukrainas ostās. Nelieli izņēmumi attiecas uz tām kuģniecības kompānijām, kas pārvirza savus kuģus no Melnās jūras akvatorijas uz Donavas upes ostām.
Saskaņā ar analītikas uzņēmuma “MarineTraffic” datiem, piektdien vairāki desmiti kuģu stāvēja rindā pie Donavas upes kanāla, tostarp kuģi, kas bija ceļā uz Rumānijas ostām.
Papildu apdrošināšanas prēmijas, kas saistītas ar kara risku un kas tiek iekasētas, kuģiem iebraucot Melnās jūras akvatorijā, ir jāveic ik pēc septiņām dienām. Tās jau maksā tūkstošiem dolāru, un sagaidāms, ka tās pieaugs, ņemot vērā, ka Melnajā jūrā netrūkst mīnu un Krievijas karakuģu.
Bažas par transportēšanas izmaksu sadārdzinājumu pauž arī Ukrainas varas iestādes. Sadārdzinājuma problēma kļūst īpaši aktuāla, jo Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie apspriež iespējas izmantot alternatīvus jūras un sauszemes ceļu maršrutus Ukrainas lauksaimniecības preču piegādei pasaules tirgiem.
Ukrainas lauksaimniecības ministrs Mikola Soļskis intervijā Portugāles medijiem norādīja, ka Ukraina ar Eiropas Komisiju pārrunā iespēju saņemt kompensāciju par izmaksām, kas Ukrainai radīsies, pa sauszemes maršrutiem nogādājot lauksaimniecības produkciju uz Eiropas Savienības valstīm.
“Šīs kompensācijas nodrošināšana būtu liels atbalsts. Tas nozīmētu, ka mēs varam efektīvāk izmantot solidaritātes maršrutus, varam vest daudz vairāk graudu uz citām ostām, ne tikai Polijas ostām […]
Tas nozīmētu, ka varam izmantot Baltijas ostas Lietuvā un Latvijā, kā arī Vācijas un Nīderlandes ostas.
Un varam izmantot arī Adrijas jūras ostas, Horvātijas, Slovēnijas un Itālijas ostas,” sacīja Soļskis.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka sestdien diskutējis ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu par Melnās jūras labības koridora atbloķēšanu.
“Mēs dalījāmies ar vērtējumiem par patlabanējo situāciju Melnajā jūrā un riskiem, ko tā rada globālajai pārtikas drošībai,” tviterī sestdien pēc telefonsarunas ar Stoltenbergu paziņoja Zelenskis.
“Mēs ar Stoltenberga kungu arī identificējām prioritāros un nākotnes soļus, kas ir nepieciešami Melnās jūras labības koridora atbloķēšanai un ilgtspējīgai darbībai,” norādīja Ukrainas prezidents.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka iepriekš arī mudināja ES koncentrēties uz Ukrainas graudu eksporta palielināšanu ar sauszemes transportu. Viņa arī atzina, ka ar sauszemes transportu nebūs iespējams piegādāt uz pasaules tirgiem tik pat lielu Ukrainas lauksaimniecības produkcijas apjomu, kā pa jūru.
Ilustratīvā foto avots: rop.lv
Reklāma