Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu
vākšana, lai daļa azartspēļu un akcīzes nodokļu tiktu ieskaitīta
pašvaldību budžetos, kas esot nepieciešams, lai pašvaldībām būtu
“pietiekams finansējums atkarību prevencijas programmu īstenošanai”.
Parakstu vākšanu sākusi biedrība “Esi brīvs!”. Organizācija vēlas,
lai azartspēļu nodoklis un akcīzes nodoklis tiktu ieskaitīti ne tikai
valsts pamatbudžetā, bet arī tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā
tiek organizēta azartspēles vai izsoles, tirgots alkohols un tabakas
izstrādājumi, tādējādi novirzot pašvaldībām pietiekamu finansējumu
alkohola, azartspēļu un citu atkarību prevencijas programmu īstenošanai
un atkarību radīto seku novēršanai.
Idejas autori piedāvā grozīt likumu “Par izložu un azartspēļu nodevu
un nodokli”, paredzot, ka ienākumi no azartspēļu nodokļa 50% apmērā būtu
ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 50% – tās pašvaldības budžetā,
kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.
Tāpat ienākumus no valsts mēroga izložu nodokļa 75% apmērā būtu
ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā ieskaitāmi visu
pašvaldību budžetos proporcionāli tajās deklarēto iedzīvotāju skaitam.
Līdztekus tam ienākumi no vietējā mēroga izložu nodokļa ieskaitāmi tās
pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze.
Biedrības ieskatā šādi pašvaldības varētu nodrošināt profilakses
pasākumus vielu un procesa atkarības (tostarp azartspēļu atkarības)
risku mazināšanai, kā arī sekmīgāk izstrādāt un ieviest risinājumus
alternatīvo brīva laika pavadīšanas veidu integrēšanai sabiedrībā,
veidojot izklaides un attīstības centrus teritorijās, kur azartspēļu
zāle ir vieglāk pieejama alternatīva salīdzinājumā ar citām brīvā laika
pavadīšanas iespējām.
Kā ziņots, ar šo gadu tika mainīts azartspēļu nodokļa ieņēmumu
sadalījums pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu
nodokļa ieņēmumus 90% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 10%
apmērā – tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta
azartspēle. Iepriekš regulējums paredzēja, ka valsts budžetā tiek
ieskaitīti 75%, bet pašvaldību – 25%.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija savulaik pieļāva, ka šādas
proporciju izmaiņas motivēs pašvaldības vairāk lemt par spēļu zāļu
aizliegšana savās teritorijās.
