Vai nākamā Eiropas Parlamenta sasaukumā varētu tikt atcelts Zaļais kurss?

Profesors Deivs Sinadērs: «Var teikt, ka galēji labējie spēki jau tagad ietekmē Eiropas politiku»

Vai nākamā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā varētu tikt atcelts Zaļais kurss? Šo jautājumu pirms 8. jūnijā gaidāmajām vēlēšanām uzdod daudzi. Klimata aktīvisti brīdina, ka eiroskeptiķu un galēji labējo politiķu nākšana pie varas varētu apdraudēt līdzšinējos sasniegumus. Savukārt sociālisti un «zaļie» pārmet lielākajam politiskajam spēkam – Eiropas Tautas partijai – tuvināšanos galēji labējiem un viņu politikas atdarināšanu. Turpretī Tautas partija uzstāj, ka viņi tikai meklē reālistiskas atbildes uz vēlētāju bažām.

Kritizē Eiropas Tautas partiju
«Viss būs atkarīgs no tā, kurš būs kurā grupā,» tā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Māstrihtas kandidātu debatēs atbildēja uz jautājumu, vai viņa pieļauj sadarbību ar Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu. Šajā Eiropas Parlamenta frakcijā vadošo lomu spēlē Itālijas premjeres Džordžijas Meloni partija «Itālijas brāļi» un pašlaik opozīcijā esošā Polijas partija «Likums un taisnīgums». Tās sastāvā strādā arī no Latvijas ievēlētais Nacionālās apvienības politiķis Roberts Zīle.
Šajā sasaukumā konservatīvie, it sevišķi no Polijas, bieži asi kritizēja U. fon der Leienu un vairākuma īstenoto politiku. Tomēr Tautas partijas sadarbība ar Dž. Meloni Itālijas valdošajā koalīcijā paver diskusijas par līdzīga scenārija atkārtošanos Eiropas Parlamentā.
Briseles Brīvās universitātes politikas zinātnes profesors Deivs Sinadērs stāsta, ka savā ziņā konservatīvie un eiroskeptiķi jau tagad atstāj savu «nospiedumu». «Mēs esam redzējuši, ka Eiropas Tautas partijas pozīcija ir pavirzījusies «pa labi» vairākos jautājumos, it sevišķi migrācijas jomā, bet daļēji arī klimata un dabas jautājumos. Tādēļ var teikt, ka galēji labējie spēki jau tagad ietekmē Eiropas politiku, jo tie palīdzēja mainīt Eiropas Tautas partijas nostāju,» sacīja D. Sinadērs.
Liberāldemokrātu eiroparlamentāriete Sofija Intvelda, kura šajās vēlēšanās startē Beļģijā no partijas «Volt», pārmeta Tautas partijai «flirtēšanu» ar galēji labējiem nolūkā iegūt daļu no viņu vēlētāju balsīm.
«Eiropas Tautas partija, kas vienmēr ir bijusi stabila partnere lielajās koalīcijās, stabila partnere, kas palīdz nodrošināt lielo vairākumu, Manfrēda Vēbera vadībā ir pavirzījusies arvien tālāk un tālāk «pa labi». Mēs redzam, ka pat Urzula fon der Leiena, kas ir Eiropas Tautas partijas kandidāte, ir pavirzījusies «pa labi». Viņa atkāpjas no Zaļā kursa, viņa atbalsta diezgan radikālu migrācijas politiku, viņa nav bijusi pārāk spēcīga tiesiskuma jautājumos, jo negribēja aizvainot dažas no Eiropas Tautas partijas valdībām,» kritizēja S. Intvelda.
Runājot par Zaļo kursu, Eiropas Tautas partijas vadītājs Manfrēds Vēbers neslēpa, ka, viņaprāt, atteikšanās no iekšdedzes dzinēja ir kļūda. M. Vēbers uzskata, ka auto ražotājiem būtu jāļauj pašiem piedāvāt videi nekaitīgus risinājumus. Viņš ir pret Dabas atjaunošanas likumprojektu un slavē Itālijas premjeri Dž. Meloni par viņas proeiropeisko nostāju.

Noraida pārmetumus
Latvijas eiroparlamentārieši no «Jaunās Vienotības», kas ir daļa no Eiropas Tautas partijas, noraidīja pārmetumus par tuvināšanos labējiem un eiroskeptiķiem.
Partijas kongresā Bukarestē Inese Vaidere sacīja, ka viņas politiskais spēks iestājas par saprātīgu politiku: «Eiropas Tautas partija vienmēr ir centusies atrast līdzsvaru. Ja Zaļais ekonomikas kurss, tad tā, lai tas būtu izdevīgi cilvēkiem, lai tas būtu izpildāms. Ja mēs runājam par lauksaimniekiem, tad lai cilvēki varētu ražot, lai mēs varētu saņemt produktus, bet arī lai lauksaimnieki būtu ieinteresēti saglabāt mūsu dabas vērtības. Tātad mēs rūpējamies nevis par populistisku politiku, bet par reālu politiku, par tādu, kas palīdz cilvēkiem. Mēs esam tie, kas pieņem lēmumus, nevis apvaino citus tādās lietās, kas neeksistē, kā šajā gadījumā.»
Arī Sandra Kalniete sacīja, ka Eiropas Tautas partija vienkārši ieklausās savos vēlētājos: «Latvijai nav nekā svarīgāka kā lemtspējīga Eiropa.
Jo parlaments kļūst eiroskeptiskāks vai kādā citā veidā radikālāks, jo grūtāk šo stabilo centru ir noturēt.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, kādus politiķus ievēlēs tieši centra partijās, vai tā būtu Eiropas Tautas partija vai liberāļi, jo mums kopā būs jāstrādā tur.»

Kādas pārmaiņas prognozē?
Partiju reitingi paredz, ka Eiropas Tautas partija arī nākamajā parlamenta sasaukumā būs lielākais politiskais spēks. Sociālisti, tāpat kā tagad, paliks otrajā vietā. Bet liberāldemokrātu un «zaļo» deputātu skaits varētu ievērojami sarukt.
Tādēļ itāļu sociāldemokrāte Alesandra Moreti sacīja, ka viņas politiskais spēks ir gatavs darboties arī jaunajā koalīcijā ar līdzšinējiem partneriem. «Jautājums par jauno koalīciju būs atkarīgs no nākamā Eiropas Parlamenta sastāva.
Pastāv vērā ņemams risks, ka nākamais parlamenta sasaukums varētu pārāk pavirzīsies «pa labi».
Līdz ar to varētu tikt likvidēts vērā ņemams progress, kas tika sasniegts šajā sasaukumā. Lai to nepieļautu, sociālisti būs gatavi strādāt koalīcijā ar Eiropas Tautas partiju un liberāldemokrātiem,» sacīja A. Moreti.
Briseles Brīvās universitātes profesors D. Sinadērs uzskata, ka pēc vēlēšanām pie varas, visticamāk, paliks līdzšinējā Tautas partijas, sociāldemokrātu un liberāļu koalīcija. Bet var piebilst, ka mēģinājumi pārvilināt Tautas partijas rindās kādu no konservatīvā bloka partijām varētu būt visai aktīvi. Pilnīga atteikšanās no Zaļā kursa ir maz ticama, bet nevar izslēgt, ka dažas prasības varētu tikt mīkstinātas. ◆

KONTEKSTS:

Eiropas Zaļais kurss, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2019. gada 11. decembrī, paredz mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas Klimata aktā nostiprināta ES apņemšanās panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķ-rādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

ES spēkā esošo klimata un enerģētikas tiesību aktu ietekmē ES siltumnīcefekta gāzu emisijas jau ir kritušās par 24% salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet ES ekonomika šajā periodā ir augusi par aptuveni 60%, kas nozīmē, ka izaugsme ir atsaistīta no emisijām.

Artjoms Konohovs, Latvijas Radio korespondents Briselē, «EURANET PLUS»