Valdība rekordgarā sēdē apstiprina jauno zāļu uzcenojumu modeli

Valdība otrdien apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas, vienlaikus vienojoties mazliet atlikt tā ieviešanu, lai dotu laiku nozarei sagatavoties izmaiņām.

Valdības sēde ar vienu pārtraukumu otrdien ilga vairāk nekā 11 stundas, kas ir līdz šim garākā šī Ministru kabineta sēde. Valdība lēma par vairākiem desmitiem jautājumu, aptuveni divas stundas veltot jautājumam par zāļu uzcenojuma modeli.

Valdība vienojās, ka tas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī. Iepriekš tika paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no šā gada 1.novembra, tomēr pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos nākamajā gadā.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā būs viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotavām un fiksētu uzcenojumu trīs cenu grupās aptiekām.

Ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas. Tiks noteikts, ka ražotājs cenu izmaiņas varēs veikt tikai reizi 12 mēnešos.

Lai stiprinātu farmaceita lomu un kompensētu aptiekām ieņēmumu kritumu, tiks ieviesta recepšu apkalpošanas maksa – iedzīvotājam tā būs 75 centi par recepti. Kā iepriekš skaidroja VM, maksa par recepti 75 centu apmērā nav noteikta kā papildu maksājums, kas padarītu zāļu cenu dārgāku. Turklāt tā neattiecas uz receptē izrakstīto zāļu skaitu. Tas nozīmē, ka pacients noteikto summu maksā tikai par izrakstīto recepti, nevis katru medikamentu atsevišķi.

Savukārt vēl 75 centus lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu segs valsts, savukārt mazajām aptiekām 1,75 eiro. Aptiekām laukos, kas pilda arī sociālo funkciju, noteikta augstāka pakalpojuma maksa līdzīgi kā tas ir ģimenes ārstiem, lai veicinātu pakalpojumu pieejamību.

VM uzsver, ka neatkarīgi no recepšu apkalpošanas maksas ieviešanas, iedzīvotājiem tāpat būs ievērojami jūtams recepšu cenu samazinājums.

VM paredzējusi arī īpašus atvieglojumus atsevišķām personu grupām. Paredzēts, ka bērniem līdz 18 gadu vecumam būs atbrīvojums no pacienta receptes apkalpošanas maksas. Arī trūcīgām personām būs atbrīvojums no pacienta receptes apkalpošanas maksas. Turklāt, izņemot medikamentu pa daļām, pacienta līdzmaksājums par recepti būs tikai pirmajā reizē.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uzsver, ka zāļu pieejamības uzlabošanas pasākumu galvenais mērķis ir pacientiem pieejamas zāles – palielinot kompensācijas apmēru nosakot vismaz 75% kompensāciju, paplašinot kompensējamo medikamentu un diagnožu klāstu, kā arī mainot līdz šim nesamērīgo zāļu uzcenojumu sistēmu.

Viņš norāda, ka, ieviešot jauno uzcenojuma modeli – cenas medikamentiem aptiekās kopumā samazināsies par 15-20%. Tās Latvijā būs līdzīgas pārējām Baltijas valstīm un vienlīdzīgas ar cenām kompensācijas sistēmā.

“Nozarei būs vienkāršs, caurspīdīgs un ilgtspējīgs medikamentu uzcenojuma modelis un farmaceitiem stiprināta loma veselības aprūpē un jauni pakalpojumi, ” uzsver Abu Meri.

Jaunais uzcenojuma modelis būs spēkā no 2025.gada 1.janvāra. Kā iepriekš norādījis veselības ministrs, jau tagad un stājoties spēkā jaunajam uzcenojuma modelim, speciālisti vēros situāciju un sekos līdzi izmaiņu reālajai ieviešanai.

Savukārt līdz 2026.gada 1.februārim par veikto analīzi un jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitāti un rezultātiem sniegs ziņojumu Ministru kabinetā.

Jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildus finansējums 2024.gadam ir 1 580 377 eiro, 2025.gadam un turpmāk ik gadu – 9 482 256 eiro.

Valdības sēdes laikā nozare turpināja paust jau iepriekš izteiktās bažas, norādot, ka piedāvātā zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības.

Nozare arī atkārtoti pauda, ka VM virzītā reforma paredz aptieku skaita un zāļu pieejamības samazināšanos iedzīvotājiem.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka risinājumi ir jāmeklē, jo skaidrs, ka patlaban nācies saskarties ar ilgi nerisinātām problēmām. Viņa nepiekrita, ka VM nav uzklausījusi nozari, jo tomēr ministrija nākusi pretim aicinājumam pagarināt modeļa stāšanās spēkā pārejas posmu.

Lai nepasliktinātu situāciju lauku aptiekām, par ko nozare jau iepriekš paudusi bažas, Siliņa aicināja izvērtēt, vai modeļa ieviešana nepasliktinās to situāciju. Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) bija līdzīgās domās, norādot, ka būtu svarīgi izstrādāt vadlīnijas, kas noteiktu, kā rīkoties un kā nodrošināt šo aptieku pastāvēšanu un darbības nepārtrauktību, ja gadījumā veidosies kādi “saasinājumi”.

Atsaucoties uz nozares paustajām bažām par to, ka grozījumos netiek novērtēta farmaceita sniegto pakalpojumu nozīme, kā arī neskaidrību par to, kādus jaunus pakalpojumus aptiekas varēs sniegt, Siliņa informēja, ka VM ir ieguldījusi daudz darba un ir gatava ar šo jautājumu strādāt. Plānots, ka līdz gada beigām ministrija nāks ar normatīvo aktu grozījumiem, kas noteiks, kādi varētu būt aptiekās sniegtie jaunie pakalpojumi.

Veselības ministrs pēc valdības notikušajā preses konferencē informēja, ka līdz gada beigām ministrija kopā ar Latvijas Farmaceitu biedrību un Aptieku biedrību, kā arī mazajām, individuālajām lauku aptiekām strādās pie vadlīnijām, kā monitorēt, lai jaunais zāļu uzcenojuma modelis neietekmētu to darbību nākotnē.

Viņš atzina, ka sadarbība ar nozari nebija vienkārša, bet arī modeli bija sarežģīti izstrādāt, taču Abu Meri ir pārliecināts, ka iedzīvotājiem no tā būs tikai labāk.

Ilustratīvs attēls no Freepik