Valdība solās nodrošināt kultūras nozarē strādājošiem konkurētspējīgu atalgojumu

Premjeres Evikas Siliņas (JV) vadītā Ministru kabineta rīcības plānā pausta apņemšanās nodrošināt kultūras nozarē strādājošajiem konkurētspējīgu atalgojumu.

Plāns paredz, ka Kultūras ministrijai (KM) būs pakāpeniski jāpalielina valsts kultūras institūcijās nodarbināto atalgojums līdz vidējam atalgojumam valsts pārvaldē. Tāpat iecerēts veikt grozījumus Radošo personu likumā, precizējot radošo personu statusu un attīstot radošo personu un profesionālo radošo organizāciju atbalsta mehānismus.

KM būs jānosaka līdzvērtīga valsts finansējuma daļa māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju.

Tāpat nākamo divu gadu laikā valdība apņēmusies stiprināt sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai, nodrošinot zināšanu pilnveidošanas iespējas medijpratības mentoriem, veicot regulāru sabiedrības medijpratības novērtējumu, kā arī veicot piemērotas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām. Lai sasniegu šo mērķi, KM būs jāīsteno pasākumi, balstoties uz izpētes rezultātā ievāktajiem datiem, kas nodrošinās mērķētu atbalstu dažādām sabiedrības grupām dezinformācijas mazināšanā.

Ministru kabinets apņēmies stiprināt Latvijas mediju vidi un informatīvo telpu. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei būs jāizveido apvienotais sabiedriskais medijs, savukārt KM būs jānostiprina mediju vides daudzveidība saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēm.

Iecerēts, ka finansējums sabiedriskajiem medijiem turpinās tuvināties Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansējuma apjomam. Savukārt, lai saglabātu mediju daudzveidību, plānots palielināt un papildināt atbalsta formas Mediju atbalsta fondā nacionāliem komerciālajiem medijiem, reģionālajiem un vietējiem medijiem, Latgales medijiem, diasporas medijiem un producentu grupām.

KM būs jāizveido atbalsta formas mazākumtautību auditoriju piesaistei masu mediju saturam, kas sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederību Latvijas vērtību telpai. Tāpat būs jānodrošina arī ienākumu avotu dažādība mediju vidē, pārskatot reklāmas ierobežojumus. KM vajadzēs ieviest risinājumus, lai palielinātu legālā satura patēriņu un nodrošinātu autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību.

Nākamo divu gadu laikā KM vajadzēs uzlabot masu mediju vides drošību. Iecerēts pilnveidot normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu efektīvāku masu mediju darbinieku fizisko, sociālo, emocionālo drošību un aizsardzību pret spiegprogrammatūru izmantošanu pret tiem.

Tāpat būs arī jānodrošina iespēja tieslietu un iekšlietu jomas pārstāvjiem pilnveidot zināšanas par žurnālistu drošību. Paredzēts, ka KM pilnveidos mehānismus un rīcības plānus, veiks apmācības mediju darbībai krīzes situācijās. Iecerēts arī palielināt iedzīvotāju medijpratību un veidot mediju vides noturību, attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem.

Līdz 2026.gadam KM būs jāpalielina mediju vides neatkarība. Lai sasniegtu šo mērķi būs jāpilnveido normatīvais regulējums, lai stiprinātu mediju vidi uzraugošo institūciju politisko neatkarību, jāpanāk vienošanās par sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu, kā arī jāuzlabo Latvijas reitings Pasaules Preses brīvības indeksā līdz 85 punktiem, tuvojoties Ziemeļvalstu līmenī.

Nākamo divu gadu laikā KM uzticēts palielināt mediju vides kvalitāti, lai nodrošinātu žurnālistu profesionālo sniegumu. KM kopā ar valsts institūcijām, akadēmisko vidi un nevalstisko sektoru koordinēti un mērķtiecīgi būs jāīsteno regulāri mediju vides pētījumi, kas nodrošinās aktuālo informāciju par mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām. Tāpat iecerēts radīt risinājumus, lai veicinātu žurnālistikas studijas absolventu nodarbinātību žurnālistikā, kā arī pasākumus žurnālistu mūžizglītībai.

Viens no valdības rīcības plāna punktiem ir arī saglabāt un atbildīgi izmantot kultūras mantojumu. KM būs jāstiprina kultūras mantojuma nozares gatavība rīcībai krīzes situācijās, tai skaitā pilnveidojot normatīvo regulējumu, nodrošinot nepieciešamos materiālos resursus un īstenojot mācības. Tāpat iecerēts starptautiski stiprināt Latvijas kultūras mantojuma aizsardzību, Latvijai pievienojoties 1954.gada UNESCO konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otrajam protokolam.

Plānots arī pilnveidot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pakalpojumu pieejamību, uzlabojot LNB fizisko un digitālo infrastruktūru. Iecerēts arī uzsākt Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstības koncepcijas īstenošanu, turpināt Latviešu vēsturisko zemju likuma īstenošanu, tostarp nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizāciju, veicināt materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Tas paredz nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu un tiem piegulošā zemes īpašuma apsaimniekošanu, uzsākt Lielās ģildes pārbūvi un atjaunošanu, izstāžu zāles “Arsenāls” un ēkas Pils laukumā 2, Rīgā, atjaunošanu, Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas otrās kārtas pabeigšanu un trešās kārtas uzsākšanu.

Plānots arī pabeigt ēkas Mārstaļu ielā 6, Rīgā, pārbūvi un restaurāciju, rast risinājumu “Stūra mājas” turpmākam lietojumam, tai skaitā Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nodrošināšanai. KM būs jāpilnveido arī kultūras pieminekļu atbalsta politika, kas veicina kā privātu, tā arī valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu. Iecerēts attīstīt uz klientiem orientētu muzeju pakalpojumus, nodrošinot sabalansētu pieeju kultūras mantojuma pieejamībai, tostarp digitālajā vidē, vēsturiskās atmiņas stiprināšanai un starptautiskās atpazīstamības veicināšanai.