Valsts prezidents: Pašvaldību iekārtai jāvairo demokrātiskās līdzdalības iespējas

Pašvaldību iekārtai ir jābūt tādai, kas vairo demokrātiskās līdzdalības iespējas, uzsvēra Valsts prezidents Eilgs Levits, attālināti uzrunājot Rēzeknē notiekošās konferences “Iedzīvotāju padomes Latvijā” klātesošos.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, valsts pirmā persona skaidroja, ka viņam bija svarīgi likumā nostiprināt iespēju un pienākumu veidot vēlētas iedzīvotāju padomes, lai vara būtu tuvāk pilsonim, lai iedzīvotājiem būtu dots instruments, kā lemt par sev svarīgiem vietējiem jautājumiem, ietekmēt to, kas notiek vistuvākajā apkārtnē, uzlabot savu un savu līdzcilvēku dzīvi.

Levits akcentēja, ka administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir ekonomiski jaudīgāki novadi un labāki pakalpojumi iedzīvotājiem. Prezidents arī atzina, ka vēl krietni jāpiestrādā, lai šis mērķis tiešām tiktu sasniegts, tomēr likumā tas ir noteikts.

Viņš akcentēja, ka reformai bija arī blakusefekts – lielāki novadi radīja risku, ka vara attālināsies no cilvēkiem, tāpēc viņš iestājās par to, ka jārada jauns demokrātisks līdzdalības mehānisms – vēlētas iedzīvotāju padomes. Nedrīkst būt tā, ka mazpilsētām un arī pagastiem ar senu, bieži gadu simtu ilgu vēsturi vairs nav savas vēlētas pārstāvniecības. Kandava vai Rūjiena, Viļāni vai Viļaka, Malta, Dundaga vai Iecava, Kabile vai Sabile pēkšņi paliek bez vietējo cilvēku iespējām tieši un nepastarpināti ietekmēt savu tuvāko apkārtni.

“Jāatzīst, ka manam priekšlikumam par iedzīvotāju vēlētām padomēm bija pretestība no politisko partiju puses. Nācās pacīnīties, lai iedzīvotāju vēlētas padomes tiktu ietvertas likumā. Acīmredzot tie, kam ir vara, ne vienmēr grib ar to dalīties. Tomēr jāatgādina: Satversmes ievads un 1.pants paredz, ka viens no mūsu valsts iekārtas virsprincipiem ir tieši demokrātijas princips. Šim principam jādarbojas visos līmeņos – gan valsts, gan novadu, gan vietējā līmenī,” pauda prezidents.

Viņš norādīja, ka ir jāstiprina demokrātiskie procesi, nevis jāļauj pašvaldību elitēm attālināties vai pat noslēgties no iedzīvotāju viedokļiem un interesēm. Valsts prezidents uzsvēra, ka risinājumi ir jārisina tajā līmenī, kur tas ir visefektīvāk, piemēram, Viļānu vai Maltas iedzīvotājiem ir labāk saprotami vietējie jautājumi, nevis Rēzeknes.

“Vietējos tiešās apkārtnes jautājumus labāk redz dundadznieki, nevis talsinieki, rūjienieši vai valmierieši. Tāpat mēs taču nedomājam, ka valdība Rīgā vislabāk redz, kas ir visvairāk vajadzīgs pašvaldībām novados? Mēs arī nesakām, ka no Eiropas Komisijas viss labāk redzams, un tādēļ mums nevajag nacionālās valdības. Katram līmenim ir savas kompetences. Tādas ir arī iedzīvotāju vēlētajām padomēm,” uzsvēra prezidents.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka iedzīvotāju padomēm ir jābūt vēlētām. Tām nav jārada smagnējs mehānisms, var, piemēra, noteikt laiku, kad atnākt un nobalsot. Tieši vēlēšanas dod padomēm leģitimitāti, lai lemtu par vietējās teritorijas kopējiem jautājumiem.

Prezidents atzīmēja, ka vēlētas padomes neaizstāj un nedublē konsultatīvās padomes vai komisijas, kādas izveido pašvaldība, pieaicinot dalībniekus un ekspertus. Tādas pastāvēja arī līdz šim un pastāvēs arī turpmāk, taču atšķirībā no vietējām, vēlētām padomēm, tās nepārstāv kādas teritorijas kopējās intereses. Tām nav attiecīgā leģitimitāte.

Pēc Levita paustā, likums nosaka, ka pašvaldībai jāņem vērā vietējo padomju viedoklis par tiem jautājumiem, kas attiecas uz attiecīgo teritoriju. Līdzās likumā noteiktajam pašvaldībām jāvienojas ar padomēm par lokālo jautājumu loku, ko padomes var lemt saziņā ar pašvaldību.

Ņemot vērā, ka padomes darbosies lielākoties sabiedriskā kārtā, šis jautājumu loks nevarētu būt pārāk komplicēts. Padomes viedoklis ir obligāti jāuzklausa, ja pašvaldības lēmums attiecas uz attiecīgo teritoriju, kur darbojas vēlēta iedzīvotāju padome. Savukārt padomes kompetencē nav lemt par pašvaldības lēmumu, ja tas attiecas uz visa novada kopējo teritoriju, uz visiem iedzīvotājiem novadā, skaidroja prezidents, piebilstot, ka vēlētas padomes kalpos pagasta vai mazpilsētas kopējām interesēm, līdz ar to tās kalpos novada un visas Latvijas kopīgajam labumam.

Foto: Publicitātes foto