Vēlas būtiski audzēt Latvijas aizsardzībā iesaistītā personāla skaitlisko sastāvu

Ņemot vērā patreizējos apdraudējumus, Latvijas aizsardzībā iesaistītais personāls būtu jāpalielina līdz aptuveni 31 000 cilvēku, lēš Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Imants Ziediņš.

Aizsardzības resoram izaicinājumi personāla komplektācijā bijuši visus gadus, bet esošo apdraudējumu apstākļos NBS operacionālajā analīzē nonākts pie slēdziena, ka NBS kapacitāte, kaujasspējas un skaitliskais personāls būtiski jāpalielina, ceturtdien tiešsaistes diskusijā par valsts aizsardzības dienestu (VAD) klāstīja Ziediņš.

“Runājam par palielinājumu vismaz 1,3 reizes un raugāmies uz skaitlisko sastāvu, kas būtu strukturāli organizēts un izpildītu uzdevumus ļoti īsā laikā, proti, ap 31 000 cilvēku. Lai šādu skaitli sasniegtu, bez valsts aizsardzības dienesta šis uzdevums nav sasniedzams,” uzsvēra Ziediņš.

Salīdzinoši 2022.gada sākumā Aizsardzības ministrija vēstīja, ka NBS sastāvā bija 6600 karavīri, un atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai to skaitu bija iecerēts palielināt vismaz līdz 8000. Zemessardzē tobrīd dienēja vairāk nekā 8000 zemessargu, un tās skaitliskajam sastāvam līdz 2024.gadam bija jāsasniedz 10 000 zemessargu, bet līdz 2027.gadam – 12 000. Apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam koncepcijas darbības periodā bija jāsasniedz 6000.

Nākotnē NBS struktūra tiks organizēta no VAD, profesionālā dienesta, Zemessardzes un “aktīvās rezerves”.

“Mūsu plāns ir veidot aktīvās rezerves vienības. Šīs būtu vienības, ko noteiktā gatavības laikā būtu iespējams iesaistīt uzdevumu izpildē.

Aktīvo rezervi veidotu atvaļinātie VAD karavīri un profesionālā dienesta karavīri, kurus varētu katru gadu vai katru otro gadu iesaukt uz mācībām, lai viņi atjaunotu savas iemaņas.

Arī Aizsardzības ministrijas Aizsardzības plānošanas un analīzes departamenta Struktūras un militārā personāla attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Liene Liepiņa pauda pārliecību, ka nepieciešams būtiski palielināt militāri sagatavotu cilvēku skaitu.

“Cilvēki, kuri iesaistījušies valsts aizsardzībā, ja skaita profesionālā dienesta karavīrus un zemessargus, ir mazāk par 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tas ir neliels apjoms, trūkst masveidības, lai vajadzības gadījumā stātos pretī ļaunumam un agresijai, ko īsteno Krievija,” izteicās Liepiņa.

Jau ziņots, ka šobrīd norit darbs pie jaunās valsts aizsardzības koncepcijas, kas ir galvenais stratēģiskais dokuments turpmākajā valsts aizsardzības politikas plānošanā. Nozīmīga loma tajā atvēlēta tieši VAD un tā karavīriem.

1.jūlijā dienestu sāka VAD pirmā iesaukuma karavīri – kopumā 254 Latvijas pilsoņi, no kuriem četri ir ārvalstīs dzīvojošie. Pieteikušies dienestam gan bija teju uz pusi vairāk jauniešu, bet liela daļa no viņiem tikusi atsijāta veselības problēmu dēļ vai atsaukuši iesniegumus.

Attēlā – NBS bāzē Ādažos. Foto: Māris Krūmiņš, no “Bauskas Dzīves” arhīva.