Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).
Par partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) Saeimas frakcijas vadītāja
Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, trīs balsoja
pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka
Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā.
Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra
prioritātes sakrītot ar premjera viedokli – valstij jāmeklē iespējas būt
proaktīvākiem un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru
vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu
ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis
plašākai sabiedrībai.
“Pavļuts ir ļoti labs kandidāts. Viņš ir visādos veidos gatavs sākt
šo darbu. Viņš nesāktu no nulles, bet ar lielu pieredzi. Tiem, kas
jautātu, vai šādā amatā jāvirza kāds, kas nav veselības nozares
speciālists, jāatceras, ka ministrs ir politiska figūra, kas vada nozari
politiskā līmenī. Veselības ministrijā ir daudz kvalificētu
speciālistu, bet ministra uzdevums ir virzīt šos speciālistus kādā
virzienā,” teica Kariņš.
Pavļuts atzina, ka patlaban viņam ir līdzīga sajūta, it kā viņš
gatavotos aiziet karā. “Valstī ir šausmīga situācija, mirst cilvēki,
esam pandēmijas sliktākajā punktā līdz šim,” situāciju vērtēja
politiķis. Pavļuts uzsvēra, ka mediķi ir Covid-19 pandēmijas epicentrā,
pasakoties visiem mediķiem, kuri “uz spēku izsīkšanas robežas cīnās par
ikvienu no mums”. Viņš solīja atbalstu mediķiem, uzsverot, ka tiksies ar
mediķu organizācijām, lai apstiprinātu nemainīgu kursu veselības jomā.
Pavļuts akcentēja, ka dialogs ar nozari būs viņa ikdiena, kuras
sastāvdaļa būs arī komunikācija ar sabiedrību, solot, ka tā būs atklāta
par to, ko zinām un to, ko nezinām.
Pavļuts uzskata, ka Latvijai jāvirzās uz visiem cilvēkiem pieejamu
veselības aprūpi, jo šī sistēma nedrīkst būt atkarīga no cilvēku
ienākumiem un atrašanās vietas. Viņš atzina, ka pandēmija ir
padziļinājusi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā.
“No rītdienas mana galvenā prioritāte būs vakcinācijas tempa
kāpināšana. Vakcinācija ir mūsu gaisma tuneļa galā. Liels paldies Ilzei
Viņķelei, kura, manuprāt, bija izcila ministre. Turpināšu Ilzes darbu,
un viņas kurss nemainīsies,” uzsvēra Pavļuts.
Viņš norādīja, ka valstī šis ir grūts un izšķirošs brīdis, tāpēc
visiem ir jābūt atbildīgiem, lai izietu no pandēmijas situācijas. “Es
gribu strādāt kopā – ar Krišjāni Kariņu, valdību, koalīciju un
opozīciju. Mēs visi kopā tiksim galā,” sacīja Pavļuts.
Partijas “Saskaņa” politiķis Valērijs Agešins uzsvēra, ka, ja
sabiedrības atbalst nav saņemts vēlēšanās, tad ļoti naivi to sagaidīt
pēc tam, tāpēc viņš nebrīnās, ka premjers izteica neuzticību Viņķelei un
aicināja AP virzīt jaunu kandidātu.
“Tomēr premjera rīcība liecina par atbildības novēršanu. Viņķele ir
kārtējais kauls, kas pamests sabiedrībai uzmanības novēršanai. Kariņš
pats ne visai koordinēti vada valdības darbu. Krīzes situācijas
risināšanā joprojām trūkst kompleksas pieejas. Kariņš neizskatījās īpaši
pārliecinoši, paziņojot par demisijas pieprasījumu,” vērtēja Agešins.
Viņš akcentēja, ka uz veselības ministra amatu “par spīti zināšanu
trūkumam” tiek virzīts Pavļuts, šādu rīcību vērtējot kā AP izmisuma
soli, kas savukārt liecinot par speciālistu trūkumu šajā spēkā.
“Pareizi būtu atbalstīt profesionālu cilvēku, kam ir sajēga, kas ir
medicīna, bet 13.Saeimā tā nenotiek. Brīdis, kad vajadzēja atmest
politisku ielikteņu principu, netika izmantots. Ko Pavļuts sasniedzis
veselības nozarē, lai viņu varētu atbalstīt šajā amatā?” vaicāja
Agešins.
Deputāts Edgars Tavars (ZZS) uzsvēra, ka runa nav par Pavļutu kā ministru, bet gan par to, kā valsts izies no šīs krīzes.
Viņa ieskatā ir jābūt skaidram plānam kā notiks vakcinācija, kad tiks
savakcinēti visi riska grupu cilvēki, ir jābūt skaidriem datumiem,
jābūt skaidra, kurš to darīs un ja vakcināciju nav kas veic, ir jābūt
skaidrībai, kā piesaistīs vakcinēšanas speciālistus.
Tavars uzsvēra, ka nevaram būt pārliecināti, ka pandēmijas
kulminācija vēl nav piedzīvota un mēs to vēl piedzīvosim. Politiķis
norādīja, ka nolēmis nepiedalīties farsā jeb balsojumā par Pavļuta
apstiprināšanu ministra amatā.
Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko emocionālā runā norādīja, ka
Pavļutam un viņa pārstāvētajai partijai nav tiesību savās runās piesaukt
mirušos.
“Cilvēku nāves nedrīkst būt viens no jūsu PR pasākumiem, jūs
nedrīkstat tirgot šīs nāves, jūs nedrīkstat izmantot cilvēku nāvju
statistiku, lai pateiktu skaistu runu,” teica politiķe.
Viņa uzsvēra, ka šo cilvēku nāves ir traģēdijas ģimenēm un valstij un
politiķiem nav tiesību piesaukt šīs nāves, lai pārliecinātu kādu, kurš
nav uzvilcis masku. Viņa uzskata, ka tās ir sekas iepriekš
sastrādātajam, nekvalitatīvo aizsarglīdzekļu iepirkumiem. Stepaņenko
norādīja, ka Pavļutam būtu vajadzējis atvainoties par savas
priekšgājējas iepriekš sastrādāto.
Kā ziņots, Kariņš ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības
ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata. AP Saeimas frakcija
šodien pieņēma lēmumu par tās priekšsēdētāja Pavļuta virzīšanu veselības
ministra amatam.
Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā – 2011.gadā viņš
ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet
2013.gadā kļuvis arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada
decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera
amata.
2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk – par
tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā bijis viens no politiskās
partijas “Kustība “Par”” dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā
spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidējis 13.Saeimas
vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta un tika ievēlēts parlamentā.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis
Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības
vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz
2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet
2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
valdes loceklis un stratēģijas direktors.
