VID ģenerāldirektore: Mēs paši gribam ticēt, ka korupcijas perēkļi ir likvidēti

Pašlaik Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir divi aktuāli uzdevumi – veikt reorganizāciju, nodalot Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, kā arī nodrošināt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs sajustu, ka VID kļūst pieejamāks un nodokļus maksāt ir vieglāk, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa gan uzsver, ka netiks mazināta kontrole. Vienlaikus pašiem VID darbiniekiem ir sajūta, ka korupcijas perēkļi dienestā ir likvidēti.

Vai ir darbi, ko jaunajā amatā vēlaties īstenot no pirmās dienas?

Es jau ilgus gadus strādāju VID un esmu bijusi arī vadības komandā, tādēļ intensīvs darbs sākās jau pirms kāda mēneša, kad kļuva skaidrs, ka mani virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā šajā amatā. Intensīvi ar kolēģiem strādājam pie tā, lai ar finanšu ministru un uzņēmēju organizācijām saskaņoto darba plānu un mērķus mēs varētu realizēt, nosakot prioritātes un sakārtojot līdz šim noteikto darbu plānu. Tādēļ nav tā, ka es tikai tagad, vienā konkrētā dienā, atnācu uz šo VID vadītāja kabinetu un tikai tāpēc pēkšņi daudz kas mainās.

Numur viens darba kārtībā pašlaik noteikti ir VID reorganizācija, lai izpildītu visai ambiciozo Finanšu ministrijas plānu līdz jūnijam izstrādāt jaunus likumprojektus gan par Valsts ieņēmumu dienestu, gan Nodokļu un muitas policijas pārvaldi (NMPP) kā atsevišķu iestādi. Tas ir liels darbs, jo, lai no mūsu iestādes nodalītu policiju, kas turklāt ir tiesībaizsardzības iestāde, ir nepieciešami vairāki grozījumi likumos. Darbs pie tā jau ir sākts.

Numur divi ir uzdevums, lai katrs cilvēks Latvijā sajustu to, ka mēs kļūstam viņiem pieejamāki, nodokļus maksāt un izpildīt saistības ir vieglāk. Kā pirmo īstenojamo pasākumu mēs izvēlējāmies mobilo lietotni, lai mēs kļūtu katram pieejami tepat kabatā. Šī ideja jau vairākus gadus ir bijusi darāmo darbu sarakstā, taču šis saraksts vienmēr ir bijis garš un allaž ir bijušas kādas citas, steidzamākas, prioritātes.

Jaunā mobilā lietotne ietvers ne tikai iespēju deklarēt attaisnotos izdevumus, bet visus VID pakalpojumus, kas tagad ir pieejami mājaslapā?

Tāda ir nākotnes vīzija. Varbūt ne gluži visi pakalpojumi, jo to ir ārkārtīgi daudz un tie ir ārkārtīgi plaši, bet biežāk izmantojamie noteikti būs pieejami mobilajā lietotnē. Piemēram, šobrīd tā ir paredzēta tikai attaisnotajiem izdevumiem, turklāt arī tas ne visai labi strādā, jo uz “Android” operētājsistēmas viedtālruņiem aplikācija vairs nav pieejama.

Līdzšinējā VID mobilā lietotne tika izveidota krietni pasen, un pēdējo gadu laikā, taupot naudu, nebija atjaunotas tās versijas. Lietotnes atjaunošana mūsdienu telefonu vajadzībām prasītu aptuveni 100 000 eiro. Mēs pieņēmām lēmumu netērēt naudu vecās lietotnes uzlabošanai, kur ir tikai viens pakalpojums, bet izmantot līdzekļus jaunas lietotnes izveidei. Atbildot uz jūsu jautājumu, es šaubos, vai lietotnē varēs iekļaut visus VID pakalpojumus un diez vai tas arī ir vajadzīgs, jo mums visi pakalpojumi jau tāpat ir pieejami elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), bet mēs sāksim ar biežāk lietotajiem. Tie ir tie paši attaisnotie izdevumi, varbūt gada ienākumu deklarācijas iesniegšana, jo lielākoties tajā nepieciešamie dati ielasās automātiski. Tas varētu būt parādu stāvoklis, lai viegli var noskaidrot, vai ir nodokļu parāds vai pārmaksa. Kā viens no pirmajiem pakalpojumiem varētu būt algas grāmatiņas datu atjaunošana vai iesniegšana, jo tas ir biežāk sastopamais pakalpojumus, ko sniedz klātienē VID klientu apkalpošanas centros.

Arī uzņēmējiem būs pieejami pakalpojumi? Piemēram, muitas deklarāciju iesniegšana?

Mēs lietotni veidosim tieši ar tādu nākotnes mērķi, lai tajā ir pieejami biežāk izmantotie VID sniegtie pakalpojumi. Mēs pamatu uzbūvēsim nopietnāku, tādēļ izmaksas nebūs gluži 10 000 eiro. Lietotne būs sasaistīta ar VID EDS, un mēs pamazām liksim klāt dažādus pakalpojumus – gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Es ļoti ceru, ka sāksim tieši ar mazo biznesu, kuriem nav apkalpojošās grāmatvedības kompānijas, nav jāsniedz tik lieli un gari pārskati. Līdz ar to vienkāršas darbības arī mazie uzņēmēji varēs veikt caur šo lietotni, kā es saku, kaut vai braucot tramvajā.

Ko vēl nozīmēs mērķis – VID kā uz klientu servisu orientēta iestāde? Cik ilgā laikā varēs teikt, ka tas ir sasniegts?

Es domāju, ka tāda finiša taisne diez vai pienāks jebkad, jo ticu, ka vienmēr visu var uzlabot un pilnveidot vēl vairāk.

Orientēšanās uz klientu faktiski ir vienīgais iemesls, kāpēc es pieteicos konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu, jo man patīk palīdzēt cilvēkiem. Un, strādājot VID, es vienmēr esmu centusies domāt tieši no uzņēmēju perspektīvas. Kāpēc ir jāsniedz tik daudz pārskatu, tik daudz informācijas, kādēļ tas ir tik sarežģīti? Savā līdzšinējā pārraudzības jomā (akcīzes preču aprite) mums bija tāds nerakstīts mērķis – katru gadu samazināt kaut ko, kas jādara uzņēmējiem. Kā piemēru es varu minēt Mazo vīndaru asociāciju. Mēs atcēlām prasību, ka vajag kases aparātu katrā tirdziņā, jo viņiem ir produkti ar akcīzes markām, samazinājām deklarējamās informācijas apjomu, samazinājām nodrošinājuma apmēru, lai tas nebūtu tāds pats kā lielajiem ražotājiem, un asociācija gada laikā izauga no 30 uzņēmumiem līdz pāri par 100 uzņēmumiem. Tātad no ēnu ekonomikas iznāca tieši tik daudz mazo vīndaru, kuri legalizēja šo darbību. Palielinājās legālo uzņēmumu skaits, pieauga akcīzes nodokļa ieņēmumi, un īstenībā valsts neko nezaudē, jo riski, kurus mēģina nosegt ar tiem papīru kalniem un sarežģītām prasībām, nav nemaz tik lieli.

Mēs jau esam izveidojuši sarakstu ar lietām, kuras mums palīdzētu kļūt vairāk uz klientu orientētiem. Mēs vēl vairāk mazināsim administratīvo slogu, iesniedzamo dokumentu apjomu, VID lēmumu pieņemšanas laiku. Ja pašlaik Administratīvā procesa likums paredz, ka tas ir līdz 30 dienām, tad, izvērtējot praksi, tas parasti ir līdz 10 dienām, un mēs domājam, ka tas ir jāparedz arī normatīvajos aktos.

Man arī dažkārt jautā, kāpēc es neuzsveru ēnu ekonomikas apkarošanu. Mans viedoklis – mēs tik ilgus gadus esam cīnījušies ar ēnu ekonomiku ar šiem represīvajiem pasākumiem, vairāk kontrolējot, prasot vairāk informācijas, vairāk sodot, bet līdz šim tas ēnu ekonomiku ir mazinājis lēnāk, nekā mēs būtu gribējuši. Tādēļ varbūt mēģinām no otras puses, mēģinām no pozitīvā? Parādām mazajam biznesam, arī lielajam biznesam, ko dod administratīvā sloga mazināšana, kas mazina patērēto laiku saistību izpildei pret valsti. Tad tie, kas varbūt tagad strādā ēnu ekonomikā, nelegalizējas, nemaksā nodokļus, sapratīs, ka darboties godīgi ir vieglāk un ērtāk, naktīs var mierīgāk gulēt, nekā slēpt, slapstīties un meklēt, kur dabūt skaidru naudu, lai izmaksātu darbiniekiem algas aploksnēs.

Kāpēc attiecībā uz mazo biznesu mēs tik ilgi ejam uz Igaunijas piemēru, kur nodokļu nomaksa automātiski notiek caur bankas kontu?

Mums jau ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konts mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem.

Diemžēl tam ir maz lietotāju, un šādu kontu atvērt piedāvā tikai vienā bankā.

Jā, šobrīd tikai viena banka ir izvēlējusies šo ceļu un piedāvā šādu pakalpojumu. Tādēļ katrā sarunā mēģinu uzsvērt, ka, ja tu esi mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, ja tev nav saimnieciskās darbības izdevumu, atver šādu kontu un tev nevajadzēs grāmatvedi, tev nevajadzēs sniegt deklarācijas, banka ir vienojusies ar valsti un tā visu izdara pati.

Kopumā kopš 2022.gada beigām līdz šodienai saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu ir atvēruši 273 nodokļu maksātāji, savukārt 2023.gada 31.decembrī bija reģistrēti 9504 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

No sākuma bija norma, ka banka var nodokļu samaksai nosacīti iesaldēt 40% vai 25% no kontā esošās summas. No šā gada sākuma mikrouzņēmuma nodokļa likme ir viena – tie ir 25%, ko banka ietur un novirza nodokļu maksājumiem. Man ir cerība, ka šīs izmaiņas palielinās jau esošo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju aktivitāti.

Finanšu ministrijas vadībā šobrīd strādā nodokļu politikas pilnveides darba grupa, kurā ir visu koalīcijas partiju un uzņēmēju organizāciju pārstāvji. Darba kārtībā ir pārskatīt darbaspēka nodokļus, un tur kā viens no pamatprincipiem izskan vēlme mazināt administratīvo slogu. Konsolidējot esošos nodokļu režīmus un pielāgojot prasības, līdzīgi kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, jāvērtē arī citu nodokļu režīmu izmantotāju, piemēram, autoratlīdzību saņēmēju, iespējas izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai mums nebūtu jārunā par Igaunijas, bet gan par Latvijas piemēru.

Tāpat VID tīmekļvietnē ir ļoti daudzas ļoti labas un noderīgas informācijas, bet tās ir daudz un reizēm tā nav tā visai loģiski sakārtota, tādēļ cilvēki apjūk. Es uzskatu, ka ir jāiziet no dzīves situācijām. Piemēram, ja cilvēks pārdod savu vienīgo nekustamo īpašumu, viņš bieži vien nemaz nezina, ka ir jāmeklē informācija par kapitāla pieauguma nodokli. Tīmekļvietnei ir jādod cilvēkiem skaidras atbildes, kā rīkoties, ņemot vērā šīs ļoti dažādās dzīves situācijas.

Tas nozīmē, ka būs jāpārveido visa VID mājaslapa?

Ne gluži arhitektūra, bet gan saturs un tas, kā to izvietojam, forma, kā pasniedzam informāciju mūsu klientiem. Doma ir, ka tā jāpārveido atbilstoši klientu intuitīvajai pieejai. Mēs ilgus gadus darām visu priekš klientiem. Kāpēc tas nav nostrādājis? Jo mēs domājam, ka mēs zinām, ko klienti vēlas, bet mēs vienādi attiecamies pret milzīgiem uzņēmumiem un mazām zemnieku saimniecībām. Mēs neesam pratuši “iekāpt viņu kurpēs”. Tas arī ir iemesls, kādēļ es uzdrošinājos pieteikties konkursā, jo šīs idejas visu laiku gaisā virmo, bet nekad tas nav kā liels koncepts skaidri uzlikts uz papīra.

Es negribu kritizēt to, kas ir bijis līdz šim izdarīts, jo tiešām VID strādā fantastiski profesionāļi, mēs saņemam tik daudz pateicības vārdu no cilvēkiem ikdienā, bet to sabiedrība neredz un nejūt, un varbūt tāpēc tas kopējais priekšstats par mums ir tik slikts. Tādēļ es arī nesaku, ka tagad veikšu revolūciju. Vienkārši daudzas lietas ir jāpasniedz no citas puses.

Piemēram, mūsu digitālie procesi. Mēs esam viena no digitāli attīstītākajām valsts iestādēm Latvijā un pat Eiropā. Bet klients to nejūt, jo mēs to visu esam veidojuši kā nodokļu administrēšanas procesu, nevis klientu servisu.

Ja atgriežamies pie VID reorganizācijas, tad ir pausts, ka NMPP un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) atdalīšana varētu uzlabot VID reputāciju, jo nodokļu administrācija vairs netiktu saistīta ar represīvām funkcijām. Kādi vēl būtu ieguvumi? Un vai būs arī mīnusi?

Sāksim ar to, ka NMPP ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā. Tas, par ko iepriekšējā VID vadītāja Ieva Jaunzeme daudzkārt ir runājusi, – VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija – no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to mums bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt.

Fiziski viņi paliks VID ēkā?

Jā, jo arī nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem.

Izaicinājumi un risināms jautājums ir datu pieejamība. Šobrīd mēs esam zināmā mērā saslēgti vienā datu sistēmā. Izaicinājums ir, lai arī turpmāk, atdalot no VID Nodokļu un muitas policiju, informācijas plūsma saglabātos un viņiem būtu atbilstoša piekļuve datiem, nevis par katru jautājumu būtu jāsniedz pieprasījums. Iestādes nodalīšanai noteikti nebūtu jāpalielina administratīvais slogs.

Mums ir arī ļoti laba sadarbība ar visām citām iestādēm – Valsts policiju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Arī viņiem ir piekļuve mūsu datu noliktavām. Ar NMPP būtu jābūt vēl plašākai informācijas apmaiņai. Bet tam visam ir jābūt noteiktam likumā, jo arī Datu valsts inspekcijai ir uzdevums sekot datu aizsardzībai, lai neviens informāciju neizmantotu mērķiem, kam tā nav paredzēta. Tādēļ galvenais ir normatīvajā aktā noformulēt mērķus, kādiem izmanto datus un cik ilgā periodā drīkst šos datus izmantot. Vienlaikus neviena interesēs nav bremzēt kriminālprocesus tādēļ, ka kaut kāda informācija nav pieejama.

Iepriekšējā VID vadītāja Ieva Jaunzeme gan ir paudusi bažas, vai IDP izcelšana ārā nevarētu apgrūtināt, piemēram, to pašu korupcijas gadījumu izmeklēšanu pašā VID, un teica, ka ģenerāldirektora rīcībā tomēr ir jābūt instrumentam, kā šādus gadījumus pamanīt un novērst. Tagad tas būs KNAB, kas ir ārpus VID. Vai jūs arī šādas bažas redzat?

Es domāju, ka šis Jaunzemes kundzes izteikums ir izņemts no kopējā konteksta. Šobrīd IDP funkcijas principā dublējas ar KNAB. Arī IDP ir atsevišķa tiesībaizsardzības iestāde. Ģenerālprokurors jau sen ir paudis, ka Latvijā ir par daudz tiesībaizsardzības iestāžu, it īpaši, ja tik ļoti uzskatāmi dublējas šīs funkcijas. Šobrīd darba plānā un arī Finanšu ministrijas iesniegtajā informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam ir uzsvars, ka nevis viens pret vienu pārceļ IDP uz KNAB, bet izdala operatīvās darbības un izmeklējošās darbības. IDP ir arī iekšējās kontroles mehānismi. Turklāt nav jau tā, ka IDP iekšējās kontroles cilvēki staigā pa kabinetiem un skatās, ko citi dara. Tā visa ir zināmā mērā automātiska datu analīze. Ir domāts, un es arī cīnīšos par to, lai šie darbinieki paliek, un nav nozīmes, kā mēs nosaucam šo struktūrvienību, bet tā paliek kā instruments VID ģenerāldirektora rīcībā. Arī maznozīmīgi pārkāpumi tiek pamanīti, un attiecīgos likumā noteiktos gadījumos mēs nododam informāciju KNAB soda piemērošanai. Šie cilvēki paliks VID un būs atbalsts VID ģenerāldirektoram.

Mūsdienās ļoti daudz ko var mēģināt izsekot digitāli, bet vai IDP pārcelšana uz KNAB tomēr nerada risku, ka grūtāk būs atklāt lietas, kurās digitāli izsekojamie ceļi apzināti tiek apieti? Piemēram, pēdējā atklātajā muitnieku kukuļņemšanas lietā bija izstrādāta “skapīšu sistēma”, kā nodot tālāk kukuļos saņemto naudu.

Šeit es izmantošu izdevību un uzteikšu IDP darbu. Tā tiešām bija smalki izdomāta shēma, kā naudu mest iekšā skapītī kā krājkasītē. Šādus gadījumus ir grūti atklāt, izmantojot datu sistēmas, tādēļ šeit bija efektīvs operatīvās izlūkošanas darbs. To turpmāk darīs KNAB, un es ceru tuvāko nedēļu laikā tikties ar KNAB vadītāju Jēkabu Straumi un pārrunāt šīs lietas, vienojoties, ka KNAB pēc IDP pārņemšanas nepametīs novārtā un potenciālos “skapīšus” – es gan ceru, ka tādu vairs nav, – operatīvās darbības rezultātā atklās un likvidēs. Es uzticos tiesībaizsardzības iestādēm, ka viņi pildīs godprātīgi visas šīs funkcijas. Mēs parādīsim to labo praksi, kāda ir VID, un ceru, ka tā netiks mazināta.

Mēs paši gribam ticēt, ka korupcijas perēkļi ir likvidēti. Mēs arī nejūtam, ka tādi lieli korupcijas perēkļi tagad varētu būt. Bet es arī nevarētu skaļi apgalvot, ka korupcijas risku nav vai tie tādi atkal nevarētu uzrasties. To nevar atļauties neviens tāda veida iestādes vadītājs, jo tur, kur ir liela nauda, pietiekami liela vara, kur ir piekļuve datiem un informācijai, kārdinājumi kādiem atsevišķiem vājiem cilvēkiem var būt pietiekami lieli. Lielai varai ir jāiet roku rokā ar lielu atbildību par uzticēto. Un tāpēc viens no maniem principiem ir atklātība, tādēļ es atklāti runāšu par to, ka tādi riski pastāv. Es arī gribu, lai kāds, kurš iedomājas, ka, nodalot IDP, tagad būs brīvākas rokas, sadzird, ka tas noteikti tā nebūs. Mums būs ļoti cieša sadarbība ar KNAB un arī IDP cilvēki, kas paliks strādāt šeit, katru dienu sekos notiekošajam. Tīri cilvēciski es to uzskatīšu par personīgi manis nodošanu, ja kāds cilvēks uzskatīs par iespējamu izmantot savu varu vai stāvokli valsts pārvaldē koruptīvās lietās.

Par VID resursu lietderīgu izmantošanu. VID tiek pārmests arī tas, ka dažkārt nodokļu parādu atgūšanai tiek tērēti lielāki resursi, nekā ir paši parādi. Tāpat tiek saņemta kritika par ļoti centīgo dažādu mazo uzņēmēju – sauksim tos par zeķu adītājiem, ogu lasītājiem un jogas studijām – gaiņāšanu, lai gan arī tur ne nodarījumi, ne sodi par pārkāpumiem nav neko lieli.

Jūs kopā salikāt divas lielas tēmas, es mēģināšu atbildēt.

Ja runājam par parādu atgūšanu, tad te prasītos grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas pašlaik paredz, ka VID drīkst nepiedzīt parādus, kas ir mazāki par 15 eiro. Tā mūsdienās ir ļoti maza summa. Godīgi jāatzīst, ka mums pat nepietiek darba roku to visu izdarīt, un mēs mērķējam uz lielākiem parādiem. Lai nebūtu tā, ka kāds skrupulozs uzraugs var mums uz to norādīt, tad sāksim ar to, ka arī likumā pasakām, ka šim slieksnim ir jābūt lielākam. Taču lielie parādnieki noteikti ir primārie, ar ko mēs strādājam.

Attiecībā uz mazo biznesu… To arī Jaunzemes kundze vairākkārt ir atkārtojusi, ka, ja VID iziet no šīs ēkas un iet pie kāda, tas noteikti nav viens mazs pārkāpums konkrētā brīdī. Tikai tad, ja uzņēmumam sakrājas daudz mazu pārkāpumu vai divi trīs lieli pārkāpumi, tas ir, izveidojas būtiski riski, tikai tad viņš nonāk mūsu uzraugu redzeslokā. Nodokļu maksātāju reitingu sistēma, ko šobrīd redz katrs uzņēmums par sevi atsevišķi, un martā reitingi būs redzami visiem publiski VID Publiskojamo datubāzē, parādīs visu to atklāti. Reitings parāda nodokļu saistību izpildes līmeni. Ja kāds ir vienkārši aizmirsis iesniegt deklarāciju un iesniedz to vēlāk, tas noteikti nav iemesls, kāpēc VID ierodas. Tur noteikti ir kāda cita veida darbības vēl bijušas.

Jā, var būt sūdzības, un mēs tās arī vērtējam. Tomēr, ja mēs nojaušam, ka kādam kaimiņam vienkārši nepatīk, ka kāds blakus vāra par daudz indiešu ēdienu, mēs arī neskriesim uzreiz ar pārbaudi. Taču, ja mēs redzam, ka tur ir arī potenciāli nelegālā nodarbinātība, iespējamas aplokšņu algas, tad, šos daudzos mazos puzles gabaliņus salasot kopā, lielā bilde ir redzama skaidrāk un tad notiek arī kontroles šādos uzņēmumos. Risku analīze ir visa uzraudzības darba pamatā.

Arī konsultē vispirms princips nekad nav ticis atcelts. Jā, dažkārt varbūt tas pieklibo, ieviešot kaut kādus jaunus kontroles mehānismus, bet tematiskās pārbaudes kā tādas vairāk nenotiek. 2023.gada 30.jūnijā likumā “Par nodokļiem un nodevām” mainījās kontroles regulējums, un mums ir viens liels nodokļu kontroles pasākumu kopums, kas ir balstīts risku analīzē.

Audits, savukārt, ir atsevišķs kontroles veids. 2018.gadā mums bija 738 auditi. 2022.gadā jau tikai 41 audits. Mēs samazinām auditu skaitu tieši tādēļ, ka izmantojam principu konsultē vispirms un mazākus pārkāpumus aicinām novērst savlaicīgi un labprātīgi. Šis straujais nodokļu auditu skaita samazinājums liecina, ka tie tiek veikti tiešām ļoti mērķtiecīgi, tikai gadījumos, ka ir skaidrs, ka tur jābūt nodokļu uzrēķinam un līdz tam uzņēmējs nav sadarbojies. Tāpat ir Auditu apakšpadome un Auditu padome, kuras izveidoja tieši ar mērķi, lai novērstu korupcijas riskus un iespējas ietekmēt lēmumus, kuros uzņēmumos notiks vai nenotiks audits. Katram inspektoram, kurš saskata nepieciešamību veikt auditu, tas no sākuma ir jāpamato apakšpadomē un tikai pēc tam var virzīt lēmumu uz padomi. Es pati arī piedalījos pēdējā gada laikā padomes sēdēs un dažkārt arī mēs pieņēmām lēmumu nesākt auditu, jo nebija pietiekama pamata un redzējām, ka, atkārtoti uzrunājot uzņēmumu vai iegūstot plašāku informāciju, piemēram, no citām dalībvalstīm, vēl var panākt rezultātu un sadarbību.

Divu pakāpju kolektīvais lēmums mazina korupcijas riskus un ļauj plašākā lokā arī novērtēt, cik mērķtiecīgi tiek tērēti resursi. Tāpēc auditu skaits ir samazinājies, bet to efektivitāte ir palielinājusies.

Ja pievēršamies tieši lielajiem gadījumiem – nodokļu karuseļu shēmām, apjomīgiem aplokšņu algu izmaksu gadījumiem, apšaubāmas izcelsmes līdzekļu legalizācijai -, cik daudz šādu lietu VID pagājušā gada laikā ir iniciējis un novedis līdz kriminālprocesiem?

Par nodarītajiem zaudējumiem, nemaksājot darbaspēka nodokļus jeb nodokļus no algām, 2023.gadā kriminālvajāšanas uzsākšanai ir nodoti 36 kriminālprocesi. Tas ir pietiekami daudz, jo tās nav vienkāršas lietas. Kopumā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodotie procesi ir par 7,2 miljoniem eiro.

NMPP vadība arī uzsver, ka šie jautājumi ir ļoti komplicēti. Ļoti reti ir gadījumi, ka kāds darba ņēmējs ziņo, ka “man tanī un tanī dienā izmaksās algu aploksnē” un var vienkārši atnākt un pieķert pie rokas. Visbiežāk pārkāpēju radošā pieeja ir vienkārši fantastiska, tādēļ arī operatīvais darbs un izmeklēšanas darbs ir ļoti sarežģīts. Tur ir iesaistīti gan ārvalstu banku konti, gan tiek deklarēti legālie ienākumi 700 eiro minimālās algas apjomā, bet uz kontu maksā katru mēnesi 1500 eiro. Tādēļ paralēli ir jāskatās arī fizisko personu konta apgrozījumi. Tas ir stāsts par rūpīgu analīzes darbu un pieejamās informācijas daudzumu.

Es arī gribu pieminēt, ka līdz ar Krievijas kara Ukrainā sākšanos mums ir ļoti daudz sankciju kriminālprocesu. Tie ir vairāki simti procesu, kas būtiski paņem mūsu izmeklētāju laiku.

Par ko visbiežāk tiek ierosināti kriminālprocesi sankciju pārkāpšanas gadījumos?

Ir dažādi. Ved neatļautas preces. Piemēram, stikla pudeles ir aizliegts vest, bet stikla izstrādājumus nav. Tad muitniekam ir jāpierāda, ka tās ir pudeles, nevis izstrādājumi. Maina preču kodus. Tāpat, piemēram, uz Krieviju ir aizliegts vest apmēram trīs reizes vairāk dažādu preču nekā uz Baltkrieviju. Ja preces neizlaiž uz Krievijas robežas, tad mašīna pagriežas un brauc caur Baltkrieviju. Tas ir plašs politisks jautājums, un muitniekiem ir lieli izaicinājumi. Līdz kriminālprocesiem nonāk tad, kad jau šādas darbības ir veiktas. Ja uzņēmums nesūta mašīnu uz robežu, bet vispirms pajautā, tad tiek piemērots “konsultē vispirms” princips. Kriminālprocesu ir ļoti daudz, un tas prasa milzīgus resursus, arī to cilvēku resursus, kas varētu strādāt ar aplokšņu algām.

Agrāk VID organizēja riskanto nozaru tematiskās pārbaudes, piemēram, vienu ceturksni pievēršas vairāk autoservisu pārbaudēm, otru ceturksni – zobārstniecībai. Šādas tematiskās pārbaudes VID vairs nerīko?

VID prioritātes ir iezīmētas valdības apstiprinātajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, piemēram, būvniecība, skaistumkopšana, veselības aprūpes nozare, skaidras naudas ierobežošana. Tematiskās pārbaudes īsti vairs nevar būt, jo pagājušajā gadā mainījās regulējums. Darbs ar riskantajām nozarēm VID ir prioritāte, taču vairāk strādāsim ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā izanalizētajām riska jomām.

Vai redzat, kādās nozarēs arī uzlabojumus?

Jā, tajās nozarēs, kurās ir noslēgti sadarbības līgumi un memorandi ar asociācijām, nozare arī pati cīnās ar saviem neveiksmīgākajiem uzņēmumiem un sakārto šo jomu. Ir arī nozares, kas vēršas pie mums, interesējas un grib sakārtot savu nozari, bet, kad nonākam jau līdz memoranda slēgšanai, tad tomēr nozares biedri nav gatavi to parakstīt. Memorandā viens no punktiem ir arī vidējās nozares algas līmeņa noturēšana. Tad saprotam, ka šajā nozarē ir liela ēnu ekonomika. Pozitīvi ir tas, ka riska nozaru uzņēmumos pēc mūsu kontrolēm, ja norādām, ka algas ir zem vidējā nozarē un reģionā, uzņēmums darbiniekiem algas palielina. Viņi jau saprot, ka mēs redzam aplokšņu algas, un tad maina savu attieksmi un nāk ārā no pelēkā sektora.

Ja runājam par aplokšņu algām, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pētījumā bija secinājis, ka lielā mērā naudas atmazgāšanai tiek izmantots Lietuvas virziens. Kāda jums ir sadarbība ar FID, ar bankām saistībā ar ceļiem, kā uzņēmumi tiek pie skaidrās naudas, ko izmaksāt aploksnēs?

Man trešajā darba dienā bija tikšanās ar FID vadību, kas vien jau parāda sadarbības nozīmīgumu. Arī Saeimas Budžeta komisijā teicu, ka viens no mērķiem, ko vēl neesmu skaidri definējusi, ir mēģināt mazināt tā saukto profesionālo greizsirdību vienai iestādei uz otru. Mums VID ir fantastiski analītiķi, un ticu, ka tādi ir arī FID. Ir jāvar salikt galvas kopā, jo mums ir kopējs mērķis – uzlabot Latvijas ekonomiku, veicināt godīgu konkurenci, un lielais ēnu ekonomikas īpatsvars ir tas, kas to bremzē. Ir jāliek kopā zināšanas un informācija. Prieks, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā pasākumi ir vairāk par normatīvo aktu pilnveidi, lai vairotu datu caurskatāmību. Vienai iestādei nevajag dublēt to, ko otra dara, bet nepieciešams apmainīties ar jau esošiem datiem, salikt galvas kopā, un tad arī varam daudz mērķtiecīgāk nonākt pie tiem, kas maksā un saņem aplokšņu algas.

Par skaidras naudas pastiprinātu kontroli, kas paredzēta Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, sabiedrībā ir vislielākā neapmierinātība. Pie cik lielām summām, kuras iemaksā bankomātos, VID sāks pievērst uzmanību?

Es saprotu sabiedrības pirmo satraukumu, dzirdot, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns paredz, ka tagad valstij būs pieejami dati par to, cik katrs iemaksā bankomātā un cik izņem. Mūs mēģina pataisīt par Orvela Lielo brāli, bet tas noteikti tā nav. Jau tagad, ja cilvēkam ir bankas karte, var domāt, ka tiek izsekots, jo finanšu iestāde tāpat fiksē visus darījumus, arī mobilais telefons tiek fiksēts un operatori zina, pie kura torņa cilvēks atrodas. Taču tas nenozīmē, ka valsts tev seko.

Jūs lūdzat nosaukt summu. Piemēram, vienam cilvēkam 100 000 skaidras naudas iemaksu un izņemšanu bankomātā var būt, ja viņam ir 100 000 eiro ienākumi gadā, bet, ja cilvēkam ir ienākumi 5000 eiro, bet bankomātā iemaksā 10 000 eiro, tad mums ir loģisks jautājums par naudas izcelsmi, avotu. Taču arī tas automātiski nenozīmē pārkāpumu, jo, pat ja mēs uzdosim jautājumus, attiecīgi no cilvēka arī gaidīsim atbildes. Līdzvērtīga saruna, dialogs – tieši tik vienkārši.

Var būt atsaucīga ģimene.

Jā, tieši tā, var būt atsaucīga ģimene. Var būt jaunā māmiņa, kura divus gadus dzīvo mājās ar bērniem, un dzīvesbiedrs, pat ne laulātais, var dot skaidru naudu, var būt arī draudzene, kas dod skaidru naudu un palīdz uzturēt, un jaunā māmiņa šo naudu iemaksā bankomātā. Tāpēc es nevaru nosaukt ne summu, ne radniecības pakāpi vai kā citādi. Mēs vienkārši uzdosim jautājumus, ja darījumos būs ļoti liels neloģiskums, un, ja cilvēks to nespēs racionāli paskaidrot, tad mēs painteresēsimies vairāk.

Latvijā ir vismaz 80 000 cilvēku darbaspējīgā vecumā, kuru legālie ienākumi ir zem 1000 eiro gadā. Protams, tas nenozīmē, ka visiem šiem 80 000 cilvēku ir tagad jāsatraucas, jo ticu, ka 90% skaidrojums var būt loģisks, piemēram, students pastrādā tikai vasarā divus mēnešus vai jaunā māmiņa, vai cilvēks ar invaliditāti mājās ada zeķes. Ticu, ka 90% no šiem cilvēkiem, kuriem pirmšķietami ienākumi ir neloģiski, pieliekot klāt citus datus, pamatojums ir skaidrs. Mums ir dati arī no ārvalstīm, piemēram, banku kontu apgrozījums, kontu atlikumi, pensiju fondu uzkrājumi. Ja redzam, ka cilvēks šeit dzīvo pieticīgi, ir mazi ienākumi, bet, piemēram, Lietuvas pensiju fondā katru gadu uzkrājums palielinās par 100 000 eiro – tad mēs jautāsim, no kurienes, un arī tam var būt skaidrojums.

Vai jums ir arī dati no tādām bankām kā “Revolut”, jo šo vai līdzīgas alternatīvās finanšu pakalpojumus sistēmas izmanto bieži tieši tie, kas nevēlas, lai viņu finanses Latvijā kādam būtu redzamas?

“Revolut” kā finanšu iestāde ir reģistrējusies Lietuvā. Lietuvas nodokļu administrācija mums katru gadu līdz septembrim datus nosūta. Dati pie mums nenonāk “online” režīmā, bet katru gadu mēs tos saņemam.

Un no citām?

Jā, mēs saņemam informāciju no valstīm, kurās konkrētās finanšu iestādes ir reģistrētas. To paredz Eiropas Savienības regulas un arī OECD valstu nodokļu konvencijas. Regulējuma ietvaros informācijas apmaiņa notiek reizi gadā. Mums šī informācija ir, bet līdz šim mums ir maz tiesību ar to rīkoties. Mums ir plāns, ka vispārējo deklarēšanos mēs pasniegsim nevis, ka tagad katrs pensionārs sniegs mums deklarāciju, bet EDS sistēma informēs, ka mums par jums ir zināma šāda informācija, lūdzot apstiprināt, vai tā ir vai nav. Ideja ir tāda, ka parādīsim datus, kas ir mūsu rīcībā, un cilvēks varēs vai nu iesniegt papildu informāciju, vai tam piekrist un apliecināt. Tad mums būs dati, ar kuriem iespējams strādāt, un tikai jau nepieciešamības gadījumā likt pierādīt kādu ārvalstu kontu līdzekļu izcelsmi.

Vispārējā deklarēšanas ideja jau tika virzīta rudenī kopā ar budžeta paketi, bet koalīcija toreiz vienojās to izņemt ārā, jo sistēma vēl ir jāuzlabo. Dzirdēts, ka tam nepieciešami divi trīs gadi. Tas tā varētu būt? Lielākais satraukums bija par lielo privātpersonu kontroli un to, ka, piemēram, būs jāatskaitās par katriem 100 eiro, ko māte devusi bērnam utt.

Domāju, ka tā bija ne visai veiksmīga komunikācija, jo izskanēja tikai skaļākie gadījumi, kas tad arī pievērsa koalīcijas un valdības uzmanību, piemēram, par 100 eiro vakariņu izmaksāšanu un deklarāciju nepieciešamību senioriem. Jāatzīst, ka šīs lietas līdz galam nebija izdiskutētas. No darba kārtības šis jautājums nav pazudis, un Finanšu ministrija plāno vispārējās deklarēšanās ideju turpināt attīstīt un pilnveidot. Jautājums ir par personu loku, vai tiešām arī senioriem, kas saņem pensijas, obligāti būs jādeklarējas. Tātad ir vēl neskaidri jautājumi par personu loku un naudas limitiem, piemēram, vai 100 eiro vakariņas arī iekļaujas.

Par vispārējās deklarēšanās ieviešanas laiku vēl pāragri spriest. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kā mēs, VID, kas ir mans uzdevums, spēsim salikt visu kopā un padarīt procesu vieglu, lai cilvēkiem nebūtu pamata sašutumam, ka kaut kas jauns ir atkal jādeklarē. Ja spēsim izveidot sistēmu tā, ka cilvēkam, ieejot EDS, ir priekšā gatava deklarācija, ja gribi vari papildus kaut ko norādīt, bet principā deklarācija ir gatava, vai pat pēc noklusējuma, cilvēkam ir skaidrs, ka visi ienākumi ir legāli un deklarācija tiek apstiprināta pati par sevi, tad valdība varēs tālāk virzīt vispārējās deklarēšanas stāstu. Galvenais mērķis nav izsekot katru, bet gan strādāt ar to mazo, mazo sabiedrības daļu, kas nekaunīgi uzskata, ka ir labāki par citiem un var nemaksāt nekādus nodokļus, taču turpina izmantot tos valsts pakalpojumus un ērtības, kas tiek nodrošināti tieši par nodokļos samaksāto naudu – skolas, bērnudārzus, ugunsdzēsējus, policistus un vēl un vēl…

Tad varbūt arī atkritīs 1.marta trakums, ka ļoti daudz cilvēku gaida pusnakti, lai varētu pirmie iesniegt deklarācijas.

Es ar smaidu to nosauktu par nacionālo sporta veidu, kas ir absolūti nepamatots. Domāju, ka cilvēki sacenšas savākt pēc iespējas lielāku skaitu lietotāju, lai nograutu VID sistēmas. Bet, ja nopietni, nesaprotu šo vēlmi. Sabiedrība dažkārt mēdz mums pārmest dārgās IT sistēmas, tajā pašā laikā 1.martā cenšas tās nograut.

Iesniedziet, lūdzu, deklarācijas pamazām, un mēs netērēsim tik daudz naudas sistēmu jaudas uzturēšanai. Nedomāju, ka vispārējā deklarēšanās mazinās šo 1.marta nacionālo sporta veidu. To var mazināt tikai cieņpilna attieksme vienam pret otru un izpratne, ka sen vairs nav tie laiki, ka inspektors apstrādāja iesniegtās deklarācijas hronoloģiskā secībā. Mākslīgajam intelektam ir citi kritēriji un darbības ātrums. Un tāpēc nebūt vairs nav tā, ka naudu pirmie saņems tieši tie, kuri būs iesnieguši deklarāciju uzreiz pēc pusnakts, pirmajās 1.marta minūtēs…

1.marts joprojām paliks?

Nav tikai 1.marts. Brīvprātīgi deklarācijas var iesniegt no marta trīs gadu laikā. Obligāti – trīs mēnešu laikā. Es, protams, arī cilvēcīgi saprotu to sabiedrības daļu, kas deklarācijas cenšas iesniegt pēc iespējas ātrāk, jo katrs eiro ir svarīgs. Ja cilvēks zina, ka ir izveidojusies pārmaksa, tad ir saprotams, ka to grib saņemt pēc iespējas ātrāk. Mēs visātrāk atmaksājam tiem, kuriem pārmaksa izveidojas no diferencētā neapliekamā minimuma, to varam izdarīt automātiski. Otra kategorija, kurai varam gandrīz automātiski atmaksāt, ir, ja attaisnotos izdevumus iesniedz nevis kā čeku, bet VID ir saņemta elektroniskā kvīts no pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, ja zobārstniecībā, ģimenes ārstam vai mācību maksai kādā Latvijas augstskolā esi palūdzis elektronisko kvīti (proti, dati jau uzreiz tiek nosūtīti uz attiecīgā cilvēka deklarāciju VID EDS), tad to mēs varam atmaksāt pat divu dienu laikā. Taču, ja iesniedz fotografētus čekus, tas prasa laiku un cilvēku resursus. Daudz vienkāršāk būtu palūgt elektronisko rēķinu.

Protams, mēs gatavojamies 1.martam, gatavojamies un esam gatavi tai stundai X, lai noturētu sistēmas, bet tomēr, ko ar šo deklarāciju iesniegšanas steigu un sistēmas nograušanu sabiedrība grib panākt? Kārtējo reizi pateikt, ka VID ir slikts, grib, lai atkal tērējam naudu papildu serveru iepirkšanai, lai noturētu pieslēgumu skaitu? Vai to vajag? Mēs daudz labprātāk šo naudu novirzītu mobilajai lietotnei, lai cilvēkiem deklarāciju iesniegšana būtu vēl ātrāka, ērtāka no mobilā telefona.

VID vienmēr ir norādījis, ka trūkst naudas IT speciālistu algošanai, VID ekonomistus pārpērk privātais sektors. Kāda šobrīd ir situācija ar atalgojuma fondu?

Esmu tikko amatā, tādēļ skaitļus nesaukšu. Līdz ar Valsts kancelejas īstenoto valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma reformu arī mūsu darbinieki, īpaši IT nodarbinātie, sajuta atalgojuma pieaugumu. Nevaru teikt, ka tas bija pietiekams, jo darbinieku trūkums VID IT pārvaldē ir pietiekami liels. Arī kadru mainība ir ļoti augsta, uz VID atnāk strādāt studenti ar labām zināšanām un IT spējām, bet pēc tam viņus pārpērk IT kompānijas. Piekrītu, ka atalgojuma ziņā pret privāto sektoru vienmēr būs par maz un to nav iespējams risināt tikai ar normatīvajiem aktiem. Mans mērķis ir to risināt ar efektivitātes palielināšanu un procesu automatizāciju. Kādā brīdī tam ir jādod rezultāts, ka, automatizējot procesus, darbam nepieciešamo cilvēku skaits samazinās. Tas nenozīmē, ka mēs atlaidīsim “dzīvus” cilvēkus – automatizējot procesus, samazinās neaizpildīto vakanču skaits, kas mums ir augsts, un atalgojumu ir iespējams novirzīt cilvēkiem, kas dara vairāk.

Šobrīd ir vakantas divu VID ģenerāldirektora vietnieku amata vietas – tās tiks saglabātas un uz tām rīkoti konkursi, vai arī kāds no esošajiem VID darbiniekiem tiks iecelts amatā? Šobrīd no trim vietniekiem ir tikai viens.

Raimonds Zukuls ir pastāvīgā ģenerāldirektora vietnieka amatā Muitas jomā. Ģenerāldirektora vietnieka amatā ir arī Antra Gremzde, bet viņa amatā ir uz laiku. Dace Pelēkā bija ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā un vienlaikus Nodokļu pārvaldes direktore un otrs ģenerāldirektora vietnieks bija IT jomā un Informātikas pārvaldes direktors.

Sākotnēji bija Vita Narnicka un vēlāk Indra Kārkliņa.

Jā, abi fantastiski un ļoti spējīgi cilvēki, kuri diemžēl mūs pameta citu izaicinājumu dēļ. Antra Gremzde šobrīd uz laiku ir amatā, kurā iepriekš bija Indra Kārkliņa. Jau ar Jaunzemes kundzi bija vienošanās, arī mēs esam runājušas, ka amatā ir uz laiku, jo viņa pamatā ir Nodrošinājuma pārvaldes direktore.

Varbūt nemaz nevajag trīs vietniekus?

Pilnīgi noteikti ir nepieciešami trīs vietnieki. VID darbības plašums un funkciju daudzveidība ir ārkārtīgi liela. Piemēram, Zukula padotībā vien ir gandrīz 1000 cilvēku, VID nodokļu blokā ir gandrīz 2000 nodarbināto. Tiešie vadītāji dara arī ikdienas darbus, kas ir milzīga slodze, 10 stundas dienā, tā ir norma vadītājam. Ja ģenerāldirektoram paliek tikai divi vietnieki, tas nozīmē vēl lielāku atbildību. No atbildības neviens nebaidās, bet iespējas sadalīt savu darba laiku un domāšanu tik daudzos virzienos ir tomēr ierobežotas, tādēļ jēgpilnāk ir vismaz trīs ģenerāldirektora vietnieki. Pilnīgi noteikti jaunus vietnieka amatus es nedomāju veidot, bet trīs vietniekiem ir jābūt.

Būs konkurss uz amata vietām?

Ar Finanšu ministriju domāsim. Uz ģenerāldirektora amata konkursu un citiem konkursiem cilvēki piesakās maz, tādēļ domājam arī par personālatlases kompāniju piesaisti. Arī es esmu runājusi ar cilvēkiem. Ja ir kādi spējīgi cilvēki ar redzējumu, kas sakrīt ar VID stratēģiju par uz klientiem orientētu iestādi un digitālo attīstību, tad aicinu pieteikties.

Vai tādas rotācijas, kā savulaik VID īstenoja bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, arī ir gaidāmas? Plānotas kādas amatu pārbīdes, rotācijas?

Attiecībā uz konkrētām personālijām man šādu plānu pilnīgi noteikti nav. Tajā pašā laikā mans redzējums ir, lai VID kļūtu efektīvākais nodokļu administrētājs Eiropā caur digitalizāciju un automatizāciju. Tas arī nozīmē katra procesa efektivitātes izvērtēšanu. Tas parādīs to, vai kādas funkcijas mums ir jāveic, vai tas jau notiek automātiski. Varbūt kādas pārvaldes 1000 nodarbinātie ir jāsamazina uz 800, jo tur 100 vietas jau ir vakantas. Es nevaru teikt, ka VID struktūra nemainīsies pēc efektivitātes izvērtēšanas, bet tas nenotiks vienkārši ar personāliju pārbīdēm. Uzskatu, ka VID vadības līmenī ir ļoti spēcīga komanda, kurai uzticos. Mērķtiecīgas personāliju pārbīdes es neesmu plānojusi, tajā pašā laikā mums jau sen ir izdots rīkojums, ka, ja esi nostrādājis piecus gadus vienā amatā, tad būtu vēlams rotēt uz citu vietu. To gan es noteikti neizmantošu, lai ar kādu cilvēku izrēķinātos vai no viņa atbrīvotos. Izmaiņas būs saistītas ar efektivitāti un to, vai cilvēks ir gatavs mainīt savu pieeju līdz ar kopējiem uzstādījumiem, ko sabiedrība no VID sagaida. Ja tu neesi gatavs būt uz klientiem orientēts, tad laikam tomēr nevari strādāt klientu apkalpošanas centrā.

Foto: LETA