No 2025.gada 1.janvāra vairāk nekā 3000 medikamentu cenas ir samazinājušās, ieskaitot to gala cenu ar 75 centu farmaceita pakalpojuma maksu, Saeimas Pieprasījumu komisijā trešdien teica Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Saeimas deputāts Lauris Lizbovskis (AS) komisijas sēdē skaidroja, ka jaunā reforma daļā pacientu raisījusi neizpratni, jo lēto zāļu segmentā esot vērojams sadārdzinājums. Neapmierinātību pauduši arī farmaceiti, aptiekas, viņš piebilda.
Uršuļskis, atbildot uz deputātu sagatavotajiem jautājumiem, skaidroja, ka lētāko zāļu segmentā uzcenojums ir augstāks nekā iepriekš, bet tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu visu zāļu piegādes.
Viņš skaidroja, ka zāļu lieltirgotavām ir jāpiegādā visas iedzīvotājiem nepieciešamās zāles un nepieciešamajos apjomos, nevis pēc savas izvēles. Līdz ar to vērā ir ņemams visu zāļu tirgus sadalījums, kur lēto zāļu tirgus daļa ir lielāka. Attiecīgi lieltirgotavas, nodrošinot visu zāļu piegādes, ja tām nepieciešams, tad pašas arī “subsidē” dārgo zāļu izplatīšanu vai to zāļu, kas jāglabā ledusskapī, izplatīšanu.
Vienlaikus kopumā zāļu cenas ir samazinājušās, apgalvoja Uršuļskis.
Runājot par zāļu cenu reformas ietekmI uz pacientiem, Uršuļskis teica, ka kopš 2025.gada 1.janvāra vairāk nekā 3000 medikamentu cenas ir samazinājušās. Vidējās aptieku cenas izmaiņas bija -18%, un vairāk nekā 74% iedzīvotāju ir ietaupījuši vidēji 12,99 eiro.
Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras līdz 2025.gada 3.janvārim apkopotajiem datiem, zāļu ražotāji lielākajai daļai (84%) jeb vairāk nekā 3000 recepšu zāļu deklarēto cenu nav mainījuši, 4% gadījumu deklarētās recepšu zāļu cenas samazinātas, bet tikai 3% – paaugstinātas, teica Uršuļskis.
VM pārstāvis komisijas sēdē gan piebilda, ka pašlaik nav iespējams precīzi paredzēt zāļu cenu izmaiņas visa 2025.gada laikā, taču Zāļu valsts aģentūras dati par iepriekšējiem gadiem liecina, ka ražotāju deklarēto zāļu cenu izmaiņas bijušas līdzīgas.
Runājot par aptieku monitoringu, Uršuļskis sacīja, ka ministrija plāno izstrādāt kritērijus aptieku darbības uzraudzībai un ietekmes vērtēšanai, īpaši mazapdzīvotās vietās.
Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka tikai 13% iedzīvotāju izjutuši medikamentu cenu samazināšanos 2025.gada sākumā.
Tāpat ziņots, ka no 1.janvāra stājās spēkā Veselības ministrijas izstrādātā zāļu cenu reforma, kuras mērķis ir samazināt medikamentu cenu. Lai to īstenotu, ir samazināts atļautais zāļu piecenojums gan lieltirgotavām, gan aptiekām. Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm zāļu cenām vidēji vajadzētu pazemināties par 15%.
Atbilstoši jaunajam zāļu cenu modelim lieltirgotavām par viena recepšu zāļu iepakojuma izplatīšanu noteikts fiksēts uzcenojums 0,5 eiro apmērā. Tāpat ieviesta recepšu apkalpošanas maksa – iedzīvotājiem ir jāsedz 0,75 eiro par recepti, bet vēl 0,75 eiro lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu samaksās valsts. Vienīgajām aptiekām apdzīvotās vietās valsts piemaksās 1,75 eiro.
Attiecībā uz recepšu medikamentu cenām veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) aicinājis nogaidīt vismaz trīs mēnešus, lai novērtētu reformas reālo ietekmi, jo vēl tiek iztirgoti iepriekšējā gada recepšu zāļu krājumi.
Foto:pixabay.com
