Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) komisija sākusi konkursam “Eiropas Gada pašvaldība 2012” pieteikto septiņu pretendentu izvērtēšanu, ievērojot, ka konkursā šogad paredzēts vērtēt ieguldījumu iedzīvotāju aktīvas novecošanas un paaudžu sadarbības jomā.ZPR pārstāvis Juris Kālis aģentūru LETA informēja, ka ZPR komisijas redzeslokā nonāk visdažādākās aktivitātes sociālā dienesta darbā, veselības aizsardzībā, izglītībā, kultūrā, sportā un vēl citos virzienos. Ikvienai no pašvaldībām, kas konkursā valsts mērogā pretendē uz kādu no četrām nominācijām vai galveno balvu kopumā, ir ko parādīt un ir par ko pastāstīt. Tas tāpēc, ka pēdējos gados arī Zemgalē, liekot lietā gan valsts piešķirto tā dēvēto apvienošanās naudu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, gan piesaistot dažādu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, gan nežēlojot pašu līdzekļus, īstenota virkne projektu, kas vērsti uz vietējo ļaužu dzīves kvalitātes paaugstināšanu un sadarbību, skaidroja Kālis. Novadu centrā un pagastu biezāk apdzīvotajās vietās tam kalpo renovētie tautas un kultūras nami, kā arī citas pašvaldībām piederošas ēkas, kas zaudējušas agrāko funkcionālo nozīmi un nu rod jaunu pielietojumu. Tas paver plašākas iespējas pašdarbības kolektīvu aktīvai darbībai, izstāžu, koncertu, izrāžu un tematisku pasākumu rīkošanai. Turklāt koros, folkloras un dramatiskajās kopās, kā arī foto studijās un sporta sekcijās apvienojas gan seniori, gan gados jauni cilvēki, reizēm pat visa ģimene, informēja ZPR pārstāvis. Viņš skaidroja, ka, kopīgi muzicējot, dziedot un teātri spēlējot dažādu svētku norisēs, bieži vien uz labo pusi izmainās agrākie stereotipi par to, kāda ir mūsdienu jaunatne, un gados vecie cilvēki kļūst par padomdevējiem jauniešiem vai arī otrādi – jaunie senioriem palīdz apgūt prasmes datortehnikas lietošanā vai svešvalodās. Baušķenieki ar gandarījumu konkursa vērtētājiem izrādīja Sociālā dienesta ēku un stāstīja par ES Sociālā fonda atbalstītā projekta “Institūcijām alternatīvie aprūpes mājās pakalpojumi Bauskas novadā” ieviešanas gaitu, kā rezultātā jau ir izveidota mobilā aprūpes vienība, kas pilsētā un laukos aprūpē cilvēkus, kas vecuma un funkcionālo traucējumu dēļ nespēj uzturēt ierasto dzīves kvalitāti, top sadarbības modelis ar ārstu praksēm. Savukārt paaudžu sadarbības veicināšanas jomā ir izveidota senioru – vecmāmiņu grupa. Tās dalībnieces tiekas ar psihologiem, pedagogiem un citiem speciālistiem, dalās pieredzē mazbērnu audzināšanā, jo bērni devušies peļņas darbā uz ārzemēm. Novada senioriem izveidojusies cieša sadarbība ar Centrālo, kā arī Jauncodes un Bārbeles bibliotēku, kur regulāri notiek tikšanās ar novadniekiem – literātiem, dzejas lasījumi un citi pasākumi ar skolu jaunatnes piedalīšanos. Rundāles novada ļaudis atkal lepojās ar jaunizveidoto Sociālo centru Saulainē, kur gaumīgi un ērti iekārtotas dzīvojamās telpas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vientuļajiem pensionāriem, krīzes situācijās nonākušajām ģimenēm, kur mājvietu radis arī Sociālais dienests. Renovētā trīsstāvu celtne vēl gan tikai pamazām tiek apdzīvota, taču pirmie iemītnieki ar dzīves apstākļiem tajā ir apmierināti. Stāstot par finansiālo un morālo atbalstu, ko novada pašvaldība sniedz gandrīz pustūkstotim iedzīvotāju, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss, speciālisti īpaši atzīmēja Saulaines profesionālās vidusskolas audzēkņu iniciētās labdarības akcijas, skaidroja Kālis. Jaunums Rundāles novadā ir pie Pilsrundāles vidusskolas rekonstruētais stadions ar kvalitatīvu skrejceļu un tenisa kortiem, kā arī rekonstruētais Saietu nams Svitenē, kas pilnībā vēl nav apdzīvots, jo atsevišķām telpām jāgādā nepieciešamais aprīkojums, taču jau tagad te darbojas pagasta Dienas centrs, rosās nevalstiskās organizācijas, kas raksta un ievieš projektus, rīko dažādus pasākumus. Rundāles novads arī izceļas ar to, ka par piedalīšanos sporta nodarbībās un mākslinieciskajā pašdarbībā iedzīvotājiem nav jāmaksā, jo kultūras vajadzībām, piemēram, no pašvaldības budžeta kopējiem izdevumiem tiek tērēti gandrīz 100 000 latu. Dobeles novadā ar pašvaldības gādību lieliskas iespējas sevi apliecināt ir rastas pilsētas un lauku jauniešiem, kuri pārsvarā pulcējas Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrā. Te paši jaunieši nāk ar savām idejām un veido jaunatnes politiku novadā, saņem psihologa, karjeras konsultanta, logopēda un vēl citu speciālistu padomus, reizi mēnesī pulcina vecāku klubiņa dalībniekus un vada kopīgas nodarbības. Kālis skaidroja, ka Dobeles novadā īpašā cieņā ir jauniešu neformālā izglītība drošības, nodarbinātības, uzņēmējdarbības un kultūras jomā. Centra paspārnē darbojas novada Jauniešu dome un vairākas citas nevalstiskās organizācijas, kas ievieš dažādus pašvaldības un citu atbalsta organizāciju projektus, veic pētījumus par vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, par novadā sastopamajiem ūdens avotiem un to izmantošanu tūrisma apritē, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem. Daudzi aktīvākie novada jaunieši pievērsušies brīvprātīgo darbam, kas īpaši jūtams novada Sociālās aprūpes ēkā, ko dobelnieki uzlūko kā triju paaudžu tikšanās vietu, jo te atrodas Atbalsta centrs ģimenēm, divi Dienas centri, no kuriem viens kalpo personām ar īpašām vajadzībām, bet otrs – veciem ļaudīm. Savukārt radošām nodarbēm par iecienītu vietu Dobelē kļuvusi Zemgales Plānošanas reģiona pārrobežu sadarbības projekta ieviešanas rezultātā tapusī Amatu māja, kur dažādu paaudžu dobelnieki apgūst tautas mākslā sakņotas amata prasmes, piedalās kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšanā un saglabāšanā, organizē tematiskus sarīkojumus un izstādes, saturīgi pavada brīvo laiku. Konkurss “Eiropas Gada pašvaldība 2012” ZPR teritorijās vēl turpinās, bet jau tagad var teikt, ka katrā no pašvaldībām – konkursa dalībniecēm – situācija iedzīvotāju aktīvas novecošanas un paaudžu sadarbības jomā ir atšķirīga un arī darbības modeļi tās veicināšanā ir atšķirīgi, taču it visur valda iejūtība un sapratne, skaidroja Kālis. Sagaidījuši vērtēšanas komisiju, vietējie speciālisti atzinuši – “pirms nebijām aizpildījuši dalībnieka anketu, mēs nemaz nezinājām, cik daudz labu darbu esam paveikuši, cik daudz iniciatīvas bagātu cilvēku dzīvo mums visapkārt, kuri ikdienā gādā par pilnskanīgu dzīvi savās mājās – pagastā un novadā,” aprakstīja Kālis.
