Trešdien prezentētais Eiropas Komisijas priekšlikums Kopējai lauksaimniecības politikai joprojām diskriminē Latvijas zemniekus, taču politiķi aicina turpināt uzstāt, lai situāciju mainītu.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (PS «Vienotība») uzskata, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) 2014. – 2020. gadam ir netaisnīgs, informē Eiroparlamenta preses pārstāvis Ģirts Salmgriezis.Trešdien S. Kalniete EP sasaukusi visu Baltijas valstu deputātu sanāksmi, kurā parakstīta deklarācija Eiropas Savienības (ES) augstākajām amatpersonām. Deputāti plāno vienoties par koordinētu turpmāko rīcību, lai aizstāvētu Baltijas valstu intereses sarunās par KLP reformu.S. Kalniete uzsver, ka nevienādie tiešmaksājumi kropļo brīvu konkurenci Eiropas vienotajā tirgū: «Tiešos maksājumus nepieciešamas aprēķināt pēc objektīviem kritērijiem, kā arī noteikt zemāko slieksni un augstākos griestus. Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā ir aprēķināts, ka šāda modeļa ieviešana gadā izmaksātu niecīgu daļu no kopējā lauksaimniecības budžeta.»EP deputāte Inese Vaidere uzstāj: «Es stingri uzskatu, ka mūsu zemniekiem jāprasa 100% tiešmaksājumu līmenis no ES vidējā līmeņa. Visām ES valstīm ir jābūt vienādiem tiešmaksājumiem, kas atbilstu pašreizējam Eiropas līmenim.»Protestu rīkotājs Agris Falbaums informē, ka Briselē Latvijas zemnieku protesta akcija piesaistījusi daudzu plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Viņš gan aizrāda, ka Rīgā gaidīts ierodamies vairāk zemnieku, proti, dienas vidū pie EK mājas piketēja un dalīja pilsētniekiem lauku labumus ap 200 lauksaimnieku. Viņš apstiprināja, ka protesti turpināsies, lai panāktu vienlīdzīgāku attieksmi. A. Falbaums aicina arī Latvijas deputātus EP strādāt aktīvāk un būt uzstājīgākiem, lai aizstāvētu nacionālās intereses.Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja iecavniece Agita Hauka uzskata, ka lauksaimnieku organizācijām pašām aktīvāk jāstrādā EP, lobējot savu biedru intereses.
