Zemkopības ministrija (ZM) vērtē iespējas samazināt koku ciršanas vecumu, aģentūrai LETA pastāstīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Politiķis atsaucās uz Valsts kancelejas (VK) uzdevumu ZM izvērtēt grozījumu veikšanu virknē normatīvu, kas saistīti ar mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
“Mums ir vajadzīgi jauni meži, jāstāda jauns mežs. Vecie meži mums faktiski jau emitē emisijas. Tautas valodā izsakoties – koks stāv mežā, nokalst, nokrīt, sapūst. Mēs negribam, lai koki pūst mežos,” klāstīja Krauze, piebilstot, ka nepieciešams pārskatīt mežu politiku kopumā, lai sasniegtu klimata mērķus. Tostarp esot nepieciešams pārskatīt iespējas kokus zāģēt agrākā vecumā.
Pēc ministra vārdiem, gandrīz visā Eiropā meži esot kļuvuši par gāzu emisiju avotu, nevis oglekļa piesaistītāju, tāpēc ilgākā termiņā esot apdraudēta klimata mērķu sasniegšana. Meža apsaimniekošana jāvērtē nevis īstermiņā, bet ilgtermiņā – vismaz 50 gadu griezumā, izteicās politiķis.
Krauze uzsvēra, ja būs iespējams nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tad ieguvums no koku ciršanas vecuma samazināšanas būs arī valsts budžetam – palielinoties koksnes ieguves apjomiem, valsts budžetā palielinātos no AS “Latvijas valsts meži” dividendēs iegūtie līdzekļi, kā arī kokrūpniecības un mežsaimniecības nozares pārstrādās lielākus koksnes apmērus un varēs valsts budžetā iemaksāt lielākus nodokļus. Tāpat koksnes ieguves apmēru palielināšana radīšot jaunas darba vietas un veicināšot ekonomikas attīstību, labumus saskata ministrs.
Tomēr ministrs solīja, ka ZM nevirzīs priekšlikumus samazināt koku ciršanas vecumu, lai lāpītu budžetu, ja to nevarēs īstenot ilgtspējīgā veidā.
Krauze klāstīja, ka patlaban spēkā esošie kokiem noteiktie ciršanas vecumi ir saglabājušies kopš padomju laikiem, piemēram, eglēm ciršanas vecums noteikts 80 gadi, bet egļu astoņzobu mizgrauži egles sāk bojāt 50 gadu vecumā, bet pēc 60 gadiem daudzas egļu audzes jau esot sabojātas.
Tāpēc, viņaprāt, nepieciešams pārskatīt koku ciršanas vecumus, lai sasniegtu klimata mērķus un varētu stādīt, piemēram, jaunas egles. Savukārt esošās egles varētu izmantot tautsaimniecībā, radot produktus ar pievienoto vērtību, lai šī koksne nav jāizmanto malkai, sprieda politiķis.
Ministrs minēja, ka valsts mežos apmēram 120 miljonus kubikmetru veido ciršanai gatava vai pāraugusi koksne, piebilstot, ka šī apmēra izciršanai būtu nepieciešami aptuveni 15-17 gadi.
“Tāpēc, ja kāds te stāsta, ka te kaut kas nav ilgtspējīgi, vai mēs pa daudz cērtam – tā nav. Latvijā meži pieaug vairāk, nekā tos izcērt. Mūsu mērķis ir panākt ilgtspēju, jo katrs mežs, ko noliekam malā, tas ir zaudējums nākamajām paaudzēm.”
Savukārt partija “Progresīvie” paziņojumā pauž, ka noraida jebkādu iespēju atbalstīt ZM piedāvājumu palielināt mežu ciršanas apjomu valstij piederošajos mežos.
Politiskais spēks apelē, ka tas esot pretrunā Satversmes tiesas lēmumam, sabiedrības viedoklim, kā arī Latvijas pienākumiem dabas vērtību saglabāšanā un klimata pārmaiņu jomā. “Progresīvie” uzskata, ka šie meži pastarpināti pieder visai Latvijas sabiedrībai, un to apsaimniekošanā jāņem vērā sabiedrības viedoklis.
“Progresīvie” norādīja, ka Ministru kabineta (MK) sēdē jautājumā par kapitālsabiedrību pārvaldību VK protokollēmuma projektā ir iekļāvusi uzdevumu izvērtēt tikai šogad pieņemto valdības lēmumu par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu turpmākajiem pieciem gadiem, kā arī mežu politikas regulējumu. Politiskais spēks atzīmēja, ka ZM noteikumos iepriekš piedāvājusi būtiski palielināt kailciršu maksimālo izmēru, atļaut cirst jaunākus kokus un citas izmaiņas, “kas vēl tālāk noplicinātu Latvijas mežu ainavu”.
“Progresīvie” pauda, ka neatbalsta šāda uzdevuma došanu, norādot, ka tas ir pretrunā Satversmes tiesas lēmumam, kas līdzīgus plānus cirst jaunākus mežus jau atzina par neatbilstošiem Satversmei. ZM jau ir skaidrs uzdevums sagatavot Mežu politikas pamatnostādnes, kuru gatavošanā atbilstoši jāvērtē ietekme uz vidi, vērtēja “Progresīvie”.
Politiskais spēks atzīmēja, ka valdība tikai šogad janvārī jau ir lēmusi par maksimālo ciršanas apjomu valsts mežos, turklāt ZM joprojām neesot izpildījusi tajā uzdoto uzdevumu izvērtēt ciršanas apjoma ietekmi uz klimata mērķu izpildi. Pēdējos gados meži intensīvās ciršanas dēļ ir kļuvuši par emisiju avotu, pārkāpjot Latvijas apņemšanās klimata jomā, savukārt vēl tālāka kavēšanās šajā jomā draud ar simtiem miljonu eiro soda naudām par Eiropas Savienības saistību pārkāpumiem, akcentēja “Progresīvie”.
“Progresīvie” uzskata, ka pirms jebkādas atgriešanās jautājuma par ciršanas apjomiem ZM jāizpilda esošie uzdevumi, skaidri parādot jau esošo lēmumu ietekmi uz Latvijas mežiem.
“Progresīvie” aicināšot meklēt citus ceļus līdzekļu novirzīšanai aizsardzībai – piemēram, samazināt apjomīgo meža ceļu būvniecību par sabiedrības līdzekļiem, norāda partijā.
Politiskais spēks arī norādīja, ka partija redz citus ceļus, kā valsts īpašumā esošie mežu apsaimniekošana var palielināt pienesumu sabiedrībai.
“Ir jānosprauž skaidrs mērķis Latvijā iegūtās koksnes izmantošanai Latvijas ražotnēs, samazinot milzīgo neapstrādātas koksnes eksportu. Šis mērķis nav atkarīgs no nepārtraukta mežu ciršanas palielinājuma, bet rūpīgas uzdevumu došanas AS “Latvijas valsts meži”, tajā skaitā mēbeļu un citu produktu ražošanai nozīmīgā FSC sertifikāta atgūšanai,” pauda “Progresīvie”.
Jau ziņots, ka VK uzdevusi ZM atbilstoši tās ierosinājumam izvērtēt grozījumu veikšanu Ministru kabineta 2025.gada 21.janvāra rīkojumā “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.-2030.gadam” un zemkopības ministram tiks uzdots līdz 31.oktobrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par grozījumiem saistītajos normatīvajos aktos – “Sugu un biotopu aizsardzības likums”, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, “Meža likums”, Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā, Ministru kabineta noteikumos “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība”, Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi”, Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai un akceptē paredzēto darbību”, kā arī Ministru kabineta noteikumos par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru.
