Zobi lietota auto vērtē; no vīzītes pie zobārsta baidās izmaksu, nevis sāpju dēļ

“Zobu es jums salaboju, tā ka divas stundas neēdiet. Dakter, pēc jūsu cenām es tagad veselu mēnesi neko ēst nevarēšu…” Šī ir tikai viena no daudzajām anekdotēm par zobārstiem, lai gan šajā jokā nav tikai daļa patiesības – mūsdienās, ejot pie zobārsta, cilvēks mēdz baidīties ne tik daudz no sāpēm, bet gan rēķina, ko speciālists izrakstīs, šodien ziņo portāls liepajniekiem.lv, atsaucoties uz laikrakstu “Kurzemes vārds”.

Ne viens vien iedzīvotājs zobārsta krēslā sēžas ar bažām par nezināmo – cik tas izmaksās? Nereti atbildi viņi uzzina tikai pie kases.

“Ar salīdzinoši labiem zobiem šobrīd gaidu labākus laikus, lai salabotu priekšzobam nolūzušu stūri. Vīrs, kuram mutē ir kapsēta, iemācījies runāt, muti neatverot […] viņam sarēķināja 3000+ eiro,” uz jautājumu – kurš mūsdienās ir spējīgs apmaksāt zobārstu pakalpojumus? – pagājušajā vasarā sociālajā tīklā “X” rakstīja kāda sieviete.

Aizvadītā gada izskaņā šajā vietnē kāda cita sieviete publiskoja zobārstniecības pakalpojuma čeku – gudrības zoba izraušana viņai izmaksājusi kopā 347 eiro (izmeklēšana akūtos gadījumos – 46 eiro, piemaksa – 27 eiro, divas anestēzijas – 82 eiro, zoba izraušana – 82 eiro, šuves – 27 eiro, osteotomija – 27 eiro, rentgens – 22 eiro, lēveris – 34 eiro).

Lai arī zobārstniecību cenrāži izpētāmi internetā, pirms vizītes precīzi sarēķināt, cik izmaksās, piemēram, salabot vienu zobu, faktiski ir neiespējami – tas atkarīgas no darba apjoma. 

“Rēķinājos, ka būs dārgi, taču neparedzēju, ka būs jāšķiras no tik lielas summas,” pauž Liene, kura pirms pāris gadiem nolēma salabot divus dzerokļus.

“Abiem zobiem bija vecās, tā saucamās sudraba plombas, kas bija sākušas drupt. Vēlējos tās nomainīt. Bojātās plombas dēļ abiem zobiem bija nepieciešama arī restaurācija,” viņa pastāsta.

Zobārste apjautājusies, vai zobi sāp, un, saņemot noraidošu atbildi, uzlikusi dzerokļiem gaismas plombu.

Pēc aptuveni nedēļas viens no zobiem sācis stipri sāpēt, bet nākamais pieraksts pie daktera Lienei bijis vien pēc mēneša. Viņai nācies steidzami meklēt citu zobārstu.

Abu dzerokļu restaurācija un plombēšana prasījusi vairākas vizītes, un kopumā liepājniecei tas izmaksājis virs 500 eiro.

Panorāmas rentgens, zoba atvēršana, zāles, pagaidu plomba, kanālu pildīšana utt., uzskaita Liene, pasmejoties, ka par šādu summu varot iegādāties vēl labu lietotu auto.

Nav brīnums, ka staigā bez

Vēl kāda labi lietota auto īpašnieks varēja būt arī Ivars. Vīrietim pirms daudziem gadiem bijis bojāts zobs, tas vairākkārt labots, tomēr skaidri zināms bijis viens – drīz tur būs jāliek implants.“Velc, cik ilgi gribi, nu tas zobs jāskrūvē iekšā, un viss. Priekšējais taču. Ne uz darbu varu iet, neko,”atceras vīrietis un priecājas, ka kovidlaikā muti varēja nosegt ar masku.

Pēc paziņu ieteikuma vērsies vienā no jaunajām Liepājas klīnikām, cerot, ka zinoši speciālisti ar jaunām metodēm varēs līdzēt arī viņa vainas gadījumā.

“Protams, ka no sākta gala zināju, ka plēsīs man deviņas ādas par to vienu kaula nieciņu, bet, ka par katru soli jāmaksā, nebiju gaidījis.

Sazvanīju to moderno klīniku, aizgāju, aprunājos ar māsiņu, iesēdos daktera krēslā, atvēru muti, aizvēru. Rentgenu uztaisīja, un viss, – neko nelaboja, tikai aprunājāmies. Par to bija jāmaksā 85 eiro. Prasu – par ko?

20 eiro esot vien par to, ka klīnikas slieksnim pārkāp, nu īsi aprunājies, izstāsti, kas par vainu, tad kādi 30 eiro vēl apsēšanās krēslā un pārējais par to nabaga rentgenu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sapratu, nedod dies, vēl ko sāks taisīt,” Ivars nobijies un prom bijis.

Vēlāk gan noskaidrojis, ka labi speciālisti, turklāt par zemākām cenām, strādā vienā no Kuldīgas zobārstniecībām. Izrādījies, ka tur gan kaimiņš brauc, gan vēl daudzi citi paziņas. Arī tikt ātrāk varot, rindā vien kādu mēnesi jāgaida. Liepājā divi mēneši kā minimums.

“Nācās braukt vairākas reizes, bet ārsti bija tiešām patīkami, zinoši. Saprotu, ka viņi no Rīgas brauc. Dažādām procedūrām gāju cauri – rāva ārā, tad kaulu pieaudzēja, šuva. Kamēr bija dzīšanas laiks uz pāris mēnešiem uztaisīja man glītu pagaidu zobu, bet tad jau arī skrūvi ielika un noveda procesu līdz galam, kā pienākas. Bail teikt, cik tas izmaksāja. Nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem eiro.Droši vien lieki jautājumi, kāpēc tik daudzi izvēlas iztikt bez tā zaudētā priekšzoba. Nu šausmīgas naudas,” saka Ivars.

Darba roku vairāk nepaliek

Pagājušogad aptuveni katrs astotais jeb 12% Latvijas iedzīvotāju neapmeklēja zobārstu, lai gan tāda vajadzība viņiem bija. 75% no viņiem to nevarēja atļauties, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

9% pie zobārsta nav gājuši, jo pārāk ilgi jāgaida, 7% no tā izvairījušies baiļu dēļ, pārējie minējuši citus iemeslus.

Ja summas par zobārstniecības pakalpojumiem ir tik lielas, ka reti kurš bez iekrājumiem to var atļauties – kā var veidoties tik garas rindas, ka jāgaida divus mēnešus?

Par to, kā zobārsts nosaka pakalpojuma cenas, zobārstniecības centra “Dentists” zobārsts Modris Romanovskis saka: “Katrā kabinetā ir savādāk, kā nu kurš izdomājis, kā ir pareizi. Mans uzskats ir tāds, ka visam jābūt iekļautam cenā.

Piemēram – cenrādī norādīta zoba labošana automātiski sevī ietver anestēziju. Ja liekam kronīti, tad arī tā uzcementēšana ir iekšā cenā, nevis atsevišķi apmaksājams pakalpojums, utt.

Tas atkarīgs no katra pieņemšanas stila. Piemēram, mēs esam izlēmuši, ka katram pirmreizējam pacientam taisām panorāmas rentgenu, kas ļauj mums redzēt visu zobu kopainu. Jā, tas nav precīzākais, bet ļauj saprast kopējo pacienta stāvokli.

Tad nu, pacientam apsēžoties krēslā, es varu izstāstīt – redziet, šeit ir ļoti liels caurums, te mazāks. Izpētām, cik nu kuram zobam saknes ir, tik reizes arī sadārdzinās pakalpojums.

Ja redzam, ka darba būs daudz, varam brīdināt pacientu, ka izmaksas visdrīzāk būs lielas, un aptuveni nosaukt. Manuprāt, normāls ārsts 80% gadījumu to var pateikt uz aci. Manā izpratnē cenrādī norādīt, ka zoba labošana maksā 50 eiro, un rezultātā pacientam pieprasīt 100 eiro, ir bezstils.

Tam tā nevajadzētu būt, lai gan zinu ka tā ir ne vienā vietā vien, kur katram mazākajam solim ir atsevišķa cena,” viedokli pauž M. Romanovskis.

Ārsts gan paskaidro, ka zobārstniecības pakalpojumi lēti nevarot būt, jo tajos iekļauts viss kopā: komunālie maksājumi, personāla algas, pašu algas, dažādi kursi, pensijas, nodokļi, firmas uzkrājums, iekārtu amortizācija utt.

Iekārtu izmaksas ir no 20 līdz 50 tūkstošiem, tās kvalitatīvi darbojas aptuveni piecus gadus, tad ir jāmaina.

“Principā, rēķinot visu, tikai ārsta kabineta izmaksas ir no 50 līdz 100 eiro stundā. Tāpat jāsaprot, ka atsevišķām procedūrām nepieciešami īpaši instrumenti, piemēram, komplekts zoba sakņu ārstēšanai izmaksā 55–60 eiro. Tādā gadījumā mēs nekādi to zobu nevaram salabot par 30 eiro,”papildina M. Romanovskis.

Zobārsts neslēpj, ka gadās pacienti, kuriem pietrūkst naudiņas rēķina apmaksai, tomēr pret saviem klientiem M. Romanovskis esot pielaidīgs.

“Nu neliks taču cilvēkam ņemt kredītu, jo viņam pietrūkst 15 eiro. Sarunājam, ka atnesīs nākamo reizi. Atzīmējam to datorā, un viss. Kāds atnes, kāds ne. Ja visi atdotu šīs mazās summiņas, visdrīzāk es brauktu ar sarkanu mersedesu,” viņš smejas.

Uz Turciju pēc “pilnas mutes”

2022. gada vasarā sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss” uzsāka parakstu vākšanu par valsts līdzfinansējumu zobārstniecībai.

Tajā rosināts izveidot valsts līdzfinansējuma “pamata komplektu” – piemēram, zoba izraušana un ārstēšana iekaisuma gadījumā, limits līdzfinansēto apmeklējumu skaitam un mērķa grupu noteikšana, sākot vismaz ar maznodrošinātām personām.

Par šo iniciatīvu parakstījušies vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju, bet Saeimā tā vēl nav nonākusi.

“Iniciatīvai “Valsts līdzfinansējums zobārstniecībai” nepieciešams jauns tās virzītājs tālāk jau iesniegšanai Saeimā,” vēsta “ManaBalss”.

Pirms vairākiem gadiem ne viens vien Latvijas iedzīvotāju pēc mirdzoša smaida devās uz Baltkrieviju, kur stomatoloģijas pakalpojumi bija krietni lētāki nekā mūsu valstī, tikmēr pēdējos gados aizvien populārāks veselības tūrisma galamērķis ir Turcija.

Vietnē “travelingturks.com” norādīts, ka zobu ārstēšanas cenas Turcijā ir līdz pat 50–60% lētākas nekā Latvijā.Kamēr Latvijā kvalitatīvs implants izmaksājot  no 700  līdz 1400 eiro, Turcijā tas maksājot no 350 līdz 900 eiro.

“Zobārstniecības brīvdienas” Antālijā un Stambulā tiek piedāvātas paketē, kurā ietilpst vairāku dienu izmitināšana viesnīcā, VIP transports, brokastis, zobārstniecības klīnikas konsultācija, rentgens, vietējā anestēzija.

Iedzīvotāji par zobārstniecības pakalpojumiem Turcijā interesējas arī vietējās tūrisma aģentūrās. “Tas gan nenotiek masveidīgi. Ja kādam ir interese, mēs palīdzam rezervēt aviobiļetes un viesnīcas,” pauž ceļojuma aģentūras direktors Agris Pumpurs.

Viņš norāda, ka Turcijas zobārstniecības klīnikas Latvijas iedzīvotāju vilina ar samērā zemām cenām.

“Taču jautājums ir, cik tas viss izmaksā kopumā – no pirmās konsultācijas līdz “pilnai mutei”. Jāsaprot, ka, piemēram, zobu implantus nevar ievietot nedēļas laikā. Tā ir neiespējama misija.

No tiem cilvēkiem, kas Turcijā izmantojuši zobārstniecības pakalpojumus, esmu gan dzirdējis tikai pozitīvas atsauksmes. Taču, iespējams, ar nelāgu pieredzi neviens nedalās, jo varbūt par to ir kauns stāstīt.

Lai vai kā, cik kvalitatīvs ir šis pakalpojums, rādīs tikai laiks. Ja radīsies kādas problēmas, cilvēks nevarēs aiziet aiz stūra pie sava daktera. Būs jālido uz Turciju,” spriež A. Pumpurs.

Katram savu ārstu

Andis Paeglītis, Latvijas Zobārstu asociācijas valdes viceprezidents

Zobārstu pakalpojumu cenas nosaka paši ārsti atkarībā no tā, cik izmaksā telpu noma, elektrība, darbinieki un viss pārējais. To mēs nekontrolējam.

Rīgā pat nākas sastapties ar situācijām, kad dakteri strādā cauru diennakti, lai klientiem sniegtu palīdzību, un maksa, ko viņi prasa, ir ārkārtīgi augsta.

Ko ieteiktu? Risinājums ir tikai viens – vajadzīgs savs zobārsts.

Pirmreizējās vizītes laikā ar speciālistu var iepazīties un kārtīgi izrunāties par to, kādas ir jūsu vajadzības, ekspektācijas un iespējas. Nekādā gadījumā nevajag kautrēties jautāt par izmaksām.

Tad, vienojoties ar ārstu, var sastādīt ārstēšanas plānu, lai ir skaidrs, kad un ko vajadzētu veikt, cik ilgi tas var gaidīt un kādas būs šo etapu izmaksas. Līdz ar to, ja jūs esat izvēlējušies konkrēto praksi, kļuvis par tās klientu, – cenu līmeni apzināties un ar to rēķināties. Tas izslēdz nepatīkamu pārsteigumu iespējamību.

Ja jūs divas reizes gadā plānoti iesiet pie zobārsta, izmaksas noteikti būs mazākas, jo problēma netiks ielaista.

Cilvēki izvēlas skaistumkopšanas speciālistus, frizierus, pie kuriem iet gadiem, bet zobārsta izvēli atstāj otrā plānā. Tā nevajadzētu būt.

Manuprāt, Latvijā vispār vajadzētu ieviest ģimenes zobārstus, kuri strādā ar visiem ģimenes locekļiem, tikai par bērnu maksātu valsts.

Tas ir arī veids, kā valsts iesaistās zobu aprūpē – fokusējoties uz bērniem, mācot rūpēties par savu veselību un zobiem jau profilaktiski – tīrīšanu, pareizu uzturu.

Tas novērš kritisku zobu stāvokli vēlāk, pieaugušā vecumā.

Runājot par speciālistu trūkumu, jāsaka – konkurss zobārstiem augstskolā ir patiešām liels un jauno speciālistu ir ļoti daudz. Jautājums – kur viņi paliek?

Lielākoties jaunie speciālisti izvēlas Rīgu, kādēļ tā ir, atbildēt nevaru. Iespējams, vilina dzīve lielpilsētā.

Pirms trīs vai četriem gadiem stāvoklis bija katastrofāls, tam es piekrītu. Šobrīd gan prakšu, gan speciālistu skaits šķiet pietiekams. Tāpat ir piesaistīts liels skaits labu ukraiņu zobārstu.

Visu atrisinātu tas, ja katrs turētos pie sava izvēlētā speciālista un regulāri veiktu zobu profilaktiskās apskates. Tas ļautu ietaupīt līdzekļus un izvairīties no pēkšņām sāpēm.

Foto: Ruslans Šuļga, Kurzemes vārds