“ZZ Dats”: ES fondu projektu ieviešana nu jau kavējas katastrofāli

Valsts kavējas ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanu un nu jau var teikt, ka katastrofāli kavējas, intervijā aģentūrai LETA atzīst IT risinājumu izstrādātāja “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris. Viņš pauda, ka IT tāpat kā jebkurā citā nozarē produktu izstrāde prasa laiku un, ja pēdējā brīdī tiks izsludināti konkursi projektos, kam ir pieejams ES fondu finansējums, IT nozarē var nebūt vienkārši tik lielas jaudas, lai tos visus īstenotu. Intervijā Žeiris arī norāda, ka pašlaik visu laiku uzmanības lokā ir jāpatur kiberdrošības jautājumi, bet ir redzams, ka gan darbinieku apmācībā, gan IT drošības risinājumu uzlabošanā tiek ieguldīts par maz.

Jūs ļoti daudz esat izstrādājuši IT risinājumus valsts un pašvaldību vajadzībām. Kā pašlaik var vērtēt valsts un pašvaldību sektora digitalizāciju un dažādu IT risinājumu izmantošanas līmeni?

Mēs mēdzam sevi daudz kritizēt, bet vajadzētu vairāk paslavēt, jo uz tā fona, kas ir redzams Eiropā, pie mums IT joma ir ļoti labi attīstīta. Piemēram, Vācijā vēl daudzviet faksus izmanto. Protams, gribētos visu straujāk darīt, ambīcijas ir, bet pamatlietas mums jau ir elektronizētas. Šobrīd būtu jāsāk kombinēt visu kopā – sadarboties valsts iestādēm, privātajam sektoram, sākt apmainīties ar datiem. Sperot nākamos soļus, gribot negribot, trūkstošās lietas, kas nav tik labas, tiek risinātas un attīstītas. Vērtējums ir labs un pamatlietas mums ir digitalizētas. Ja lietotāji sistēmas lieto, tad pie tām pierod un to ikdienā tā vairs nejūt.

Kuras no jūsu izstrādātajām sistēmām lietotāji lieto ļoti labi un kuras, kā paši redzat, izmanto nepietiekami?

Šo gadu laikā esam sabūvējuši ļoti daudzas sistēmas. Sākām ar pašvaldībām, un pašvaldībās lietojumu programmu apjoms ir liels. Ir lietas, kas labi strādā, piemēram, nodokļu aprēķini, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķini, sociālā dienesta elektronizācija. Mums ir SOPA (pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēma), kuru lieto visā Latvijā. Lietotāji arī ir gana pieredzējuši.

Tāpat ir bijušas arī lietojumprogrammas ar plašu sabiedrības ietekmi. Piemēram, Dziesmu svētkiem izveidotā dalībnieku elektroniskā reģistrācijas sistēma un mobilā lietotne strādāja labi un par to neviens nerunāja, bet runāja par ēdināšanu, par Dziesmu svētku biļetēm. Sistēma tika izveidota īsā laikā, bet strādāja labi un visus procesus nodrošināja. Tāpat ir jāpiemin Prokuratūras sistēma. Tas arī ir veiksmes stāsts, par ko maz runā. Prokuratūras sistēma strādā jau astoņus gadus, un bija lēciens no papīra darba uz pilnu elektronizāciju. Atsauksmes no lietotājiem ir labas, un sistēma strādā ļoti labi. Cerams, ka veiksmīgi tiks realizēta arī pārrobežu recepšu apmaiņas sistēma.

Šobrīd mēs daudz runājam par datos balstītiem lēmumiem un mēs virzām sistēmu pašvaldībām, ko sauc Datu analīzes rīks. Gribam, lai šī sistēma būtu tāda, ko tiešām lieto un izmanto datos balstītu lēmumu pieņemšanai. Valstij kopumā būtu jāvirzās uz datos balstītiem lēmumiem, un arī mēs pie tā daudz strādājam. Pamats ir dati. Veidojam vēl vairākas sistēmas, piemēram, ir izstrādāta pirmā versija sistēmai energoresursu atbalsta saņemšanai, lai atbalsts tiktu sadalīts mērķētāk. Atceramies, ka šajā jomā iepriekš energokrīzes laikā bija tā saucamā helikoptera nauda, kas tika sadalīta visiem, bet tomēr vajadzētu izvērtēt, kuram tas ir nepieciešams un kuram nav.

Kā jums ar šo sistēmu ir veicies, jo līdz šim Labklājības ministrija ir teikusi, ka ir grūti iegūt datus par mājsaimniecību finansiālo nodrošinātību?

Jēdziens mājsaimniecība tiešām ir grūti definējams. Dati jau ir, tikai jautājums, kā tos salikt kopā un izmantot. Energoatbalstam tika pieņemts likums, kurus datus izmantot, un mājsaimniecības jēdziens tika definēts kā vienā adresē dzīvojošie. No sociālo dienestu viedokļa, mājsaimniecība ir cilvēki, kuriem ir kopīgs ledusskapis, bet šādu datu praktiski nav, sociālie dienesti to varbūt zina, bet šādus datus tiešā veidā neapkopo un neuzkrāj. Savukārt, dati par vienā adresē deklarētajiem ir. Jautājums ir par to kvalitāti, bet, ja datus sāk izmantot, tad arī kvalitāte pieaug. Es ceru, ka šīs sistēmas tiks ieviestas un nākotnē dos labus rezultātus.

Mēs strādājam arī pie atvieglojumu vadības sistēmas AVIS, kas tiešsaistē aprēķina atbalsta maksu. Piemēram, pašvaldība tajā deklarētajiem iedzīvotājiem vai pensionāriem dod līdzfinansējumu autotransportam, ēdināšanai, pulciņiem, un sistēma šo atbalstu uzreiz var aprēķināt samaksas brīdī. Piemēram, bērns skolas ēdnīcā stāv rindā pēc pusdienām un viņam nav jākaunas un jārāda trūcīgā vai maznodrošinātā apliecība, bet samaksas brīdī atlaide tiek piemērota automātiski. Ne kasierim, ne citiem bērniem nav jāzina, kādēļ atlaide tiek piešķirta. Šī sistēma palīdzētu uzskaitīt gan transakcijas, gan tiešsaistē veikt aprēķinus un kombinēt atlaides.

Dažādu IT risinājumu iepirkumi ir tie, kur nereti valsts struktūras iepinas dažādos skandālos par naudas neefektīvu izmantošanu. Kur, jūsuprāt, meklējama galvenā problēma? Vai valsts un pašvaldības kā pasūtītāji ir audzējuši prasmes definēt savas vajadzības?

Prasmes aug. Valstī, manuprāt, ir divas problēmas. Pirmais, ir finansējuma pieejamība. Ja ir finansējums, tad tas kaut kādā termiņā ir jāapgūst. Otrais, iepirkuma procedūra prasa definēt prasības, bet IT jomā viss strauji mainās, un, kamēr notiek process, ir pieejams kaut kas labāks, jaunāks, ērtāks un ir jau jauni varianti, kā varētu uztaisīt citādāk un labāk. Tad arī sanāk nobīdes no gaidāmā un rezultāta.

Ir jāmācās, kā iet secīgi soli pa solim un rezultātu piegādāt ātrāk. Normāli sistēmas būtu jāveido tā, ka uztaisa pirmo variantu, to pakritizē, iedod testēt reālam lietotājam, saņem atsauksmi, pēc tam sper otro soli, trešo soli, ceturto. Valsts pasūtījumos ir jāiemācās pielietot šāda daudzpakāpju pieeja fiksēta budžeta, laika un funkcionalitātes robežās. Tāpat sistēmas ir maksimāli jāveido atvērtas. Mēs arī aktīvi darbojamies Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijā. Atvērtība sniedz to, ka to redzēs visi, un līdz ar to kvalitātei ir jāpaaugstinās visos virzienos, kā arī tas var radīt jaunus biznesus. Ja ir atvērtība, tad var nākt jaunuzņēmumi, eksperti, slēgties klāt un attīstīt sistēmu tālāk. Tas arī notiek praksē.

Kāda vispār ir situācija ar datubāžu savienojamību un vēlēšanos apmainīties ar datiem? Piemēram, atceros, ka savulaik Centrālās statistikas pārvaldei bija neizpratne, ka tirdzniecības tīkli negrib dot datus par savām lojalitātes kartēm, kas ļautu kopējā statistikā nedaudz citādāk veidot patērētāju uzvedības statistikas datus.

Tādas tendences ir. Valsts līmenī ar datiem apmainās diezgan ražīgi. Jau sākotnēji savas sistēmas esam veidojuši tā, lai darbinieki nav datu ievades operatori. Kāpēc viņiem vadīt datus, ja šie dati jau kaut kur ir? Ir jāstrādā pie tā, lai dati apmainītos. Ja datus sāk izmantot, tad ceļas kvalitāte, nav neviena mīnusa datu apmaiņai, ir tikai ieguvumi.

Ja tie ir lielveikali, tad, protams, kādā mirklī ir jādomā, vai tie nav biznesa dati un vai tādējādi neizpauž kādu komercnoslēpumu, bet valsts līmenī komercnoslēpumu nav. Uzskatu, ka mēs arī pārāk saspīlēti uztveram datu aizsardzības regulu. Kāpēc man slēpt datus no valsts? Protams, ir jādomā par drošību un kur manus datus izmantos, bet kāpēc, lai valsts manus datus izmantotu nepareizi? Nevaru iedomāties nevienu piemēru, kur valsts var izmantot nepareizi manus datus.

Jūs jau minējāt, ka uz citu valstu fona neizskatāmies slikti, bet kur jūs redzat piemērus, kam būtu jāseko, un varbūt piemērus, kurus sen esam apsteiguši?

Pēdējais piemērs ir pārrobežu recepšu apmaiņa, datu apmaiņā esam vieni no līderiem. Mūsu vienīgais mīnuss, manuprāt, ka mēs par maz runājam par šiem risinājumiem. Mums ir latviešu pieticība. Galvenais ir neatpalikt un mēģināt tikt līdzi, jo tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un varam krist atpakaļ, ja kaut kādā jomā atpaliekam. Dati, tehnoloģijas, digitalizācija, mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās iet ļoti straujiem soļiem uz priekšu.

Jūs izstrādājat risinājumus ne tikai valsts un pašvaldību sektoram, bet arī privātajiem uzņēmumiem. Gadu no gada tiek uzsvērts, ka mazais un vidējais uzņēmumu segments Latvijā par maz izmanto digitālos risinājumus. Nekas šajā ziņā neuzlabojas?

Tā ir, privātais bizness vienmēr mēra un sver investīciju atdevi, un, manuprāt, mums ar investīciju atdeves un digitalizācijas ieguvumu aprēķiniem neiet tik labi. Pirmkārt, mums visos līmeņos būtu jāceļ digitalizācijas prasmes. Tas nenozīmē, ka visiem jābūt IT speciālistiem. Viņi saražos sistēmas, bet digitālo domāšanu, spējas ir jāvairo visiem un, balstoties uz to, jātransformē visi pakalpojumi. Arī mazajam un vidējam uzņēmumam ir jādomā, kā optimizēt procesu, kas, protams, skar cilvēkus, skar darbavietas, liek transformēties pašiem, mācīties kaut ko jaunu, darīt citādāk, mainīt savas spējas. Jaunieši ar digitālajām prasmēm, jaunuzņēmumi uzreiz iet digitālajā virzienā, bet, ja ir uzņēmums ar vēsturi, pieredzi, tad bieži vien ir redzams, ka uzņēmēji nesaprot, kāpēc vajag mainīties, ja bizness tāpat iet. Jā, sistēmas izstrāde, ieviešana, uzturēšana kaut ko maksā, bet, ja saliek uz laika ass ieguvumus no procesu optimizācijas, tad ir atdeve. Ja digitalizācija nenes efektu, tad vai nu tiešām to nevajag, vai aprēķini ir nepareizi. Digitalizācijai ir jānes efekts jau pirmajos divos trijos gados, citreiz pat pirmajā gadā.

Uzņēmēji bieži sūdzas par darbinieku trūkumu, bet, ja procesus digitalizē, optimizē, tad, iespējams, nemaz nevajag tik daudz darbinieku.

Tā noteikti ir un būs problēma. Darbinieku trūkst visur, arī valsts iestādēs. Ja kāds domā, ka valsts iestādes darbinieki nestrādā, tad strādā gan, daudz strādā, ir noguruši, jo trūkst augsti kvalificētu darbinieku. Arī privātajā sektorā trūkst, tādēļ tehnoloģijas ir tās, kas var vairot mūsu kopproduktu.

Kā tieši trūkst? Trūkst zināšanu, kādas sistēmas ir piemērotākās, vai trūkst investīciju sistēmu iegādei?

Gan viens, gan otrs. Investīciju programmu apguve un piesaiste valstī diemžēl kavējas. Arī to droši vien var skaidrot ar darbinieku trūkumu. Ja valstī straujāk nāktu iekšā investīciju nauda, tas visiem būtu liels pluss. Tāpat kopumā trūkst digitālo prasmju, izglītotības, jo tehnoloģijas prasa dziļākas zināšanas par visu. Abi faktori ir pie vainas.

Vai ir kādas nozares, kurās īpaši klibo digitalizācija, vai tas būtībā ir visur?

Es teiktu, ka visās nozarēs. Mēs varam palūkoties pat uz tik elementāru lietu kā grāmatvedība un lietvedība. Grāmatvedībai ir tik daudz bezmaksas rīku, bet tie ir jāmāk lietot. Ikviens ar viedtālruni var dokumentu nofotografēt un glabāt to mākonī, bet nē – joprojām uzņēmumos ir dokumentu mapes, ir printeri un ir papīri.

“ZZ Dats” ir viens no pretendentiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 20,7 miljonu eiro vērtajā Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas pilnveides konkursā. Kāds ir jūsu piedāvājums?

Summas es nesaukšu, lai to komisija vērtē. Mūsu piedāvājums ir konkurētspējīgs, un ir vīzija, ka visu var elektronizēt. Jaunā skatā var pacelt arī VID, par kuru, tāpat kā par citām valsts iestādēm, daudzi saka, ka viss ir slikti. Patiesībā ir jāmaina procesi, jāpiegādā sistēmas. Iespējas to izdarīt ir.

Mēs jau runājām par uzņēmējiem un viņu domāšanu. Te ir arī jautājums par to, kurš ir pirmais – vista vai ola, uzņēmēji vai VID? Iespējams, arī VID var būt tas, kurš visu dara tik digitāli, ka mazais uzņēmējs nodokļu aprēķinu un nomaksu nejustu kā slogu, jo to visu var elektronizēt. Mūsu vīzija ir visu procesu maksimāli automatizēt un elektronizēt, tādēļ gaidīsim konkursa rezultātus.

Vai “Emergn” kā ilggadējam VID sistēmu piegādātājam tomēr šajā konkursā nav redzamas dabīgas priekšrocības?

Protams. Jebkuram ilgstošam IT sistēmu piegādātājam ir dabīgas priekšrocības, un tas ir normāli. Tomēr, ja mērķis ir nevis esošo sistēmu papildināšana, bet transformēšanās, tad iespējas izlīdzinās ar citiem pretendentiem, jo tiem savukārt ir pieredze par IT sistēmu izstrādi citām sfērām.

Pēdējā laikā izskan aizdomas un pārmetumi, ka tas, ka privātas kompānijas izstrādā un pēc tam faktiski kontrolē IT risinājumus, kas nepieciešami valstiski nozīmīgos procesos, nav ne labi, ne atbalstāmi. Kāds ir jūsu viedoklis?

Te ir divas lietas. Pirmā – privātais IT risinājumu izstrādātājs nedrīkst kontrolēt datus. Datiem ir jābūt tikai un vienīgi valsts pārziņā. Visiem saprotams piemērs varētu būt “Word” un “Excel”, kurus ir izstrādājis “Microsoft”. Nu kāda vaina? Paņemam “Excel” programmu, maksājam lietošanas maksu un izmantojam pēc saviem ieskatiem. Taču dati, ko mēs ievadām “Excel” tabulās, ir mūsējie, un “Microsoft” tādēļ mūsu pasauli nekontrolē. Otra lieta -, ja sistēmas veido, balstoties uz atvērtajām tehnoloģijām, tad nevajadzētu būt situācijām, ka tu esi ļoti atkarīgs no izstrādātāja. Sistēmām ir jābūt tādām, lai var nākt arī kāds cits un attīstīt tās tālāk.

Te gan atkal jāuzsver, ka daudz kas balstās resursos un kompetencē. Cilvēku Latvijā ir tik, cik ir. Arī mēs paši arvien vairāk specializējamies, konsolidējamies, un arī valsts iestādēm arvien vairāk būs jāizmanto ārpakalpojumi specifisku funkciju nodrošināšanai. Tas ir gluži tāpat kā katrs uzņēmums un iestāde vairs nenodarbojas ar savu ēku apsaimniekošanu un netur štatā savu santehniķi, bet gan izmanto ārpakalpojumus. Ja kādas iestādes uzdevums ir attiecīgās jomas politikas veidošana, risku analīze un tamlīdzīgi, tad skaidrs, ka viņi nevar uzturēt vēl arī programmētāju komandu.

Kā jums veicas ar dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izstrādi Civilās aviācijas aģentūras vajadzībām?

Labi. Sistēma ir interesanta un perspektīva, jo droni un citi robotikas risinājumi nākotnē noteikti attīstīsies. Sistēma jau ir, nepilni 2000 tajā jau ir nokārtojuši bezpilota gaisa kuģa pilota sertifikātu, un šobrīd Civilās aviācijas aģentūra strādā, lai ieviestu jaunas funkcionalitātes. Nākamais solis būs drona lidojuma reģistrēšanas iespējas tiešsaistē. Ja visu varēs izdarīt vienkārši, ātri un ērti, tad cilvēki šo sistēmu arī lietos. Dronu iespējas tiešām ir ļoti plašas, un, ņemot vērā, ka attīstās arī mākslīgais intelekts, tās pašas baterijas kļūst jaudīgākas, tas noteikti ies tikai uz priekšu.

Mūsdienās aktuāla tēma ir kiberuzbrukumi. Vai jūsu sistēmas ir piedzīvojušas kiberuzbrukumus?

Tā ir tēma, kura tiešām visu laiku ir jātur redzeslokā. Zināmu uzbrukumu mūsu izstrādātajām sistēmām nav bijis, un gribas teikt, ka mēs pašlaik šos riskus pārvaldām no tā viedokļa, ka ir izdarīts viss, lai uzbrukumus redzētu un atvairītu. Tomēr tas, kas vienmēr uztrauc, ir cilvēciskais faktors, un te nav runa tikai par mūsu, bet arī par mūsu klientu darbiniekiem. Tiek izmantota gan sociālā inženierija, gan dažādi kanāli, lai izvilinātu informāciju. Ja kāds nospiež uz kādā pikšķerēšanas e-pastā vai īsziņā atsūtītu linku, viņa dators automātiski kļūst par ķēdes vājo posmu, un, ja šim cilvēkam ir piekļuve IT sistēmām, tad caur to var ielauzties. Tas nozīmē, ka ir jāizglīto visi sistēmu lietotāji. Papildus tam problēmas rada mākslīgā intelekta attīstība un izmantošana negodīgiem mērķiem – ja zvana no mana telefona numura un runā manā balsī, tas vēl nebūt nenozīmē, ka tas esmu es, ja attālinātā sanāksmē jūs runājat ar kādu kolēģi vai sadarbības partneri, varbūt tas ir viņa avatārs.

Protams, ir jāatceras, ka ikviens kiberuzbrukums kaut ko arī izmaksā, tādēļ vienmēr ir jādomā, vai no šāda uzbrukuma varētu būt kāds ieguvums. Tomēr aizsardzība ir vajadzīga, un te mēs atkal atgriežamies pie sabiedrības izpratnes.

Minējāt, ka jūsu sistēmas zināmus uzbrukumus nav piedzīvojušas. Tas nozīmē, ka kiberuzbrucēji pašlaik vairāk orientējas uz mājaslapu “uzkāršanu” un līdzīgām lietām?

Zemākā līmenī sistēmas, protams, visu laiku tiek skanētas un taustītas. Tas notiek visu laiku. Arī tie paši pikšķerēšanas e-pasti pašlaik atnāk tiešām ļoti labā latviešu valodā. Ja kādreiz viens no kritērijiem, pēc kura varēja atšķirt šos e-pastus, bija gramatikas kļūdas un teksta uzbūves neloģiskums, tad šobrīd tā vairs nebūt nav.

Tādēļ mēs nevaram teikt, ka uzbrukumu nav. Nav mērķtiecīgu uzbrukumu. Pašlaik vairāk notiek dažādu sistēmu taustīšana, meklējot, vai parādās kāds vājais punkts. Uzskatāms piemērs, kā tas notiek, ir kaut vai tas, cik daudz naudas ir izdevies izkrāpt privātpersonām.

Tomēr mēs nevaram runāt par tādiem gadījumiem, kādi nesen bija, piemēram, Somijā, kad tika uzlauzta Helsinku pilsētas izglītības nodaļas datubāze ar visu skolas vecuma bērnu, kā arī viņu vecāku un aizbildņu informāciju?

Nē, tādi gadījumi nav bijuši, un paldies Dievam, ka tā. Tomēr tas nozīmē, ka atslābt nedrīkst un par drošību ir jādomā visu laiku. Tas ir arī jautājums par pasūtītāju izpratni, jo, ja tiek uzlabota IT sistēmas funkcionalitāte, tad pasūtītājam ir skaidrs, par ko viņš maksā, bet, ja tiek uzlabota IT sistēmas drošība, tad it kā tu neko taustāmu pretī nesaņem. Tu izdevi naudu un ko saņēmi pretī? Solījumu, ka ir labāk? Ir jābūt izpratnei, ka risku samazināšana nozīmē arī potenciāli mazākas izmaksas par problēmu novēršanu nākotnē. Ir jāsaprot, ka drošībā ir jāiegulda visu laiku.

Un iegulda – gan IT sistēmu drošībā, gan darbinieku apmācībā?

Par maz! Stipri par maz! Piemēram, pašvaldības atzīst, ka nav bijušas mērķtiecīgas kiberdrošības mācības visiem pašvaldības darbiniekiem, bieži netiek veikti mērķtiecīgi IT sistēmu drošības uzlabojumi. Bet katrai pašvaldībai budžets ir tik liels, cik ir, un bieži vien ir jāizšķiras, vai greiderēt ceļu vai celt IT drošību. Starp visām vajadzībām ir jāatrod kaut kāds līdzsvars.

Gada sākumā tika ziņots, ka “ZZ Dats” ir izveidojis zīmolu “WNTR Tech” darbam starptautiskajā tirgū. Kā jums veicas ar darbu starptautiski?

Mums ir iestrādnes, bet, lai runātu par rezultātiem, vēl jāpagaida. Mūsu zīmols “ZZ Dats” un tā mārketings vienmēr ir bijis vērsts uz iekšējo tirgu. Turklāt Latvijas tirgus nav liels, uzņēmumi ir labi zināmi, un par reklāmām svarīgāk ir tas, kādi tev ir darbinieki. Savukārt darbam citos tirgos ir vajadzīga cita pieeja. Tādēļ mēs izlēmām izveidot zīmolu, kas labāk skan angļu valodā, un veidot uz produktu un pakalpojumu reklamēšanu vērstu mārketingu.

Latvijas IT uzņēmumam ir viegli startēt citos tirgos?

Ir jāsadarbojas, un arī pašlaik mums ir partneri. Piemēram, jau vairākus gadus strādājam Lietuvā ar pašvaldību IT sistēmām.

Viegli nav. Piemēram, pašlaik mums ir 230 darbinieki, un Latvijā mēs esam vidēji liels, ārzemēs mēs esam mazs IT uzņēmums. Līdz ar to mums vai nu ir jāaug pašiem, vai nu jāmeklē partneri, ko mēs pašlaik arī darām.

Pērn “ZZ Dats” apgrozījums palielinājās par 10%. Uz kādiem rezultātiem cerat šogad?

Viss ir saistīts ar darba apjomu. Šogad problēma ir redzama tajā, ka valsts kavējas ES fondu projektu ieviešanu. Es pat varu teikt, ka katastrofāli kavējas. Es varu prognozēt, ka, tuvojoties ES fondu plānošanas perioda beigām, no valsts iestāžu puses nāks daudz paziņojumu, ka IT sfēra nespēj apgūt pieejamo finansējumu. Taču pašlaik nav ko apgūt, bet tad, kad tuvosies beigu termiņš, tad neviens nespēs tādā apjomā izpildīt pasūtījumus, jo tā ir tāda pati ražošana kā kokmateriālu vai metāla apstrāde un tai ir nepieciešams laiks.

Savus darbības apjomus mēs audzējam, un, piemēram, pirmajā pusgadā mūsu darbinieku skaits ir palielināts par 20% un, kā jau minēju, šobrīd esam 230 cilvēki. Tāpat pēdējos gados mēs ejam uz to, ka arvien vairāk mēs darām paši un arvien mazāk strādājam ar dažādiem apakšuzņēmējiem un partneriem. Mums faktiski paliek tikai tie partneri, kas specializējas ļoti specifiskās jomās. Tādēļ es ceru, ka augs arī mūsu apgrozījums, bet nekāda liela lēciena noteikti nebūs visdrīzāk jau pieminēto ES fondu jautājuma dēļ.

Kā jums klājas ar darbinieku piesaisti, jo Latvijā ļoti žēlojas par IT speciālistu pieejamību darba tirgū?

Darbinieku trūkst, bet vienlaikus ir redzams, ka ne tikai mēs, bet arī citi IT uzņēmumi Latvijā spēj audzēt darbinieku skaitu. Ja runājam par iekšējo tirgu, tad ir redzams, ka darbinieki maina darbu bieži vien nevis atalgojuma dēļ, bet ja redz, ka darba process ir interesants un gala rezultāts sniedz labumu Latvijas sabiedrībai. Mūsu izstrādātajiem risinājumiem tas ir acīmredzams, tādēļ mums varbūt ir vieglāk ar darbinieku piesaisti. Otra svarīga lieta ir speciālistu piesaiste jau studiju gaitā, tādēļ mums ir praktikanti un mēs viņiem piedāvājam savu palīdzību bakalaura un maģistra darbu sagatavošanā attiecīgajā tēmā. Šogad mums pat uz prakses vietām bija konkurss.

Jūs pieminējāt ES fondus. Pirms zināma laika ar skarbiem paziņojumiem par šo jautājumu klajā nāca arī Finanšu ministrija, un it kā izskanēja solījumi problēmas risināt. Tātad jūs redzat, ka problēmas tomēr būs?

Process, protams, notiek, bet temps ir lēns. Piemēram, projektiem, kas tiek finansēti no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, ir jābūt pabeigtiem līdz 2026.gada vidum. Tagad ir 2024.gada vidus un visi projekti nemaz vēl nav atvērti. Kamēr tie tiks atvērti, kamēr notiks konkursi, būs jau 2025.gada sākums. Ir jāierēķina arī projekta nodošanas laiks, un rezultātā paliek aptuveni gads, lai izstrādātu pašu projektu. Tātad ir vajadzīga vai nu liela jauda, lai vienlaicīgi šos projektus izstrādātu, vai nu kādi ES līdzekļi paliks neizmantoti.

Un kā ir ar vajadzīgo jaudu? Droši vien pēkšņi tā neradīsies?

Tad ir jābūt partneriem, kurus piesaistīt, bet ar to ir grūti. Mēs arī to esam mēģinājuši, un programmētājus var piesaistīt gan Ukrainā, gan Polijā, gan citur. Tomēr viena lieta, ar ko ir jārēķinās, ir šādu ārpakalpojumu izmaksas, jo viņi nav īpaši lētāki. Otra lieta ir pats darba process, jo vietējie speciālisti saprot mūsu vidi, un, ja uzdevuma definējumā ir kādas nepilnības, tad darbinieki jau bieži paši tās pamana darba procesā. Ja ir ārpakalpojums, tad uzdevums ir jādefinē ļoti precīzi un pēc tam nopietni jāpārbauda izpildes kvalitāte. Tāpat, ja darbs norit pie kritiskās infrastruktūras projektiem, tad projektā iesaistītie darbinieki ir jāsaskaņo arī ar drošības iestādēm, un šajā gadījumā ārpakalpojumus piesaistīt ir ļoti grūti.

Mēs arī ceļam savu jaudu un gatavojamies šiem projektiem. Ja konkursos neuzvarēsim… IT kompānija bez darba nepaliks.

Jau vairākas reizes pieminējāt arī mākslīgo intelektu. Kā tas ir ienācis IT uzņēmumu darbā, kur ir redzami plusi un kur iezīmējas problēmas?

Piemēram, ir redzams, ka tāds rīks kā “ChatGPT” jau ļoti labi saprot dabīgās valodas semantiku un domu. Piemēram, interneta meklētājprogrammas meklē atbilstību pēc atslēgasvārdiem, bet šeit jau ir redzams, ka tiek uztverta jautājuma doma un jēga. Arī programmēšanā nāk iekšā mākslīgais intelekts un ir rīki, kurus programmētāji jau lieto ikdienā.

Tomēr uzreiz ir jānomierina tie, kuri baidās, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēku. Tas tomēr ir asistents. Jā, vieglākos uzdevumus tas var atrisināt diezgan vienkārši, bet sarežģītākos uzdevumos tas pilda asistenta funkciju, un šādā nozīmē tas ir jāizmanto, un mēs to arī izmantojam arvien plašāk. Turklāt, ja mēs to nedarīsim, tad atpaliksim un nebūsim konkurētspējīgi pasaules tirgū. Mēs mākslīgā intelekta risinājumus piedāvājam arī klientiem. Piemēram, Kuldīgā ceļu uzturēšana ziemā jau tiek monitorēta ar mākslīgā intelekta palīdzību. To var izmantot klientu apkalpošanā, dokumentu izvērtēšanā, kādu procesu kopsavilkuma ģenerēšanā, kas pēc tam ļauj veikt datu analīzi. Vienlaikus ir jārēķinās, ka tas pats “Chat GPT” neatrodas lokālajos datu apstrādes centros, tādēļ ir jāiedziļinās, kāda ir datu apstrādes politika, visas citas nianses. Tāpat ir jāapzinās, ka mākslīgais intelekts vienmēr pieļauj noteiktu kļūdas procentu un arī tas ir jāņem vērā.

Tomēr mākslīgā intelekta sakarā ir arī bažas par dziļviltojumiem, par to, kur nonāk dati. Cik šīs bažas ir pamatotas?

Ir lietas, kas ir pamatotas, ir lietas, kur ir pārspīlējumi. Ir skaidrs, ka jebkuru tehnoloģiju cilvēks var izmantot gan pozitīvi, gan negatīvi. Tas, ka šīs tehnoloģijas ir pieejamas arī krāpniekiem, rada lielas bažas par dziļviltojumiem. Tomēr no otras puses tas, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību var ģenerēt reālu sarunu un sarunas biedru, var būt ļoti noderīgi arī pakalpojumu sniegšanā. Piemēram, ja uz pašvaldību, kurā jau tā trūkst darbinieku, atnāk vecāka gada gājuma cilvēks, kas ar datoru un informācijas meklēšanu ir uz “jūs”, lai kaut ko noskaidrotu, tad viņam nav jāgaida rindā, bet viņš savu problēmu var izstāstīt datoram, kur viņam kaut vai pats pašvaldības vadītājs vai vadītāja savā balsī izstāsta, kā saņemt vienu vai otru pakalpojumu. Līdz ar to viss ir atkarīgs no tā, kā šo tehnoloģiju izmanto.

Kas attiecas uz datiem, tad, ja mēs izmantojam “Open AI”, “Google” vai citu lielo IT kompāniju produktus, tad viņiem tomēr ir definēta skaidra datu apstrādes politika. Es teiktu, ka šādiem uzņēmumiem var uzticēties, jo viņiem ļoti svarīga lieta ir reputācija. Kas attiecas uz mākslīgā intelekta rīkiem, kuri nāk no nezināmākiem ražotājiem, tad tur tomēr katrā gadījumā datu apstrādes politika un nosacījumi ir jāizvērtē, jo varbūt jūs saskarieties ar “vienas dienas” uzņēmumu, kuram šie jautājumi ir vienaldzīgi. Ir pieejami arī lokāli risinājumi, kad dati glabājas tepat Latvijas vai Eiropas datu centros un tie nekur netiek sūtīti. Tomēr, jā, mākslīgā intelekta kontekstā par to, kur nonāk dati, ir jādomā un nevar tā vienkārši kaut kur tos “mest iekšā”.

Foto: Publicitātes foto