2023. gadā palielinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits uz vietējās nozīmes autoceļiem

Šogad no janvāra sākuma līdz oktobra beigām uz valsts autoceļiem gājuši bojā 70 cilvēki, kas ir par astoņiem vairāk nekā šajā laika posmā 2022. gadā. Šī gada novembrī bojāgājušo skaits ir palielinājies vēl par 11, līdz ar to kopumā uz valsts autoceļiem šogad bojā gājis 81 cilvēks, informē VSIA „Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļa.

Salīdzinot ar 2022. un 2021. gada statistiku, šogad 10 mēnešos, ir ievērojami pieaudzis smago ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) skaits uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem, izpētījuši VSIA „Latvijas Valsts ceļi” speciālisti. Uz minētajiem ceļiem īpaši bieži notika apgāšanās, uzbraukšanas kokam un gājējiem. Puse no visiem smagajiem CSNg, kurus izraisījuši autovadītāji alkohola reibumā, notika uz vietējās nozīmes autoceļiem. Valsts vietējās nozīmes ceļiem raksturīga neliela satiksmes intensitāte un mazāka policijas klātbūtne, uz tiem netiek pielietoti elektroniskie kontroles līdzekļi (radari u.c.).

Šī gada 10 mēnešos visvairāk bojāgājušo – 24 – bija sadursmēs, tās jau vairākus gadus ir biežākais smago CSNg veids. 17 cilvēki gāja bojā apgāšanās, desmit – uzbraukšanā gājējiem, astoņi – uzbraukšanā velosipēdistiem, vēl astoņi – uzbraukšanā šķērslim/kokam. Pa vienam bojāgājušajam bija, uzbraucot stāvošam transportlīdzeklim, uzbraucot dzīvniekam un citā negadījuma veidā.

Sadursmes visbiežāk notikušas uz valsts galvenajiem autoceļiem, apgāšanās – uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, uzbraukšana gājējiem – uz galvenajiem un vietējiem autoceļiem, uzbraukšana kokam – uz vietējiem autoceļiem, uzbraukšana velosipēdistiem – uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem.

Joprojām galvenais smago CSNg iemesls ir autovadītāju nepareizi lēmumi, kuri rezultējas pārāk lielā ātrumā, riskantos un nepārdomātos manevros un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumos. Gadījumos, kur konstatēta alkohola lietošana, – arī gājēju un velobraucēju nepareizi lēmumi. Nevienā smagajā CSNg infrastruktūra nebija par pamata iemeslu negadījumam, infrastruktūra varēja ietekmēt negadījuma sekas.

VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti ir apsekojuši 63 no visu smago CSNg vietām

Nevienā no gadījumiem infrastruktūra nav bijusi CSNg pamata iemesls. 11 gadījumos bijuši ieteikumi vai konstatēti trūkumi:

• 3 vietās nepieciešama ceļa horizontālo apzīmējumu pārskatīšana, jauns marķējums tiks uzklāts līdz 01.06.24.;
• 1 vietā marķējums jau ir mainīts;
• 4 vietās nepieciešama ceļazīmju pārskatīšana; līdz 31.12.23. tiks uzstādītas;
• 1 vietā ir sācis darboties vidējā ātruma kontroles posms;
• 2 vietās nepieciešama koku vai krūmu zāģēšana vai ceļu drošības barjeru uzstādīšana. Tiek gatavota vēstule pašvaldībai par kokiem, krūmi tiks likvidēti līdz decembrim;
• 1 vietā nepieciešams divu līmeņu gājēju šķērsojums, tā būvdarbi plānoti 2025.–2026. gadā;
• 1 vietā konstatēti stingi šķēršļi – akmeņi – zemes nodalījuma joslā uz valsts un privātās zemes, tie ir novākti;
• 2 vietās nepieciešamas ceļu drošības barjeru uzstādīšana, darbi iekļauti 2024.–2026. gada programmā.

Iespējamie risinājumi smago CSNg skaita samazināšanai uz valsts autoceļiem

VISAPTVEROŠI

• Lielāka kontrole un Valsts policijas klātbūtne;
• piedodoša infrastruktūra;
• labāka CSNg analīze: pārņemot Zviedrijas un Igaunijas pieredzi, veidot operatīvu starpinstitucionālo grupu smago CSNg vietu apsekošanai, lai kvalitatīvāk un operatīvāk identificētu CSNg iemeslus un  nepieciešamos uzlabojumus infrastruktūrā. LVC šī gada sākumā šādu priekšlikumu iesniedza izvērtēšanai Satiksmes ministrijas Satiksmes drošības domnīcā;
• alkohola problēmas risinājumi.

SADURSMES

Valsts noslogotāko autoceļu pārbūve par maģistrālajiem ceļiem ar vismaz divām atdalītām brauktuvēm un vairāk nekā vienu joslu katrā virzienā:

• šogad izbūvēts Ķekavas apvedceļš ar atdalītajām braukšanas joslām;
• Rīgas apvedceļa abu posmu pārbūvei tiek veikta IVN procedūra, tās termiņš ir 2024. gads. Būvdarbi uzsākšana plānota 2026. gadā;
• Bauskas apvedceļa projektam ir sagatavota dokumentācija MK lēmuma pieņemšanai par PPP procedūras uzsākšanu.

APGĀŠANĀS

• Mazāks grāvju dziļums un, kur tas nav iespējams – drošības barjeras; esošo standartu izvērtējums;
• analīze par iemesliem, kāpēc auto nobrauc no ceļa.

SMAGIE CSNg AR MAZĀK AIZSARGĀTAJIEM DALĪBNIEKIEM

• Mikromobilitātes plāna realizācija;
• izglītojošais darbs par redzamību tumšajā diennakts laikā;
• alkohola problēmu risinājumi.

UZBRAUKŠANA ŠĶĒRSLIM/KOKAM

• Papildu finansējums ceļa nodalījuma joslu kopšanai gar visu kategoriju valsts autoceļiem. Ap 30 milj. eiro uz pieciem  gadiem, lai iztīrītu gar visiem valsts ceļiem; ap 11 milj. eiro gadā, lai uzturētu kārtībā visā garumā.
• Izvērtēt iespēju uzstādīt elektroniskās kontroles ierīces arī uz valsts vietējiem autoceļiem.
• Saglabājot kokus ainavā gar ceļiem, paredzēt citus satiksmes drošību veicinošus risinājumus (ātrums, barjeras).

Atbilstoši Eiropas komisijas Transporta un mobilitātes direktorāta datiem, 2023. gadā smago CSNg skaits Eiropas Savienības (ES) valstīs pieaudzis Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Zviedrijā. Mazāk, bet pieaudzis arī Igaunijā un Īrijā. Latvijā kopējais (uz visiem ceļiem) smago CSNg skaits saglabājas lielāks nekā vidēji ES.

Teksta autors: VSIA „Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļa.

Foto: VSIA „Latvijas Valsts ceļi”, no lvceli.lv