
Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā dzirdamas karstas diskusijas par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu. Jautājumu daudz – kurš no šī uzkrājuma ir patiesais ieguvējs, kas un kad uzkrāto naudu varēs saņemt, kādas ir komisijas maksas, kāds ir ienesīgums un vai vispār šai uzkrātajai naudai ir kāda jēga? Diskusijās parādās aizvien jauni mīti un leģendas, starp kurām iztrūkst būtiski fakti. Turklāt Latvijas pensiju 2. līmenis pēdējos 5 gados ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, kuras mainījušas situāciju, tāpēc leģendas lai paliek pagātnē, svarīgi zināt, kā ir pašlaik.
Vēl pirms nepilniem 10 gadiem Latvijas pensiju 2. līmenis starptautiskā salīdzinājumā neizskatījās pārliecinoši. Pēc fondēto pensiju plānu nominālās atdeves (t.i., atdeves, kas neņem vērā inflācijas ietekmi) rādītājiem 2018. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pensions at a Glance 2019 ziņojumā Latvija ierindojās 31. vietā no 35 valstīm. Pašlaik situācija ir pilnīgi cita. OECD Pensions at a Glance 2025 ziņojumā Latvija ierindota 6. vietā pēc 2024. gada atdeves rādītājiem. Tas nozīmē kāpumu par 29 pozīcijām – vienu no straujākajiem uzlabojumiem starp OECD valstīm.
Šis rezultāts nav nejaušība. Tas ir mērķtiecīgu izmaiņu kopums, kas pēdējos gados būtiski mainījis sistēmas darbību. Līdz ar to, vērtējot pensiju 2. līmeņa sniegumu, būtiski fokusēties uz pēdējo gadu rādītājiem, nevis vērtēt 25 gadu vidējos rādītājus, jo sākotnēji sistēmā bija trūkumi, kas pašlaik ir novērsti. Turklāt Latvijas Banka pensiju politikas veidotājai – Labklājības ministrijai – iezīmējusi arī turpmākos virzienus, kur vēl ir sistēmas pilnveides iespējas. Latvijas Banka regulāri un aktīvi iesaistījusies priekšlikumu iesniegšanā, un dati rāda, ka tas nesis būtiskus sistēmas uzlabojumus un ilgtermiņa labumu sabiedrībai.
Latvijas pensiju sistēma
Latvijā ir izveidota un darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma:
- 1. līmenis – valsts obligātā nefondēto pensiju shēma (t.i., daļa – patlaban 15 % – no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīta esošo senioru pensiju izmaksai);
- 2. līmenis – valsts obligātā fondēto pensiju shēma (t.i., daļa – patlaban 5 % – no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīta un uzkrāta personas izvēlētā individuālā pensiju 2. līmeņa plānā);
- 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma (iemaksas pensiju 3. līmenī brīvprātīgi veic pati persona, tās var veikt arī darba devējs).

Tā ir apdrošināšanas sistēma, kurā apvienota katra cilvēka personiskā ieinteresētība savu vecumdienu nodrošināšanā un paaudžu solidaritāte. Pensiju sistēmas galvenais princips: jo lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka būs pensija nākotnē. Visu trīs līmeņu vienlaikus pastāvēšana nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti, jo izlīdzina katrā līmenī iespējamo demogrāfisko vai finansiālo risku, kas piemīt katram no šiem līmeņiem.
Visos trīs līmeņos pensijas apmērs ir atkarīgs no veiktajām iemaksām, tādējādi tie, kas iemaksā vairāk, iegūst lielākus ienākumus pensijas vecumā. Kopīga iezīme ir arī tā, ka visos trīs līmeņos šīs iemaksas tiek uzkrātas (nosacīti vai tieši), pelnot procentus un veidojot lielāku pensijas kapitālu.
Pensiju sistēmā, kas pastāvēja pirms trīs līmeņu pensiju sistēmas izveides, pensijas apmērs bija atkarīgs vienīgi no darba stāža un vidējās algas valstī. Bez tam netika piedāvāta pensijas kapitāla uzkrāšana, kas ļauj katram pašam līdzdarboties sava pensijas kapitāla uzkrāšanā, sekojot finanšu kapitāla tirgus rādītājiem un, it īpaši, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem.
Zināms, ka, laikam ejot, pensionāru skaits augs, bet strādājošo skaits – krietni samazināsies demogrāfijas situācijas dēļ. Tas nozīmē, ka, vērtējot šī brīža situāciju, nevaram to līdzvērtīgi attiecināt uz situāciju tālākā nākotnē. Nākotnē pensiju 1. līmenis nespēs nodrošināt pensiju tādā apmērā, kā tas ir pašlaik, tāpēc izveidotā sistēma paredz, ka pensiju 2. un 3. līmeņa nozīme arvien pieaugs.
Pirmkārt – nauda beidzot strādā ilgtermiņā
Ilgu laiku pensiju 2. līmeņa ienesīgumu ierobežoja pārāk piesardzīga pieeja ieguldījumiem. Valsts fondēto pensiju likums vienkārši neļāva lielā apjomā ieguldīt kapitāla tirgos – tur, kur ilgtermiņā veidojas lielākā peļņa. Pakāpeniski šie ierobežojumi tika atcelti, un šodien tie vairs nepastāv. Tas ir būtiski mainījis ieguldījumu struktūru – kapitāla vērtspapīru (akciju) īpatsvars portfelī pieaudzis no aptuveni 33 % līdz 65 %.Vienkārši sakot, lielāka daļa pensiju naudas šobrīd strādā pasaules ekonomikā, nevis stāv zema ienesīguma instrumentos.
Otrkārt – cilvēkiem vairs nav jāuzmin pareizā izvēle
Iepriekš sistēma balstījās uz pieņēmumu, ka cilvēks pats izvēlēsies sev piemērotāko pensiju 2. līmeņa plānu. Praksē tas bieži nenotika – daudzi pensiju sistēmas dalībnieki gadiem ilgi palika konservatīvos plānos ar zemu ienesīgumu.
Pašlaik pieeja ir cita – ja cilvēks, uzsākot darba gaitas, pats neizdara apzinātu izvēli, sistēma viņu automātiski novirza vecumam atbilstošā plānā. Turklāt kopš 2024. gada pārvaldniekiem ir tiesības un arī pienākums aktīvi uzrunāt klientus un skaidrot piemērotāku izvēli, kas ļauj uzkrāt vairāk.
Tomēr galīgā izvēle vienmēr paliek paša cilvēka ziņā – to var ērti izdarīt jebkurā brīdī, pieslēdzoties portālam Latvija.lv un izvērtējot savam vecumam un mērķiem atbilstošāko plānu.
Rezultāts ir izmērāms: dalībnieku īpatsvars kapitāla tirgus plānos pieaudzis no 33 % līdz 45 %, un šī uzlabojuma ietekmē uzkrājumi pusotra gada laikā palielinājušies par 37.5 miljoniem eiro.
Treškārt – mazākas komisijas
Ilgu laiku būtiska problēma bija augstās pārvaldīšanas izmaksas. Pēdējos gados tas ir sistemātiski mainīts: ieviesti komisiju griesti, 2019. gadā tie būtiski samazināti un nupat – 2025.gadā – pārskatīti atkārtoti.
Rezultāts: aptuveni 400 miljoni eiro ietaupīti 7 gadu laikā, un nākamo 10 gadu laikā sagaidāms vēl vismaz 60 miljonu eiro ieguldījums. Šobrīd vidējā komisija ir ap 0.36 % gadā.
Tas nozīmē vienkāršu lietu – lielāka daļa peļņas paliek cilvēku kontos.
Ceturtkārt – sistēma kļuvusi kvalitatīvāka
Papildus ir uzlabota arī pārvaldības kvalitāte – noteikti stingrāki atdeves mērķi, uzlaboti salīdzināšanas indeksi, kā arī radīta motivācija ieguldīt produktīvākos instrumentos.
Tas nozīmē, ka ienesīguma uzlabojums nav tikai tirgus veiksme – tas ir arī labākas pārvaldības rezultāts.
Piektkārt – automātiska uzkrāšana strādā
Latvijas pensiju 2. līmeņa pamatā ir automātiska, obligāta uzkrāšana. Tas ir būtiski, jo pieredze rāda – ja uzkrāšana ir brīvprātīga, daudzi to neveic. Šodien sistēmā ir vairāk nekā 1.3 miljoni dalībnieku un uzkrājums pārsniedz 10 miljardus eiro. Tas nodrošina gan mērogu, gan stabilu pamatu nākotnes pensijām.
Latvijas pieredze skaidri parāda, ka rezultātu nosaka sistēmas dizains. Cilvēkiem nav jābūt finanšu ekspertiem, ja sistēmā iesaista automātiski, virza vecumam atbilstošos plānos, samazina komisijas maksas un ļauj pelnīt ilgtermiņā.
Mērķtiecīgi strādājot šajos virzienos, seko rezultāts.
Turpmākie soļi pensiju 2. līmeņa pilnveidē
Nākamais būtiskais temats ir pensijas saņemšanas posms. Šobrīd uzkrājums, dodoties pensijā, lielākoties tiek “fiksēts”, kas nozīmē risku pensiju līdzekļu saņemšanu brīdī, ja tobrīd finanšu tirgi ir zemākajā punktā. Turklāt, ņemot vērā, ka pensijā vidēji pavadām aptuveni 17 gadus, ir loģiski meklēt risinājumus, kas ļauj kapitālam turpināt pelnīt arī šajā laikā.
Teksts: Evija Dundure, Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja